“Tagad man tas jau vairs nav vienalga! Mūsu ģimene skaita un rēķina katru santīmu, tāpēc mani interesē, kas notiek ar mana bērna neapēsto, bet samaksāto ēdiena porciju skolas ēdnīcā,” iesāka savu stāstījumu kādas skolnieces mamma.

Viņas meita neapmeklēja skolu trīs dienas, no rīta māte nepaspēja paziņot, ka meitas nebūs. Skolā ir tāda kārtība, ka pirmdienā bērni atnes naudiņu pusdienām par nākamo nedēļu. “Es taču nevaru pirmdien zināt, ka mans bērns nebūs skolā, piemēram, nākamo otrdien un trešdien. Un līdz ar to pusdienas neēdīs. Bet audzinātāja teica, ka jau pirmdienā esot jāpasaka, ka meitas nebūs skolā un neēdīs jau samaksātās pusdienas,” bija noraizējusies mamma, kura vēlējās vērst uzmanību uz šo problēmu, bet negribēja kaitēt bērnam, publiskojot skolu un klasi.

Uzskatot, ka šis jautājums var interesēt daudzas ģimenes, kuru bērni ēd skolas kopgaldā, “Kurzemes Vārds” interesējās Izglītības pārvaldē un skolā, kā risina šo jautājumu. Jo sarežģītāk ir tām skolām, kurām ēdienu piegādā centralizēti un jau porcijās, nevis gatavo uz vietas skolas virtuvē. Ezerkrasta sākumskola, piemēram, ir viena no tādām mācību iestādēm, tai pusdienas piegādā SIA “Māras Lācis”.

Ezerkrasta sākumskolā vecāku līdzi iedoto pusdienu naudu sākumā savāc klašu audzinātāji un tad nodod skolas lietvedei Inārai Bergmanei. “Par nākamo nedēļu var samaksāt vēl trešdienas rītā,” viņa paskaidroja. Skaidrs, vecāki ziņo, ka dēls vai meita neapmeklēs skolu, teiksim, no šodienas vēl trīs dienas. Tad ēdināšanas piegādātāji rēķinās, ka būs jāved mazāk par tik un tik jau samaksātām porcijām.

“Mums no rīta, līdz apmēram pulksten deviņiem, var paziņot, ka kāds no bērniem nebūs, un tad mēs viņam pusdienas nevedam. Un, kad viņš ir skolā, mēs savukārt piegādājam porciju, par kuru ir samaksāts, un par to vairs nav jāmaksā. Tāpēc svarīgi, ka klases audzinātāja virtuves darbiniekus ir laikus informējusi,” paskaidroja SIA “Māras Lācis” valdes locekle Māra Lāce. 

“Ja bērns neapmeklē skolu un nav ēdis pusdienas, par kurām ģimene ir samaksājusi, tad viņam nav jāmaksā par attiecīga skaita nākamajām ēdienreizēm, kurās viņš piedalās,” precizēja Liepājas Izglītības pārvaldes uztura speciāliste Vija Udarska. Vieglāk ir ar pirmklasnieku pusdienām, jo par tām maksā valsts, un, ja kāds no bērniem nav skolā, tad viņa porciju apēd cits skolēns. Problēma var rasties tad, ja par kavējumu uzzina, kad pusdienu porcija jau atvesta. Jautājumu tādā gadījumā risina klases audzinātājs.

“Liela nozīme ir klašu audzinātāju sadarbībai gan ar savu audzēkņu vecākiem, gan ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju,” uzsvēra Vija Udarska.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”