Kausējamos lūžņus šķiro papildus
Rīcības programmu par to, kas tiks darīts, lai novērstu smaku, kāda šopavasar periodiski izplatījusies pilsētā, “Liepājas metalurgam” kausējot lūžņus jaunajā elektrokrāsnī, ražotājs Liepājas Reģionālajai vides pārvaldei iesniegs jūnijā, sacīja uzņēmuma galvenais inženieris Egils Kupšis.
“Konkrētajā situācijā akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs” ir sākusi papildu monitoringu metāllūžņu iekraušanas punktos Liepājas ostā un citās Baltijas jūras ostās, inspicējot lūžņu atbilstību kvalitātes prasībām un veicot papildu šķirošanu pirms padošanas tēraudkausēšanas pārstrādei,” teikts rakstiskajā skaidrojumā, kādu otrdien “Kurzemes Vārds” saņēma no E. Kupša.
Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā žurnālisti saņēma vairākas iedzīvotāju sūdzības par smirdoņu, kas atgādina degošas plastmasas vai svilstošas gumijas aromātu. Vides pārvalde noskaidrojusi, ka uzņēmumā veiktas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, lai novērstu troksni un elektroenerģijas piegādes traucējumus, bet blakus efekts šīm izmaiņām bija smaka.
No E. Kupša rakstiskā skaidrojuma izriet, ka uzņēmums ir īstenojis iespēju “izmantot kontakta siltumu metāllūžņu iepriekšējai uzkarsēšanai, kas samazina kopējo enerģijas patēriņu līdz 100 kwh/t šķidrā tērauda, tas var veidot 25 procentus no kopējās elektroenerģijas, pie tam tādā veidā krāsns darbojas vienmērīgi un samazina trokšņa līmeni. (..) Tomēr metāllūžņu iepriekšēja uzkarsēšana var izraisīt organisko piesārņotāju radīšanu iespējamās organisko vielu klātbūtnes dēļ”. “Liepājas metalurgs” turpina sadarbību ar kompāniju “FUCHS”, lai saskaņotu tālāko pasākumu kompleksu problēmas risināšanai.
Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš pastāstīja, ka šonedēļ ticies ar “Liepājas metalurga” valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu un sarunā pārliecinājies, ka uzņēmums dara visu iespējamo, lai problēmu atrisinātu.
Šā gada martā “Liepājas metalurgs” nodeva ekspluatācijā jauno elektrotēraudkausēšanas kompleksu vecā martena ceha vietā, “Kurzemes Vārds” uzzināja pilsētas Būvinspekcijā. Rekonstrukcijas projekta laikā tika ieviesta augstāko tehnoloģiju ražošanas sistēma. Ar to kompānija palielinās savu konkurētspēju un kompleksa ražotspēju par 80 procentiem ar ievērojami zemāku pašizmaksu, atgādināja E. Kupšis.
Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”