Panama ir izsludinājusi valsts mēroga ārkārtējo stāvokli “El Nino” dēļ, kas attīstās virs Klusā okeāna un izraisa vēja, atmosfēras spiediena un nokrišņu daudzuma izmaiņas, paaugstinot globālo temperatūru.

Šie laikapstākļi ir izraisījuši smagu sausumu Centrālamerikā, kas arī rada milzu problēmas Panamas kanālam.

Panamas kanāla pārvalde bija spiesta rīkoties zema ūdens līmeņa dēļ abos mākslīgajos ezeros, kas tiek izmantoti kanāla darbībai.

Lai taupītu šo ezeru ūdeni, kanāla pārvalde 4. septembrī nolēma līdz septembra vidum pakāpeniski samazināt kuģu skaitu, kuriem atļauts kanālu šķērsot, no 36 līdz 32 kuģiem dienā.

Tagad kanāla pārvalde plāno no oktobra samazināt kuģu tranzītu līdz vidēji 29,5 kuģiem dienā, teikts budžeta projektā, kas iesniegts Panamas parlamentam.

Pieņemtais budžets “nodrošina, ka kanāls turpina darboties droši, nepārtraukti, efektīvi un ienesīgi”, paziņoja kanāla lietu ministrs Hosē Ramons Ikasa.

Ir gaidāms, ka šīgada “El Nino” būs spēcīgākais, kopš pirms četriem gadu desmitiem tika sākta attiecīgu datu reģistrācija.

2023. gadā “El Nino” dēļ kuģu tranzīts caur Panamas kanālu tika samazināts no 38 līdz 22 kuģiem dienā.

Panamas kanālu šķērso 5% globālās jūras tirdzniecības un aptuveni 40% ASV konteineru kuģu satiksmes.

Kuģu satiksme caur Panamas kanālu ir pieaugusi Hormuza šauruma blokādes dēļ, kuru īsteno Irāna, atbildot uz ASV un Izraēlas sākto karu pret šo valsti.