2018. gada 1. novembrī stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka jaunu kārtību par transportlīdzekļiem ar stūri labajā pusē – papildu spoguļus, videokameru, monitoru u.c. Līdz šim reģistrēt šādu auto Liepājā vēlējies viens cilvēks, taču neveiksmīgi – tehnisko apskati iziet viņam neizdevās. Prasības papildaprīkojuma uzstādīšanai ir stingras, bet satiksmes drošībai tās ir būtiskas, uzskata speciālisti.

Apskatē izbrāķē

Liepājnieks Edgars Aigars vērsās “Kurzemes Vārdā” un pauda sašutumu par to, ka viņa automašīna ar stūri labajā pusē, ko viņš esot aprīkojis ar jaunajām prasībām atbilstošu papildaprīkojumu, CSDD piereģistrēta, bet tehnisko apskati viņam neesot izdevies iziet.

Vīrietis nav mašīnu ar stūri labajā pusē iegādājies Latvijā – viņš ar visu auto atgriezies mājās no Anglijas: “2009. gadā, krīzes spiesti, abi ar sievu devāmies prom no Latvijas.” Sākumā svešajā zemē vārda vistiešākajā nozīmē berzis podus: “Darīju jebko, arī viesnīcās istabiņas tīrīju. Vēlāk abiem ar sievu izdevās iekārtoties darbā rūpnīcā, kur automašīnu sēdekļiem pārvalkus šuj. Tur vairākus gadus nostrādājām. Bet, sākoties “Breksita” aktivitātēm, darbinieku skaits tiks samazināts.” Nesagaidījuši atlaišanu, paši uzteikuši darbu un atgriezušies Liepājā ar savu Anglijā iegādāto auto “Nissan Qashqai”.

“Tur izdevās iegādāties ļoti kvalitatīvu mašīnu, kādu te nekad neatradīšu. Un par pieņemamu cenu. Un tik daudz naudas tur nebiju sapelnījis un iekrājis, lai savu pāris gadu braukto auto vienkārši atstātu un te pirktu citu.”

E. Aigara “Nissan Qashqai” ir 2011. gada ražojuma ar divlitrīgu dīzeļdzinēju: “Un mehānisko pārnesumkārbu, pie kādas esmu pieradis. Nobraukuma dēļ iegādājos, tas bija vien 32 tūkstoši jūdžu.”

Vispirms, pērn maijā atgriežoties, pēc tobrīd spēkā esošās likumdošanas mašīnu piereģistrējis uz sešiem mēnešiem. Un arī tehnisko apskati izgājis. Novembrī, kad pusgads bijis aizritējis, jau iepriekš iepazinies ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, aprīkojis auto ar papildu spoguļiem, videokameru, monitoru u.c. Tas darīts tepat Liepājā, samaksājot aptuveni 400 eiro. Un tad devies uz CSDD Liepājas nodaļu auto pārreģistrēt atbilstoši jaunajām prasībām.

“CSDD Liepājas nodaļā mašīnu piereģistrēja. Pats nodaļas priekšnieks iekāpa mašīnā un apskatīja papildaprīkojumu. Izgāju arī tehnisko apskati. Bet pēc pāris dienām mani atkārtoti izsauca uz SIA “Scantest” Liepājas staciju un tehniskās apskates uzlīmi izplēsa, jo uzstādītā aparatūra, lūk, neatbilstot prasībām.

Man nav pretenziju pret tehniskās apskates darbiniekiem, bet pret sistēmu kopumā, jo labā roka nezina, ko dara. Pirms aparatūras iegādes konsultējos “Scantest”, kādu ir vērts iegādāties, lai atbilstu prasībām. Bet nu paziņo, ka aparatūra nederot. Ceļa nodoklis ir samaksāts, bet mašīna stāv garāžā un man piespiedu kārtā jāpārvietojas ar kājām un sabiedrisko transportu,” vīlies ir E. Aigars.

Interesējies par iespējām veikt auto pārbūvi: “Bet noskaidroju, ka šim modelim stūri pārlikt kreisajā pusē nav iespējams – pārāk daudz elektronikas. Varētu jau pirkt vēl vienu videokameru, pat par 1000 eiro, bet kur garantija, ka, aizbraucot uz tehnisko apskati, atkal nepateiks, ka tā neatbilst prasībām? Jo vairāk apjuku, noskatījies televīzijā Timrota raidījumu, kurā viņš bija mašīnu apkabinājis ar Ķīnā ražotu aparatūru un klāstīja, ka tā derīga,” piebilst E. Aigars. Viņš turpina: “Turklāt prasība aprīkot auto ar papildu spoguļiem ir absurda. Lai spoguļus kārtīgi piestiprinātu, virsbūvē jāurbj caurumi. Bet tā ir patvaļīga pārbūve, kas nav atļauta!”

Vētra ūdens glāzē?

CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks Gvido Ķirsons skaidro: “Agrāk veicām šo transportlīdzekļu pagaidu reģistrāciju, proti, izsniedzām reģistrācijas apliecību uz laiku līdz 6 mēnešiem. Īpašnieks varēja iziet tehnisko apskati un šo sešu mēnešu laikā veikt transportlīdzekļa pārbūvi – pārlikt stūri kreisajā pusē. Nu kārtība būtiski mainījusies.

