Liepājas Reģionālās vides pārvaldes zāli bija piepildījuši Baltijas jūras zvejnieki, pulcējoties lielā skaitā, lai beidzot uzzinātu, kā viņiem jārīkojas, lai īstenotu dzīvē Eiropas Komisijas regulu, kas uz visiem kuģiem paredz ieviest zvejas darbības elektronisko reģistrēšanas un ziņošanas sistēmu.

Kaut gan uz kuģiem, kas ir garāki par 24 metriem, jauninājums stājies spēkā jau ar 1. janvāri, joprojām nevienam nav skaidrības, kā to nodrošināt. Pat Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes pārstāvis Vladislavs Kupcāns, kurš bija atbraucis sniegt priekšlasījumu, nespēja atbildēt uz visiem jūras zvejnieku jautājumiem un atzina, ka zvejas darbības elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas ieviešana būs ļoti sarežģīts pasākums, jo to izstrādājuši nevis tehniķi, bet gan politiķi. Viņš prognozēja, ka sistēmas iedibināšanai uz Latvijas kuģiem būs vajadzīgs ilgāks laiks un to izdosies izdarīt tikai pakāpeniski. Sākumā neviens par regulas neievērošanu netikšot sodīts.

Ir jāpaskaidro lasītājiem, ka jauninājums paredz visas zvejas darbības jūrā, kur kuģus dažbrīd svaida lieli viļņi, turpmāk reģistrēt elektroniski. Tas nozīmē, ka kapteinim vismaz vienreiz dienā un ne vēlāk kā līdz pulksten 24, pat tad, ja lomi nav gūti, zvejas žurnāla dati būs jānosūta kontroles dienestiem. Informācija kompetentām iestādēm kapteinim elektroniski jāsniedz arī gadījumos, kad iestādes to pieprasa, kā arī pēc tam, kad zvejas darbība tiek pārtraukta, kad zivis pārkrauj uz citu kuģi, arī pirms kuģa ienākšanas ostā. V. Kupcāns teica, ka sākotnēji sistēma bijusi paredzēta vēl blīvāka, tomēr, ziņojumu sniegšanas gadījumus apvienojot, to izdevies vienkāršot.

Taču kapteiņi iebilda, ka arī tagad daļa no prasībām nav izpildāma. Piemēram, viņi nevarot, kā to pieprasa Eiropas Savienības regula, spaidīt datora taustiņus laikā, kad kuģis ienāk pa jūras vārtiem. “Tādā brīdī mums ir jāatrodas pie stūres un jāgādā par kuģošanas drošību, jo no šiem pienākumiem kapteiņus neviens nav atbrīvojis,” teica zvejas veterāns Uldis Goldmanis. Bet viņa kolēģi pauda atziņu, ka domstarpības ar kontroles dienestiem būs arī tāpēc, ka zivju svēršanai jūrā un krastā ir atšķirīgi rezultāti, jo selgā tas nav tik precīzi izdarāms. Tāpēc jāparedz, kā rīkoties, lai zvejniekiem, kas pat nav domājuši blēdīties, nenāktos maksāt sodu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Bažas par to, kā rīkoties turpmāk, pauda arī zvejas veterāns, kuģa kapteinis Uldis Goldmanis (no labās) un viņa brāļadēls Ainārs, kas pārstāv jaunāko zvejnieku paaudzi.