Siltais lietutiņš sestdienas pēcpusdienā nebija aizbiedējis cilvēkus no Karostas, kur pirmo reizi tika svinēti Lāčplēša dārza svētki. Gluži kā pirms gadiem simt parkā skanēja mūzika, jautras čalas, draiskojās bērni, bet tuvējās ielās atskanēja zirgu pakavu klaboņa. ”Šī vieta ir tikusi radīta cilvēku priekam,” par veco parku saka svētku rīkotāja, biedrības ”Baringtons K2” vadītāja Kristīna Lieģeniece. ”Kāpēc lai nesaorganizējamies atkal, lai tā atdzimst. Lai ir rosība, prieks un lai dārzs sniedz atpūtu.”

Atgriežas šarms un galantums

Šogad 11. augustā apritēja 100 gadu kopš dienas, kad Latvija kļuva patiesi brīva, parakstot Latvijas – Krievijas miera līgumu un iezīmējot divus gadus ilgušā Latvijas Neatkarības kara beigas. Viens no nozīmīgiem Neatkarības kara posmiem 1919. gada novembrī notika tieši Karostā. Pieminot nozīmīgos notikumus, kas radīja iespēju justies brīvi savā valstī toreiz un arī šodien, biedrība ”Baringtons K2” ar Liepājas Kultūras pārvaldes, SIA ”Jensen Metal” un Nacionālo bruņoto spēku atbalstu nolēma sarīkot dārza svētkus vietā, kur tādi reiz bija skaista tradīcija.

Liepājas Neatkarīgā teātra aktieri bija apģērbušies retro tērpos, lai radītu īpašu noskaņu. Viņi atklāja svētkus, staigāja pa parku un runājās ar cilvēkiem. ”Uzvelc to tērpu un jau jūties citādi,” atzina Ginta Pērkone. ”Tam gadsimtam ir kaut kāds šarms, savas manieres. Mēs izrādām cieņu tam laikam, cilvēkiem, tā ir mūsu saikne ar pagātni.

Tas ir jādara, lai atcerētos, kas esam un no kurienes nākam.” Diāna Zuļģe piebilda, ka daudz nosakot pati vieta un tas, kāpēc vispār radies šis pasākums: ”Ja kāds atnāk un īsti nevar iejusties, tad šo laiku iemieso mūzika, mīmi, tērpi, kļūst patīkamāk.” Arī Sentis Vierpe izjutis, ka, uzvelkot tērpu, uzreiz pārvērties, jūties kā cilvēks pirms simt gadiem un tā arī uzvedies. ”No šī laika varētu mācīties vīriešu attieksmi pret sievietēm, jo tad viņi bija daudz galantāki, novērtēja sieviešu centienus apģērbties skaisti. Tas līdz mūsdienām ir klusītēm izzudis,” secinājis puisis.

Skaistu brīvdabas koncertu sniedza privātsākumskolas ”Varavīksne” mazie dziedātāji un dejotāji un Liepājas pilsētas 2. mūzikas skolas audzēkņi. Neticamus trikus rādīja un tajos asistēt aicināja iluzionists Zigmārs Atvars, izklaidēja mīmi no cirka studijas ”Beztemata” un bērnu izklaides istabas ”Valzivs”.

Esam viena Liepāja

Viena no koncerta dalībniecēm bija čelliste Poļina Hļebņikova. ”Ir ļoti patīkami, ka mūsu apkaime rīko tādu pasākumu, atsvaidzina vēsturi un ļauj pašiem vietējiem nospēlēt un izbaudīt svētkus. Manuprāt, svētku šeit ir par maz. Ir vieta, kur rīkot, un Liepājas 2. mūzikas skola vienmēr var nākt palīgā,” teica meitene. Skolas direktore Aiga Tiltiņa piebilda, ka Poļina šogad jau mācās Rīgā, E. Dārziņa mūzikas vidusskolā, taču uzreiz bijusi gatava pārstāvēt Karostas mūzikas skolu svētku koncertā. ”Vasarā daudzi bērni nespēlē un neko nedara, bet mūsējiem šie svētki bija labs stimuls visu augustu nākt un mācīties,” atzīmēja direktore.

