Saldenieku Ilgas un Egila Ķužu četru bērnu ģimene zero waste principus pārmantojusi no vecākiem. Un arī ievērot iniciatīvas “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” ierosinājumus ģimenei nav grūti.

1. princips. Šķiro atkritumus un aicini to darīt apkārtējos!

“Kopš sevi atceros, mūsu mājās vienmēr šķiroti atkritumi – papīri atsevišķi, novalkātās drēbes atsevišķi. Tolaik pret tiem varēja saņemt talonus reti nopērkamu mantu iegādei. Bija pašsaprotami nodot pudeles stikla taras pieņemšanas punktos; plastmasas maisiņi bija deficīts, tos saudzēja, mazgāja un atkārtoti ņēma līdzi uz veikalu, jo tur bieži vien nebija, kur iepakot preces,” atceras Ilga. “Skolā organizēja makulatūras vākšanu. Tika daudz runāts, kāda tai nozīme. Ļoti spilgti atceros stāstījumu par to, cik koku jānocērt, lai saražotu konkrētu mantu. Tā bilde – zaļi koki vienā pusē, papīra kaudze otrā – mani spēcīgi iespaidoja, varbūt tās dēļ esmu ieradusi domāt, ko patērēju un kas aiz manis paliek vidē.”

Tā kā Ķužiem ir māja ar kamīnu, papīra šķirošana notiek vēl smalkāk: avīzes un tualetes papīra rullīšus sadedzina, pārējais nonāk makulatūrā – vai nu bērni nogādā skolā kādai akcijai, vai nes uz papīriem paredzētu konteineru.

“Meita mācās lietišķās mākslas vidusskolā un daudz izmanto biezu kartonu. Uz modeļiem viņas vārds, negribas tādus nodot makulatūrā. Pamazām sākam veidot permakultūras dobes – liekam kartonu uz augsnes un taisām pīrāgus. Kartons lēnām sadalīsies, aizturēs arī nezāles, un augsne būs vieglāk kopjama,” par interesanto kartona izmantošanas veidu pastāsta Ilga.

2. princips. Jaunas lietas iegādājies tikai tad, kad tās tiešām nepieciešamas, salabo to, kas salūzis!

“Vecākie bērni ir ar mazu gadu starpību, viņi drēbes pārmantoja un nonēsāja, nekas daudz pāri nepalika. Tagad, kad izauguši, ir citādāk. Vairs nevalkātas, bet vēl labas drēbes vai nu atdodam paziņām, vai nododam labdarībai. Tomēr domājam par to, lai apģērbs tiktu pirkts pēc iespējas retāk. Vecākie bērni to izvēlas paši. Ja apģērbs ir par platu vai par šauru, es pāršuju. Labprāt tiek valkāti arī mani adījumi. Drēbes, ko pārtaisīt vairs neatmaksājas, pirms izmešanas vēl noder remontdarbiem un garāžā, un tās tiek sadedzinātas vai izmestas tikai tad, kad nudien vairs nekur nav liekamas. Veco gultasveļu, dvieļus, izdilušas segas atdodam dzīvnieku patversmei,” padalās Ilga.

Sadzīves tehniku ģimene maina tikai tad, kad meistars pēc kārtējā remonta atzīst, ka tā vairs nav labojama. Vienīgi veļasmašīnu nomainījuši pret lielāku, bet veco atdāvinājuši. “Nesen pamanījām, ka veikalā “Maxima XX” ir urna ne tikai nolietotām baterijām, bet arī sīkām elektroprecēm – fēniem, tosteriem, gludekļiem utt. Ļoti noderīgi!”

3. princips. Dot priekšroku beziepakojuma produktiem!

“Uz veikalu eju ar savu auduma maisiņu. Šobrīd, kad par plastmasas maisiņiem jāmaksā, arī pārdevējas neliek tajos jebkuru preci, kas nonākusi pie kases aparāta. Diemžēl neredzu risinājumu plastmasas kārbu aizstāšanai, pērkot sveramus produktus. Jo tiešām tādā gadījumā pircējam pašam jāuzņemas atbildība par nopirktā kvalitāti. Kamēr jaunākais bērns vēl mazs, cenšos iepirkties ātri un iespējami mazāk staigāt pa veikaliem, tādēļ manā maršrutā reti kad ir arī tirgus, kur var iesvērt krējumu līdzi paņemtā burciņā,” atzīst I. Ķuze.

4. princips. Pārdomāti iegādājies pārtiku, pareizi uzglabā to un gatavo maltītes tā, lai ēdienu nevajadzētu izmest!

Kuplā ģimenē par ārā metamu pārtiku nevajadzētu žēloties! Tomēr, ja kaut kas paliek pāri, Ilga ēdienu sasaldē, un pēc laika tas gardu muti tiek apēsts.

PIELIKUMS “NOVADI ZAĻO” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.