Kaut vairs ne tik bieži, kā pirms pāris gadiem, Liepājā joprojām var sastapt bezsaimnieka kaķus, sevišķi mikrorajonos, kur ir daudzdzīvokļu ēkas. Un joprojām turpinās domstarpības starp cilvēkiem, kuri šos minkas baro, un tiem, kuriem tas nepatīk.

”Apnikušas tās kaķu tantes! Netālu no mājas ieejas durvīm kaut kādi plastmasas toveri, ož pēc kaķu čurām. Bet pašvaldība neko nedara, lai kaķus izķertu,” tā kāds jauns vīrietis, kurš dzīvo daudzstāvu ēkā.

Jaunā māmiņa Jana savukārt satraucas par bērnu veselību un drošību: ”Ne uz mirkli nevaru palaist bērnu vaļā no rokas. Mazais grib paglāstīt kaķi, kā jau visi bērni. Bet kā lai zinu, ka kaķis nav slims? Vai, ka neiekož?”

Neapmierinātību pauž arī Astrīda:

”Pirms pāris gadiem, kad remontējām māju, visas ieejas pagrabā tika aiztaisītas. Citādi neciešama smaka. Un viss piemēslots. Bet kaķu žēlotāji, ar kliegšanu nepanākuši, ka kāda sprauga tiek atstāta vaļā, lūk, izdomāja citu variantu – ap māju sabūvētas kaut kādas stalažas. Tās, lūk, esot kaķu mājas! Un policija arī neko. Tas neesot aizliegts.”

Novērojām, ka Ezerkrastā, Dienvidrietumu rajonā, centrā, kā arī Jaunliepājā pagraba logi un lūkas lielākajai daļai daudzdzīvokļu ēku aiztaisītas un kaķiem liegta iekļūšana pagrabos. Toties ēku pagalmos vai pie saimniecības ēkām, ja tādas ir, uzslietas kaķu mājiņas. Īpaša mājiņa šoruden tika uzstādīta arī pašā pilsētas centrā – skvērā pie sabiedriskajām tualetēm un ”Narvessen” kioska iepretim tirdzniecības centram ”Kurzeme”.

Savukārt Karostā un Tosmarē, kur vēl nav tik daudz renovēto ēku, daudzviet kaķiem vēl ir iespēja iekļūt pagrabos, tur patveroties no aukstuma. Līdz ar to šajos pilsētas rajonos speciāli minkām būvēto mājiņu ir maz. Bet baroti kaķi tiek it visur pilsētā. Jo daļai liepājnieku ir pilnīgi pretējs viedoklis – viņiem bez saimnieka palikušo minku ir žēl. ”Tā taču ir dzīva radība,” teic Nellijas kundze: ”Dzīvniekam nepieciešams ēst, īpaši aukstajā laikā.

Ne visi bez pajumtes palikušie ir klaidoņi. Un ne jau kāds no citas pilsētas kaķus Liepājā ieveda un palaida! Liela daļa dzīvnieku kaut kāda iemesla dēļ izlikti uz ielas. Tas taču skaidri redzams pēc viņu uzvedības – nebaidās no cilvēka, nāk klāt, alkst glāstu un mīļuma.”

Gaida, kuru sastopam pilsētas centrā pasniedzot minkām rītišķi, ir nelokāma: ”Baroju un barošu! Kā citādi te, pilsētā, nabaga dzīvnieks lai tiek pie ēdiena?” 

Liepājā jau ilgus gadus tiek īstenota programma ”Noķer, sterilizē, atlaid”. Tādējādi tiek kontrolēts klaiņojošo kaķu skaits pilsētā, panākts, lai kaķi pastiprināti nevairotos. 

Kā portālam pastāstīja Liepājas pilsētas pašvaldības Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece šogad programmas ”Noķer, sterilizē, atlaid” īstenošanai Liepājā bija atvēlēts finansējums 20 000 eiro apmērā.

Jautāta, cik minku 2017.gadā sterilizēti, D.Liepniece skaidro, ka

2017.gada laikā sterilizēti 1184 kaķi. Taču kopā kopš 2010.gada sākuma, kad tika uzsākta programmas realizācija, – 6339 kaķi. 

”Patversmes “Lauvas sirds”  dzīvnieku ķērāji sterilizējamos dzīvniekus nogādā veterinārajās klīnikās Malkas ielā 1, Dzintaru ielā 8, Mežu ielā 29, Lācplēša ielā 64. Dažkārt arī paši iedzīvotāji nogādā kaķus pie veterinārārstiem,” skaidro D.Liepniece. Sterilizētos dzīvniekus, lai tos varētu atpazīt pilsētā, iezīmē – tiem ir saīsināta viena auss.

Protams, lai patversmes dzīvnieku ķērāji zinātu, kurās adresēs ierasties, nepieciešamība sadarbība ar iedzīvotājiem – liepājniekiem vispirms jāziņo par nepieciešamību veikt kaķu sterilizēšanu.

Taujāta, cik atsaucīgi ir iedzīvotāji, pašvaldības Vides nodaļas vadītāja stāsta, ka vidēji gadā tiek pieteiktas 100 adreses: ”Aktīvāk – pavasarī.”

”Klaiņojošo kaķu skaita stabilizēšanās vērojama adresēs, kur iedzīvotāji regulāri seko līdzi kaķu skaitam un klāt nākušos arī sterilizē,” viņa turpina. Un piebilst, ka pilnīga kaķu likvidēšana Liepājā noteikti nav vēlama, jo minkas dod arī savu labumu: ”Kaķi ir kā dabiskie grauzēju iznīcinātāji pilsētā.”

11Skatīt galeriju