Fernandesa-Gonsalesa redzējums par dzimumaudzināšanu vairākos jautājumos ir pretējs organizācijai “Papardes zieds”, kas līdz šim visplašāk ir nodarbojusies ar informatīvā un praktiskā atbalsta sniegšanu jauniešiem, vecākiem un pedagogiem seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jautājumos.

Fernandess-Gonsaless deputātiem lika priekšā savu un Dzintras Atstājas darbu par “ģimenes veidošanas vērtībās balstītas tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšanu Latvijas izglītības sistēmā”.

Darba autori secinājuši, ka dzimumaudzināšanas un ģimenes veidošanas vērtības ir noteiktas Latvijas likumdošanā un skolēnu audzināšanas vadlīnijās, bet neesot konsekventi un līdzsvaroti izvērstas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos skolēniem sasniedzamajos rezultātos.

Viņu skatījumā, programmās nav iekļauti dzimumaudzināšanai svarīgi aspekti: dzimumdzīve, dzimumattiecības, dzimumdziņa, dzimumu lomas, attiecību kopšana dzimumu starpā, bērnu radīšana kā vērtība un atvērtība dzīvībai dzimumattiecībās.

Nevienā no analizētajiem dokumentiem nav minēta mīlestība kā vērtība vai kā diskusiju jautājums mācību saturā, secinājuši darba autori, kuri vēlētos, lai normatīvajos dokumentos iekļautu “jēdzienus, tematus un vērtības, kas sekmētu ģimenes veidošanas pratību”.

Tāpat ieteikts skaidrot dzimumu atšķirību, cieņu pret pretējo dzimumu, mīlestības, piedošanas, pacietības un draudzības vērtības.

Rosināts iekļaut dokumentos bērnu radīšanas un audzināšanas, tautas ataudzes un paaudžu nomaiņas un atbildības vērtību.

Viņi domā, ka turpmāko izglītības politikas un prakses attīstību vēlams virzīt “holistiskās jeb integrētās, ētiskās un kultūrsensitīvās veseluma pieejas virzienā, kas stiprinātu ģimenes veidošanas pratības kā sabiedrības pamatvērtības nozīmi”, jo “ģimenes veidošanas vērtībās balstītas dzimumaudzināšanas pieeja atbilst Latvijas sabiedrības gaidām”.

Fernandess-Gonsaless vērtē, ka pašlaik dzimumaudzināšana tiekot īstenota fragmentāri – dažādos mācību priekšmetos un ārpus formālās izglītības.

Skolotājiem esot nepieciešams profesionāls un metodisks atbalsts, lai īstenotu jaunu dzimumaudzināšanas pieeju.

Darba autori apgalvoja, ka vairākums pedagogu vēloties un būtu gatavi runāt par šīm tēmām no šādas perspektīvas, taču trūkst vienotu metodisko vadlīniju, mācību resursu un praktisko rīku drošai, cieņpilnai sarunai ar skolēniem.

Darba autori atzīst, ka sabiedrībā novērojama vērtību daudzveidība, daļa sabiedrības pauž tradicionālu skatījumu uz ģimeni un seksualitāti, citi – iekļaujošu un liberālāku interpretāciju.

Tāpēc jauns mācību saturs esot jāveido un jāīsteno ar cieņu pret dažādību un saskaņā ar katras ģimenes izvēlēm, “vienlaikus saglabājot vērtībās balstītu kodolu”.

Viņi iesaka izstrādāt vērtībās balstītus, vecumposmam atbilstīgus mācību materiālus, kuros apvienotu zinātniski pamatotu informāciju ar attiecību kultūras, emocionālās pratības un tikumiskās attīstības aspektiem.

Žurnāls “Ir” publikācijā 2026. gada sākumā atzīmēja, ka Fernandesa-Gonsalesa jauniešu tikumiskās dzimumaudzināšanas pētījumā kā labs mācību materiāls izcelta programma “Teen Star”, kas sludina kritisku attieksmi pret “kontracepcijas un droša seksa propagandu”.

Žurnāls atzīmēja, ka Fernandess-Gonsaless darbojies katoļu organizācijā “Opus Dei”.

2002. gadā “Opus Dei” vadītājs piedāvājis viņam doties uz Latviju, lai šeit sāktu darbu ar jauniešiem, kam viņš arī piekritis.

Sākotnēji Fernandess-Gonsaless strādājis par kordiriģentu, mūzikas un spāņu valodas skolotāju Rīgas Katoļu ģimnāzijā un Rīgas Franču licejā, 2008. gadā iestājās pedagoģijas doktorantūrā LU, kur vēlāk kļuvis par vadošo pētnieku un 2012. gadā ieguvis doktora grādu mūzikas pedagoģijā.

Pievērsties tikumiskās audzināšanas pētīšanai Fernandesu-Gonsalesu savulaik pamudinājušas diskusijas par tā dēvētajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā, kurus 2015. gadā rosināja toreizējā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Parlamenta vairākuma atbalstītie likuma grozījumi noteica, ka “izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu” atbilstoši Satversmē ietvertajām ģimenes vērtībām un “aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm”, kas tam neatbilst.

Kā vēstīts, iedvesmu grozījumiem Stepaņenko bija guvusi pēc dažu vecāku sašutuma par to, ka organizācijas “Papardes zieds” dalītajos bukletos pieminēti homoseksuāli cilvēki, bet šādas zināšanas bērniem esot kaitīgas.

Arī Fernandess-Gonsaless uzskatījis, ka tikumiskā audzināšana skolās ir svarīga, un nav varējis saprast, kāpēc sabiedrībā ir iebildumi pret šiem likuma grozījumiem.

Fernandess-Gonsaless izveidojis metodiskos materiālus skolotājiem par to, kā mācīt par tikumiem bērniem no pirmsskolas līdz pēdējai vidusskolas klasei.

Sadaļā “Dzimumaudzināšanas rīku kaste” kā pirmā izcelta “Teen Star” programma, kas ir pagājušā gadsimta 80. gados ASV radīta seksuālās audzināšanas programma.

Žurnāls atzīmēja, ka pret to izskanējuši iebildumi vairākās Eiropas valstīs, jo tā atbalsta dzimumu aizspriedumus un medicīniski neprecīzu programmu, apdraudot jauniešu veselību un pārkāpjot Eiropas Sociālo hartu.

Bavārijā “Teen Star” tikusi pārmesta homofobija un kristīgais fundamentālisms.

Fernandesa-Gonsalesa projektam pievienotajos materiālos kā “Teen Star” programmas mērķi norādīti, piemēram, apzināšanās, ka dzimumattiecības ārpus laulības “ir partneru krāpšana un ķermeņa un personas ļaunprātīga izmantošana”.

Tāpat programma tiecas “veidot kritisku attieksmi pret kontracepcijas un “droša seksa” propagandu”, kā arī “veidot kritisku attieksmi pret jebkuru dzimumaktivitāti, kas nav holistiska/pilnīga (tostarp homoseksuālu uzvedību)”.

Fernandess-Gonsaless žurnālam tika paudis, ka piekrīt, ka visiem bērniem jābūt izglītotiem par fizioloģiskiem procesiem, tomēr sniedzot šo informāciju, esot svarīgi nesūtīt signālu, ka ir normāli nodarboties ar seksu jau skolas vecumā.

“Ir biedrības, kas iet uz skolām un par to izglīto, bet ar signālu – ejiet un dariet, patrenējieties mājās, kā uzvilkt prezervatīvu,” žurnālam neapmierinātību bija paudis Fernandess-Gonsaless.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta Metodiskās atbalsta nodaļas vecākā eksperte, valsts metodiķe vispārējā izglītībā (sociālās zinātnes) Laura Joma apakškomisijas sēdē skaidroja, ka veselības mācības integrēto pieeju nosaka izglītības standarti un audzināšanas vadlīnijas.

Skolotāji ikdienā strādā pēc mācību programmu paraugiem, un veselības jautājumi tiek apgūti dažādos priekšmetos, vienlaikus veidojot arī skolēnu attieksmi un izpratni par atbildību.

Veselības mācības jautājumus pamatskolās un vidusskolās apgūst dabaszinībās, bioloģijā, sociālajās zinībās, kā arī sportā un veselībā.

Jomas ieskatā liela loma ir izglītības iestāžu audzināšanas programmām, kuras plāno un nosedz daļu no sasniedzamajiem rezultātiem, jo pilnīgi visu mācību saturā ielikt iekšā nav iespējams.

“Mēs to apzināmies un saprotam, tāpēc mācību saturā ir noteiktas konkrētas lietas, savukārt izglītības iestādei ir tiesības audzināšanas programmā pievienot vai papildināt, vai pamainīt uzsvarus, ko un kā viņi veicinās veselībpratību konkrētajā izglītības iestādē, jo resursu pieejamība ir ļoti dažāda,” pauda Joma.

Opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS) uzsvēra, ka zemie demogrāfiskie rādītāji ir drauds ne tikai valsts drošībai, bet arī valsts pastāvēšanas būtībai.

Opozīcijas deputāts Jānis Grasbergs (NA) norādīja, ka veselības pratībā Latvijā jau esot paveikts diezgan daudz – īpaši attiecībā uz fizioloģiskajiem un medicīniskajiem aspektiem.

Skolās runā par riskiem, infekcijām un drošību, un šajā jomā rādītāji arī šķietami uzlabojas.

Viņa ieskatā lielākā problēma ir demogrāfiskā situācija un attiecību kvalitāte.

Grasbergs uzskata, ka Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, ir vērojama dzimstības un arī “laulību krīze”, kas liecina par dziļākām vērtību un attiecību problēmām.

Viņaprāt, tas nozīmē, ka ar medicīnisku informāciju vien nepietiek – nepieciešams plašāk skatīties uz vērtībām un attiecību veidošanu.

Savukārt deputāte Ilze Vergina (JV) uzsvēra, ka Latvijā nereti tiek uzliktas pārāk lielas gaidas tieši uz skolu, it kā tā būtu atbildīga par visu – ne tikai zināšanu nodošanu bērniem, bet arī viņu vērtību veidošanu un pat vecāku “pāraudzināšanu”.

Vergina vērsa arī uzmanību, ka izglītības saturā laika gaitā ir zuduši atsevišķi mācību priekšmeti, piemēram, psiholoģija un filozofija, kuros agrāk vairāk runāja par vērtībām, personību un attiecībām.

Deputāte arī uzsvēra, ka problēma nav tikai mācību saturā, bet arī laikā un iespējās.

Skolotāji daudz ko dara, taču gan skolās, gan ģimenēs trūkst laika padziļinātām sarunām.

Tāpēc risinājumi jāmeklē plašāk – tostarp stiprinot vecāku izglītošanu un iesaisti, nevis visu atbildību uzliekot skolai, uzskata Vergina.

Apakškomisijas sēdē konkrēti lēmumi netika pieņemti.