Kaucmindes mantojums un mūsdienu sievietes
Šosvētdien pulksten 14 fokloras centrā “Namīns” atkal valdīs rosība kā bišu stropā. Tur pulcēsies dažādu arodu un aktivitāšu sievietes, kuras parādīs, ko viņas mācījušas un ko pārmantojušas no leģendārajām kaucmindietēm. Atgādināsim, ka Kaucmindes (tagadējās Saulaines) pili 5 kilometrus no Bauskas, Rundāles pagastā, 18.gadsimta beigās uzcēla toreizējais vietējās muižas īpašnieks Ludvigs Pēteris fon Pālens.
Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados Kaucmindes vārdu populāru padarīja pilī iekārtotā mājturības skola, kura Latvijas pirmajai brīvvalstij sagatavoja daudzas augsti kvalificētas lauksaimniecības un mājturības speciālistes. Kaucmindietēm lekcijas lasīja arī mūsu slavenā esejiste Zenta Mauriņa.
Tagad ir pienācis laiks, kad izdzīvot spēj sievietes, kuras uzņemas iniciatīvu uzņēmējdarbībā, smalki pieprot dažādus arodus gluži tāpat kā kādreiz kaucmindietes. Tas rosināja baltvācu kinofonda “Libava filma” valdes priekšsēdētāju Kristīni Jākabsoni uzrakstīt projektu “Latviešu sievietes prasmes no Kaucmindes līdz mūsdienām”. Projekta īstenošanai pievienojušās arī Liepājas Tūrisma un tekstila skolas pedagoģe Ligita Reimane un Liepājas aktrišu folkloras apvienības “Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja.
Iniciatīvas grupa pasākumam izvēlējās Annas dienu, ko dēvē arī par Saimnieču dienu. Bet, lai nejauktu kopā ar pludmales festivālu, tā notiks nevis sestdien, bet svētdien. “Kaucmindes mājturības skolā sievietes ieguva augsti kvalificētu prasmi ļoti daudzās jomās,” stāsta projekta autore Kristīne Jākobsone. “Lai daļu no tām parādītu, kā mūsu sievietes tās pieprot šodien, esam uzaicinājuši piedalīties veselu virkni dažādu nozaru pārstāvju, kas parādīs, ko spēj.”
Ko tad “Namīnā” un tā sētā interesenti varēs vērot un kur arī piedalīties? “Kaucmindietes vēsturē iegājušas kā mājturības prasmju un mājsaimniecības vadības augstākās raudzes simbols,” skaidro Kristīne Jākaobsone. “Tāpēc centāmies no Liepājas un rajona saaicināt sievietes, kuras var parādīt, ko viņas pārmantojušas no šīm gudrībām un prot arī šodien. Diapazons ir ļoti plašs: uzņēmējdarbības, ekonomikas un grāmatvedības nozarē piedalīsies divas uzņēmējas no Nīcas pagasta – kempinga “Ērgļi” saimniece Indra Štāle un cūkaudzētavas “Nīcas rukši” vadītāja Dzintra Lejniece; “Mežavotu” slavenā daiļdārza veidotāja Irēna Jereminoviča; dzīvnieku labturības nozari pārstāvēs Dzīvnieku audzētāju biedrība ar dresētu sunīšu demonstrējumiem; daiļamatniecības izstādi un atklātās darbnīcas būs mūsu Tautas lietišķās mākslas studiju “Liepava” un “Dzintars” pārstāvju Birutas un Andra Dreimaņu, kā arī individuālu amatnieku rokās, bet Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvji rīkos savu rokdarbu komercizstādi, tāpat kā Liepājas Tūrisma un tekstila skolas audzēknes – savu šūto aksesuāru komercizstādi. Liepājas Universitātes Intas Klāsones vadītās Mākslas un dizaina katedras studenti rādīs savu gleznojumu izstādi. Fonda “Libava filma” jaunieši demonstrēs pašu uzņemto filmu Latvijas Lauksaimniecības universitātē.”
Kā zināms, vislielāko slavu kaucmindietes ieguva kā nepārspējamas pavāres. Šo nozari svētdien “Namīnā” rādīs Liepājas Tūrisma un tekstila skolas (bij. 48.arodvidusskola) pārstāvji tās direktores vietnieces, pedagoģes un Liepājas Amatnieku biedrības valdes locekles Ligitas Reimanes vadībā. “Skola, starp citu, piedāvā apgūt saimniecības vadības un viesmīlības pakalpojumu specialitātes, pavāru-konduktoru arodu, prasmi visu to skaisti noformēt un pasniegt,” stāsta Ligita Reimane. “To arī svētdien mūsu pavārmeistaru Initas Dižgalves un Veltas Cīpas tiešā vadībā mēģināsim parādīt.”
Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”