Kamēr ir mājsēde, Zinātnes un izglītības inovāciju centrā (ZIIC) Autoru ielā rosās cita saimniece – labā raganiņa. Savukārt ZIIC Dabas mājā Zirgu salā var sastapt dziedošus ķirbīšus.

Šīs un citas digitālās dekorācijas mazos un lielos liepājniekus iepriecina jau vairākus gadus, apliecina ZIIC vadītāja Kristīne Pujāte. ”Izmantojam dažādos svētkos, pārsvarā tie ir Helovīns un Ziemassvētki, jo tad ārā ir pietiekami tumšs, lai to varētu darīt,” pastāsta K. Pujāte.

Raganiņu, buramies ar savu katlu, Autoru ielā vislabāk doties aplūkot pēc pulksten 17, arī ķirbīšus, kas dzied un kustas Dabas mājā, aicina ZIIC vadītāja.

”Zinu, ka bērniem šie svētki patīk. Sabiedrībā par šiem svētkiem domas dalās. Bet skeletgalvas un viss pārējais nav tas, ko es šajos svētkos redzu.

Piemēram, raganiņas ir visās pasakās, tas manā uztverē nav nekas slikts vai nepareizs. Tādā mērā kā brīnums, sajūsma, nedaudz bailes, nezināmais. Man Helovīns patīk, bet kaut kādās variācijās, ne tāds, kā Amerikā,” sajūtās dalās K. Pujāte.

Liels skaits oranžo ogu – vairāk nekā 30 – ir aplūkojamas pie uzņēmuma ”Ostkom” Ziemeļu ielā. ”Ir lokdauns, tumšais laiks, kad nav ne sniega, ne Ziemassvētku rotājumu, izlēmām, ka vajadzētu cilvēkus iepriecināt vismaz ar dekorācijām, ja ne savādāk,” pastāsta SIA ”Ostkom” Abonentu daļas vadītāja Linda Smiltiņa.

Viņa atgādina, ka arī pērn šādi rīkojušies, un cilvēkiem ļoti paticis, nākušas ģimenes ar bērniem, fotografējušies.

Brīdī, kad ”Kurzemes Vārds” ar uzņēmumu sazinājās, ķirbīši tieši todien bija atvesti un vēl nebija izkārtoti, vēl tajos nebija saliktas arī gaismiņas, kas īpaši izcelsies diennakts tumšajā laikā. ”Piektdien noteikti būs redzams īstais galarezultāts,” paredzēja L. Smiltiņa.

Lielās izgrebto ķirbju saimes autore ir Gunda Melvere no Bārtas. Kad tie ceturtdien transportēti uz Liepāju, automašīnas bagāžnieks bijis pilns. ”Griezām divatā, piecas stundas. Katrs ir savādāks,” par savu veikumu pastāstīja Gunda.

Tas pagaidām bijis apjomīgākais pasūtījums. ”Gan jau būs vēl, parasti cilvēki cits no cita kaut ko špiko,” smaidot prognozēja G. Melvere.

Viņas audzētās ogas nopērkamas arī Pētertirgū. ”Lielākoties jau cilvēki pērk tādus, kurus paši var izgrebt. Visi ņem oranžos, ne zaļus, pelēkus vai baltus. Grib tradicionālos,” novērojusi audzētāja. Viņa arī zina teikt, ka piemērotākie grebšanai ir tie ķirbji, kam ir plānāks mīkstums. Tad tas esot vieglāk izdarāms.

Par pašiem svētkiem, kas Latvijā ienākuši no ārvalstīm, Gunda neko sliktu nesaka: ”Es to uztveru vairāk kā tādu bērnu darbošanās iespēju. Ja bērni uzvedas labi, nedara cūcības, kāpēc ne, lai tā ir viņu aktivitāte. Lai arī ir mājsēde, domāju, ka līdz pulksten astoņiem bērni arī paspēs saldumus izprasīt.”

To, cik ilgi ķirbīši Ziemeļu ielā būs apskatāmi, noteiks laikapstākļi, bet līdz pirmdienai noteikti par tiem varēs papriecāties, solīja L. Smiltiņa.