Vai
taupīgam būt ir labi vai slikti? Runājot par prātīgu apiešanos ar dažādiem
dabas resursiem, tostarp ar paša cilvēka spēkiem un veselību, atbilde ir tikai
viena – tas ir labi, bet vēl ir, kur tiekties. Un te nav runa tikai par to
vien, ka, izejot no istabas, jāizslēdz gaisma.

Skābie lieti un cilvēkiem un dzīvniekiem
kaitīgu gāzu emisija atmosfērā. Zemes un ūdeņu piesārņojums. Vides kvalitātes
pasliktināšanās kopumā un tās rezultātā pieaugoša ļaužu saslimstība ar dažādām
slimībām. Mainās ekosistēma un izzūd neatjaunojamie dabas resursi. Klimata
izmaiņas un dabas katastrofas. To visu veicina cilvēka neapdomīga un izšķērdīga
rīkošanās ar dabas resursiem, skaidro biedrības “Latvijas zaļā josta”
vadītāja Velga Vilciņa.

Lai arī pilošs krāns ir tikai piliens
okeānā, tas var izrādīties arī pēdējais piliens. Bet resursu taupīšanai ir
daudz aspektu. Ar daļu no tiem galā var tikt katrs iedzīvotājs paša spēkiem,
daļa prasa domāšanas maiņu daudz plašākā mērogā.

Lauksaimniecībai, no vides viedokļa
raugoties, ir divējāda daba. “Strādājot ar parastām, konvencionālām
tehnoloģijām, tagad nākot vēl klāt kukurūzai un tai biogāzei, var gandrīz droši
teikt – apmēram pēc 50 līdz 70 gadiem būs ekoloģiskā katastrofa,” tik tiešs
un skarbs pirms kāda laika sarunā ar “Kurzmes Vārdu” bija
bioloģiskais zemnieks Jānis Rubezis. Piemēram, audzējot tikai kukurūzu biogāzes
iegūšanai, zemei atpakaļ nekas neaiziet, tā tiek izsmelta un noplicināta. Tāpat
par rapsi ar bioloģiskām metodēm saimniekojoši lauksaimnieki saka: tas
noplicina zemi. Izeja ir bioloģiska saimniekošana, kas liek pret zemi
izturēties ar daudz lielāku cieņu un ņemt vērā tās vajadzības, nevis tikai
prasīt no tās.

Savukārt birojos strādājot, papīra
šķērdēšanu mazinātu e-risinājumi. “Piemēram, viena no jomām, par kuru
vērts padomāt vadītājiem, ir piegādātāju rēķinu saņemšana un apstrāde,”
presē izsakās uzņēmuma “Itella Information” vadītājs Alvis Dimitris.
“Daudzas iestādes mēnesī saņem tūkstošiem rēķinu no piegādātājiem un to
administrēšanai patērē ievērojamus resursus.” Izpētīts, ka viena rēķina
apstrādei papīra veidā vidēji aiziet 26 minūtes, bet e-vidē tas prasītu tikai
piecas minūtes.

Savukārt naudu taupīt ir vērts tādēļ, lai
varētu atļauties nopirkt tiešām kvalitatīvu preci. Enerģiju taupošu un ilgi
kalpojošu sadzīves tehniku vai arī klaipu īstas rudzu maizes, no kuras sātam
pietiek ar pāris šķēlēm vesela kukuļa celofānā iesaiņotas un mākslīgi uzpūstas
lielražotāju maizes vietā. Tādēļ Patērētāju tiesību aizsardzības centrs iesaka,
kā rīkoties, lai tiktu vaļā no sajūtas, ka nauda kontā vai maciņā burtiski
izkususi. Der izmantot budžeta kalkulatoru vai uz papīra saliktus datus, lai
noskaidrotu, cik un kādiem nolūkiem tiek tērēts. Pēc tam der apdomāt jomas,
kurās varētu ietaupīt – var analizēt savu rīcību, nedaudz izmainīt dzīvesveidu
un disciplinēt vēlmes. Te daži padomi. Ja cilvēks retāk izmantos personisko
auto, tad ietaupīs ne vien degvielas, bet arī mašīnas tehniskās apkopes
izdevumus. Kafiju no mājām var paņemt termokrūzē, tad nebūs tā dārgi jāpērk
veikaliņos un degvielas uzpildes stacijās. Arī pusdienas ir prātīgi paņemt
līdzi no mājām pašam. 

Taupīt – tā ir ikdiena

Ingrīda
Klane, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā inspektore:
“Strādājam trīs cilvēki nelielā kabinetā, tādēļ pieskatīt, lai lieki
netiktu tērēta elektrība, nav grūti. Par papīru runājot, tos dokumentus, kas
darbam vairs nav vajadzīgi, izmantojam piezīmēm. Ja ir e-pasti vai materiāli
internetā, ko var neizdrukāt, to nedarām. Arī normatīvus lasām datorā, lai tie
nebūtu jāizdrukā.

Protams, arī mājās pievēršam uzmanību
resursu taupīšanai. Šogad arī renovēta māja, kurā mūsu ģimene dzīvo, dzīvokļos
ir siltuma regulatori. Tā kā arī siltumu sākam taupīt.

Latvijas iedzīvotāji ir spiesti taupīt,
un tas ir visiem zināma iemesla dēļ – nav jau daudz naudas, ko tērēt. Ikdienā
taupām, pērkam mazāk.” 

