Vasara lielai daļai ir kārotais atvaļinājuma laiks, tomēr ne vienmēr vēlmes sakrīt ar iespējām. Daudzi, ņemot vērā darba specifiku, par brīvlaiku gada siltākajos mēnešos var tikai pasapņot, tikmēr citi uz atvaļinājumu nevar cerēt, piemēram, ziemā. Ir arī tādi strādājošie, kas ilgāku atpūtu gluži vienkārši nevar atļauties, jo katra brīva diena sit robu maciņā.

Likumā noteikts, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko izveido darba devējs pēc konsultēšanās ar darbiniekiem.

Īpaša ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība “Darba likumā” paredzēta tikai divām darbinieku kategorijām, proti, strādājošām sievietēm pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā.

Atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā laikā arī darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, un darbiniekiem, kam ir bērns līdz trīs gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.

Uzziņai

> Ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām (28 kalendāra dienām), neieskaitot svētku dienas. Darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, ir tiesības uz vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu.

> Ja kāda no atvaļinājuma dienām ir svētku diena, atvaļinājumu pagarina par svētku dienu skaitu. Ja darbinieks ar darba devēju vienojas, atvaļinājumu ir iespējams arī pārcelt par svētku dienu skaitu. Savukārt, ja darbinieks ir saslimis, atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par slimības dienu skaitu. Par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu darba devējs un darbinieks savstarpēji vienojas.

> Darba devējs maksā atvaļinājuma naudu par tām dienām, kad normālā kārtā būtu bijis jāstrādā. Aprēķinu veic pēc vidējās izpeļņas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no faktiski izmaksātās darba samaksas, t.sk. algas, piemaksām, prēmijām. Ieturējumi no darba algas, parādi, ja tādi ir, kā arī slimības nauda ietekmē atvaļinājuma naudas apmēru.

> Atvaļinājumu var sadalīt daļās tikai esošā gada ietvaros. Turklāt viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 2 nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārējo atvaļinājumu var sadalīt arī sīkākās daļās, darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties.

> Visu ikgadējo atvaļinājumu uz nākamo gadu pārcelt ir aizliegts!

> Darbinieks var saņemt ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nostrādājis ne mazāk kā 6 mēnešus. Turklāt darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā.

> Atvaļinājumu kompensēt naudā nav atļauts, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

> Papildatvaļinājumu var saņemt darbinieki:

* kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Papildatvaļinājuma ilgums ir 3 darba dienas;
* kuru darbs saistīts ar īpašu risku. Papildatvaļinājuma ilgums ir 3 darba dienas;

* kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem Papildatvaļinājuma ilgums ir 1 darba diena.

> Pēc darbinieka lūguma darba devējs var piešķirt darbiniekam bezalgas atvaļinājumu.

> darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai ir tiesības arī uz mācību atvaļinājumu. Šāda atvaļinājuma ilgums nevar būt īsāks par 20 darba dienām gadā.

Tāpat, darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkurā izglītības iestādē, saskaņā ar koplīgumu vai darba līgumu, piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.

Avots: Labklājības ministrija

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6.augusta numurā.

#kvards-20190806-04#