”Ceru, ka visu neizdevās saprast,” pēc sava priekšnesuma portālam liepajniekiem.lv teica Z, Atvars, jo tas būtu pret iluzionisma jēgu, ja skatītājiem viss kļūtu skaidrs. Viņš priecājas par vietējo iniciatīvu un izveidoto svētku programmu. ”Kādam jābūt dedzībai par to, malači, ka kaut ko dara. Vai sestdiena ar mazu lietutiņu un tukšumu būtu labāka diena? Šādi ir foršāk, diena ir citāda,” domā iluzionists.

Lai saņemtu dāvanas no Zemessardzes 44. kājnieku bataljona, bērniem bija jātaisa pietupieni, bet vecākiem jāatspiežas. ”Svētki ir jāsvin, cepuri nost organizētājiem!” atzina Zemesardzes pārstāve Inita Kirše. ”Man ir ļoti pacilājoši, ka it kā simtgade jau ir pagājusi, visi ir nosvinējuši, tomēr vēl ir 1920. gada 11. augusts, kad pēc miera līguma parakstīšanas neatkarība tiešam jau bija simtprocentīga.

Atrodoties šai vietā, zinot, kā šeit viss ir veidojies, apbēdina, ka cilvēku nav tik daudz, kā es gaidītu.” Viņa cerot, ka šos svētkus ieviesīs par tradīciju un tieši šeit. ”Redzam, ka Karosta netiek aizmirsta, tā attīstās. Šī pati strūklaka parkā, kur vēl pirms trim gadiem gulēju uz dēļiem un skatījos zvaigznēs, ir apzaļumota. Vajadzīgs, lai liepājnieki un viesi nedomātu – ak, tikai ne Karosta! Lai viņi integrējas un saprot, ka mēs esam viena Liepāja,” teica I. Kirše.

Pilsēta pilsētā ir vērtība

”Ļoti skaisti svētki, lieliski! Pat lietus netraucē,” priecājās karostnieces Ina un Ļena ar bērniem. Visvairāk patikuši zirgi, kas vilka karieti, arī priekšnesumi un cienasti. ”Lai biežāk būtu tādi svētki, mums to Karostā pietrūkst,” vienā mutē teica abas sievietes.  Uz parku viņas nākot reti, palaikam uz bērnu laukumu. ”Šeit nav, uz kurieni nākt, nekā nav,” uzskata Ina. ”Vajadzētu šūpoles, karuseļus arī lielākiem bērniem. Mūsu atvasēm taču nav interesanti pastaigāties pa celiņiem kā tādiem pensionāriem.”

”Laiks varētu būt labāks,” noteica Ojārs. Cits no Vecliepājas, cits no Nīcas – visa komanda tomēr izbaudīja svētkus, izbraukuši ar zirgu pajūgu, apbrīnojuši iluzionistu. 

”Mūzikas skolas priekšnesumi bija labi,” izteicās Inta. ”Karostā esam reti,”atzina Evita. ”Ja braucam, tad uz Beberliņiem. Tāpēc ir ļoti labi, ka kaut vai vienreiz gadā ir tāda iespēja.”

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis apmeklēja svētkus un uzrunāja cilvēkus, izsakot cerību, ka šī tradīcija turpināsies vēl ilgus gadus. ”Prieks par entuziastiem, kuri atceras simt gadus senus notikumus un ir atjaunojuši tradīciju svinēt Lāčplēša dārza svētkus. Gribētos tos noturēt,” viņš teica portālam. Iepriekš Karostā svinēta Ģimeņu diena, iedegtas Ziemassvētku eglītes. ”Gribam vai negribam, bet Karosta mums ir tāda pilsēta pilsētā. Manuprāt, no tā vienkārši nevajag kautrēties un baidīties, tā Liepājai ir viena no vērtībām, ar kuru lepojamies.