Sarmīte
Jēkabsone, SIA “Liepājas ūdens” darbiniece:

“Darbā viens otru uzmanām, lai
izslēgtu elektrību, papīru printējam no abām pusēm, izmantojam līdz pēdējam. Mums
pat amata aprakstā minēts, ka resursi ir jātaupa.

Manuprāt, ir tā: kā cilvēks dzīvo mājās, tā
arī darbā. Nu, kāpēc lieki šķērdēties? Kāpēc ņemt veikalos iepirkumu maisiņus,
ja var somā vienu visu laiku turēt? Uz tirgu pēc krējuma var iet ar burciņu, un
tur, kur es pērku krējumu, tā dara daudzi. Ēdienu nemest ārā, tas nozīmē –
nepirkt pārāk daudz. Maizīti, kas palikusi veca, var sagrauzdēt. Tas man tā
vienkārši iegājies, un arī bērni, tagad jau dzīvojot atsevišķi, tāpat dara.
Papīru mēs sadedzinām, zaļos atkritumus liekam kompostā. Tas viss jau nāk no
ģimenes.” 

Imants
Ločmelis, nūjošanas instruktors:

“Ģimenē maksimāli cenšamies pārvietoties
kājām vai izvēlamies sabiedrisko transportu, nevis braucam ar mašīnu. Satiksme
starp Grobiņu, kur dzīvojam, un Liepāju ir laba. Taupām elektrību, cenšamies
neaizmirst izslēgt visas lampas, kuras tobrīd nevajag, visas spuldzes nomainīt
uz energoefektīvajām. Visi jaucējkrāni jau ir ekonomiskie. Ja cilvēks nav
izklaidīgs un uzmana, lai resursi velti netērētos, ieguvumu var redzēt arī rēķinos.
Jā, arī mašīnu mazgājot, var izvēlēties, vai to darīt ar šļūteni vai
augstspiedienu. Otrajā gadījumā būs arī elektrības patēriņš, bet kopumā tas,
manuprāt, tomēr sanāks izdevīgāk. Atkritumus šķirojam un kompostējam, kurus
var, sadedzinām.

Ejot iepirkties, piedomāju, ka labāk
iztērēt vairāk naudas, bet nopirkt mazāku daudzumu kvalitatīvas preces. Piemēram,
lielražotāju maizi nepērkam, izvēlamies Priekulē un Kuldīgā cepto, tā ir
pietiekami dabiska, labāka nekā uzpūstie lielie kukuļi. Brokastīs jau gadiem
ilgi vienmēr ir auzu pārslas – tās ir lētas un labas. Dārzā ir savi āboli,
cenšamies arī citu ko izaudzēt paši.

Protams, ja ir darbs, vēl nūjošanas
nodarbības, sacensības, tas rada civilizācijas slimību steigu. Un steiga
taupīgam dzīvesveidam ir ienaidniece. Lai no tās izbēgtu, būtu pilnībā jāmaina
dzīvesveids…”

Skolēnu
ieteikumi resursu taupīšanai

Skolā

/ Starpbrīžos atstāt minimālu apgaismojumu.
Stundu laikā gaiteņos un citās telpās, ko neizmanto, gaismu izslēgt.
Konsultāciju laikā to ieslēgt tikai tajā solu rindā, kur skolēni sēž. Klasi
izslaucīt pēcpusdienā, kad vēl gaišs, lai apkopējai vakarā atliktu to tikai
izmazgāt – tad viņa telpā pavadīs mazāk laika un izlietos mazāk
elektroenerģijas. Neķēpāt tāfeli, lai tā nav bieži jāmazgā.

Mājās

/ Zem katra slēdža piestiprināt
atgādinājumu. No rītiem laikus atvērt aizkarus, lai nav jāieslēdz gaisma.
Regulāri tīrīt lampas un logus, lai tie labāk laiž cauri gaismu. Ģimenei pēc
iespējas uzturēties vienā telpā – mazāk tērēsies elektrība un būs kopīgi
pavadīts laiks. Darba galdu novietot pēc iespējas gaišākā vietā. Grīdu tīrīt ar
birsti un slapju lupatu, nevis to darīt ar putekļusūcēju. Tēju dzert visiem
reizē, lai ūdens nav jāvāra vairākkārt.

/ Grīdu mazgāšanai izmantot lietus un
izkausēta sniega ūdeni. Izrakt aku. Samazināt skalojamās kastes ietilpību,
piemēram, ieliekot tajā ķieģeli vai divlitrīgu ūdens pudeli. Ja netīrās veļas
nav daudz, mazgāt to ar rokām, turklāt darīt to bļodā nevis zem tekoša krāna.
Saīsināt dušošanās laiku. Mazākos bērnus mazgāt vannā kopā. Dušas laikā stāvēt
bļodā un ūdeni pēc tam izmantot tualetes skalojamajā kastē. Aizgriezt krānu,
kamēr mazgājat rokas, zobus, ieziepējaties dušā. Vienmēr izdzert visu tēju,
nevis izliet to izlietnē. Neliet ārā nomainīto ūdeni no akvārija, bet izmantot
to puķu laistīšanai.

No
Latvijas Dabas fonda rīkotā konkursa 5. – 8. klašu skolēniem “Zaļākā
klase”.