Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopš rudens sākuma šogad jau neskaitāmas reizes devies uz izsaukumiem, kur ugunsnelaimes bija izcēlušās apkures sistēmas dēļ, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Piemēram, septembra sākumā ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Brīvības ielā Liepājā, kur kādā dzīvojamā mājā bija izveidojies piedūmojums bojātas apkures sistēmas iekārtas dēļ. Tāpat septembra pirmajā pusē ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Lazaretes ielā Liepājā, kur vienstāvu mājā bija pārkarsis apkures katls.

Apkures sezonas sākuma un  sistēmas nebūšanu sekas izjūt arī apdrošinātāji. Jau līdz septembrim vērojams 43% pieaugums atlīdzībām par ugunsgrēkiem, kuru iemesls bijis neatbilstoši uzstādītas, nepareizi ekspluatētas apkures sistēmas un netīrīti dūmvadi, liecina apdrošināšanas sabiedrība “BALTA” apkopotā informācija.

Vienlaikus nozares eksperti atgādina: atsākoties apkures sezonai, šādu ugunsgrēku skaitam ir tendence pieaugt.

Lai gan vēl apkures sezona nav tā pa īstam sākusies, “BALTA” atlīdzībās izmaksājusi teju trīs reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā – atlīdzības, kuru cēlonis meklējams apkures katla, netīrīta dūmvada vai krāsns nepareizā ekspluatācijā un netīrīšanā, palielinājušās par 43%. 

Kopumā līdz septembrim apdrošinātājs klientiem zaudējumu segšanai izmaksājis jau 342 tūkstošus eiro. 

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem katru gadu gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures problēmu dēļ. No tiem apmēram pusē gadījumu iemesls ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.

Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados.

Šogad līdz septembra vidum Latvijā kopumā reģistrēti 7173 ugunsgrēki, no kuriem 10% jeb 754 izcēlušies bojātas apkures sistēmas vai tās nepareizas ekspluatācijas dēļ, rāda VUGD apkopotā statistika.

Šādos ugunsgrēkos iznīcinātas 64 ēkas, bojā gājuši astoņi cilvēki, bet cietuši – 50. Savukārt sodrēji ēkas dūmvadā deguši 543 gadījumos, bet nepareizi izbūvētu dūmvadu dēļ izcēlušies 40 ugunsgrēki.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Anete Strazdiņa, taujāta pas situāciju mūspusē, portālam pastāstīja, ka kopš šā gada sākuma Kurzemē reģistrēti 202 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bijuši neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.

”No visiem ar apkuri saistītajiem ugunsgrēkiem 89 gadījumi bijuši sodrēju degšanas gadījumi,” viņa klāsta: ”Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos Kurzemē šogad cietuši jau 16 cilvēki.”

Un uzsver, ka ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli. Tāpēc VUGD atgādina par savu drošību parūpēties laikus, pirms apkures sezonas sākuma.

Pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis. Taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.

Atgādināsim, ka Ugunsdrošības noteikumi nosaka:

sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma – līdz 1.novembrim, bet ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā – no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam. 

Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude. 

Savukārt savai drošībai dzīvojamās telpās un arī citās ēkās vēlams uzstādīt dūmu detektorus, kas bieži izrādās dzīvības glābēji. 

Tādēļ, lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām.