Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu jau darbojas Kredītu reģistrs, un nu kopš šā gada 1.janvāra tas ir ieviests arī Latvijā. Lai uzzinātu, kā tas var iespaidot mūsu dzīvi, Latvijas bankas preses sekretāru Mārtiņu Grāvīti skaidro, kādas būs tā funkcijas. “Kredītu reģistrs – tā ir datu bāze par visām tām personām – gan fiziskām, gan arī juridiskām, kam ir jebkādas kredītsaistības: dažādu veidu kredīts vai pat vairāki, līzings un citas,” saka M.Grāvītis.

Atgādināsim, ka jau kopš 2003.gada Latvijā tiek veidots parādnieku reģistrs un nu jaunajā Kredītu reģistrā būs iekļauta arī tajā esošā informācija. Tas nozīmē, ja, piemēram, cilvēks saņēmis kredītu un ir bijušas nopietnas problēmas ar tā atmaksu, ir jārēķinās, ka šīs ziņas nav palikušas nepamanītas. Sākot ar šā gada 1.janvāri, Kredītu reģistrā nonāk visas personas, kas ņem kredītu, kā arī informācija par to galvotājiem. Arī pēc kredīta atmaksas ziņas šajā reģistrā saglabāsies, veidojot katras personas kredītvēsturi gan labo, gan ne tik labo. Tas nozīmē, ka Kredītu reģistrā uz laiku laikiem glabājas arī informācija par parādniekiem. Proti, tiem, kas līgumā paredzētos maksājumus būs kavējuši ilgāk par 60 dienām un šo maksājumu summa būs vismaz 100 latu.

M.Grāvītis brīdina: “Ikvienam aizņēmējam jārēķinās, ka nākotnē, vēršoties pēc kredīta citā bankā, tās darbinieki, pieprasot ziņas no reģistra, uzzinās par iepriekšējo aizņēmumu saistību pārkāpumiem. Un, protams, jārēķinās ar to, ka bankas uzticība klientam vairs nebūs tik liela, un tas var ietekmēt kredīta piešķiršanas nosacījumus.”

Ziņas no Kredītu reģistra varēs saņemt ne tikai aizdevēji, bet arī katrs kredītņēmējs.

Lai arī Kredītu reģistrs ir sācis darboties jau no 1.janvāra, ziņas par aizņēmējiem varēs saņemt tikai ar šā gada otro pusi.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”