Nākamgad parkā būvēs rotaļu laukumu. Strūklakas vietā ir puķu dobe, taču tur vajadzētu kaut ko vērtīgāku uztaisīt. Visu, protams, nevar vienā dienā, bet soli pa solītim var sakārtot,” norādīja pašvaldības vadītājs.

Nepadoties un iet tālāk

Karostas vēsturnieks Juris Raķis atgādināja, ka Karosta tikusi izbūvēta kā pilnīgi jauna pilsēta: ”Nosaukumu deva pati tauta, jo īstais nosaukums bija cits – imperatora Aleksandra Trešā osta. Šai vietā viss bija militārajām vajadzībām. Taču armija nevar sastāvēt no šaušanas vien, ir vajadzīgas mājas, kur dzīvot, mierinājums dvēselei – fantastiski skaistā katedrāle un arī parks, kas šobrīd nes Lāčplēša vārdu.”

Viņaprāt, karostniekiem jābūt īpaši lepniem, ka mūsu valstij pirms simt gadiem izdevās nosargāt savu neatkarību. Kad Liepāja 1919. gadā pusgadu bija Latvijas galvaspilsēta, Karostā formēja Latvijas armijas vienības. Uzbrūkot Bermonta armijai, Liepāju nosargāja paši liepājnieki.

Lāčplēša dārza svētku noslēgumā uzstājās Jūras spēku orķestris kapteiņleitnanta Ulda Locenieka vadībā. Tradīciju uzstāties vecajā parkā orķestris ieviesis jau pirms vairākiem gadiem. ”Kopā ar kapteiņleitnantu Gunti Kumačevu apbraukājām Liepājas skaistākās vietas, kur varētu rīkot koncertus, un Karostas parks bija viena no šīm vietām. Šī ir trešā reize, kad spēlējam šajā burvīgajā rondo tipa laukumiņā,” pastāstīja U. Locenieks. Viena no pirmajām apakšvienībām Latvijas armijā bija tieši kara orķestris, dibināts Liepājā, Karostā, 1919. gada 6. februārī.

”Piecpadsmit jaunie cilvēki, apguvuši spēlēt, kā nu kurš māk, pavisam vienkāršas un jautrību izraisošas melodijas, lai karavīru apakšvienībās celtu možu garu, pirms viņi dodas sīvās kaujās pret bermontiešiem,” vēsturisko ainu iezīmēja kapteiņleitnants.

”Ņemot vērā lietu, kas gribēja mūs nobaidīt, pasākums ir izdevies fantastisks,” svētkus vērtēja K. Lieģeniece. ”Laiks ir silts, cilvēki ir iznākuši no mājām, katrā teltī, darbnīcās, nojumītē un laukumiņā bija sava auditorija un apmeklētāju skaits. Cik parunājos ar ļaudīm, visi ir priecīgi un apmierināti. Saka man – ceram, ka nākamgad atkal svētki būs, turiet to latiņu! Vienu brīdi jau likās, ka padosimies, bet no saņemtajiem pozitīvajiem vārdiem un stiprinājuma iesim tālāk. Visdrīzāk jūnijā un jūlijā rīkosim pa mazākam pasākumam, bet augustā lielāku noslēgumu.”

Kristīna kopā ar Baibu Viguli strādā pie vairākiem projektiem. ”Baiba šeit dzīvo, Karosta viņai ir mājas. Es pirms pieciem gadiem sāku strādāt ģimenes atbalsta centrā ”Miera osta”, un pa šiem gadiem arī man Karosta ir ļoti iekritusi sirdī. Bez sociālā darba esmu arī kultūras un izglītības projektu vadītāja, tāpēc rodas arī šādi projekti kā Lāčplēša dārza svētki,” teica K. Lieģeniece.

41Skatīt galeriju