Pirmkārt, ievedot Latvijā šādu transportlīdzekli, uz pirmo reģistrāciju pie numuru salīdzināšanas tiek fiksēts, vai transportlīdzeklis, kuram stūre ir labajā pusē, ir pielāgots braukšanai pa ceļa labo pusi.”

Prasības transportlīdzekļa ar stūri labajā pusē pielāgošanai braukšanai pa ceļa labo pusi ir stingras, atzīst CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks: “Pirmkārt, transportlīdzeklī jābūt uzstādītiem diviem spoguļiem, kas nodrošina pereskopo attēlu. Otrkārt, jābūt uzstādītai videokamerai un monitoram, lai vadītājs varētu redzēt, kas notiek ceļa kreisajā pusē. Ja šis papildu aprīkojums automašīnā ir uzstādīts, reģistrācijas apliecībā tiek izdarīts attiecīgs ieraksts, ka transportlīdzeklis ir pielāgots braukšanai pa labo pusi. Ja šī papildaprīkojuma nav, pastāvīga reģistrācija tiek atteikta, bet

īpašniekam ir iespēja iegūt tranzīta numurus uz mēnesi, kura laikā jāaprīko auto ar papildu aprīkojumu vai arī jāveic transportlīdzekļa pārbūve – jāpārliek stūre uz kreiso pusi.”

Interesējoties, kāpēc vīrietim nav izdevies iziet tehnisko apskati, “Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka viņa auto nav bijis aprīkots ar MK noteikumiem atbilstošu papildaprīkojumu. Ja sākotnēji E. Aigars apgalvoja, ka papildaprīkojums bijis prasībām atbilstošs un viņš pirms tā uzstādīšanas konsultējies CSDD, tad, uzrunāts atkārtoti, atzina, ka tehniskās apskates uzlīmi nav saņēmis, jo uzstādītā videokamera un monitors nebija atbilstoši MK noteikumiem. “Nebija identificējami,” tā auto īpašnieks, atzīstot, ka videokamera ražota Ķīnā. Vīrietis apstiprina arī to, ka viņam SIA “Scantest” iedevis sarakstu ar aparatūras modeļiem, kas ir atbilstoši prasībām, bet kādu no šiem modeļiem viņš iegādāties negrasās: “Pārbaudīju: tie nav paredzēti uzstādīšanai automašīnā.” Un sarakstu izdzēsis.

Draud ar tiesu darbiem

E. Aigars uzrakstījis vēstuli tiesībsargam, tajā norādot, ka vēlas veikt automašīnas ar stūri labajā pusē pastāvīgo reģistrāciju Latvijā un iziet tehnisko apskati, lai varētu piedalīties ceļu satiksmē, bet viņam “netiek sniegta saprotama un viennozīmīga informācija”, kāds tieši aprīkojums nepieciešams. Tāpat vīrietis lūdzis tiesībsargam izvērtēt CSDD un SIA “Scantest” rīcību: “Proti, vai nav pārkāptas manas cilvēktiesības.”

Nupat liepājnieks saņēmis atbildi. Tajā norādīts, ka ar prasībām aprīkot auto ar papildaprīkojumu nav pārkāptas E. Aigara cilvēktiesības. Taču atzīts: “Tiesībsargs negūst pārliecību, ka noteikumos noteiktie tehnisko pielāgojumu parametri ir patiešām izpildāmi. Proti, Latvija nedrīkst radīt tādus noteikumus, kas pēc būtības liegtu reģistrēt automašīnas ar labās puses vadību.” Tiesībsargs, pēc E. Aigara teiktā, lietu šķetināšot trīs mēnešu laikā, bet E. Aigars trīs mēnešus uzskata par pārāk ilgu laiku, lai gaidītu tiesībsarga lēmumu.

Tādēļ viņš gatavojas tiesāties: “Vērsīšos visās iespējamās tiesās. Ja ne, neatliks nekas cits kā doties trimdā – atpakaļ uz Angliju.”

Augsta latiņa

CSDD sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba, jautāts, kādai aparatūrai jābūt uzstādītai transportlīdzeklī ar stūri labajā pusē, lai to varētu reģistrēt CSDD un iziet tehnisko apskati, skaidro: “Transportlīdzekļu pielāgošanas prasības, kas jāizpilda personai, lai Latvijā varētu reģistrēt automobili ar stūri labajā pusē, noteiktas MK noteikumos Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa”.”

Jautāts, kādi modeļi atbilst parametriem un ir sertificēti, CSDD pārstāvis skaidro: “Nodrošinot brīvu preču konkurenci, kā arī neietekmējot patērētājus, CSDD nav tiesīga norādīt uz konkrētiem komersantiem, to piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem. Tāpēc nav noteikti konkrēti modeļi, bet ir noteiktas konkrētas tehniskās prasības attiecībā uz aprīkojumu (videokamerām, ekrāniem u.c. ierīcēm), kurš jāuzstāda šādos automobiļos. Šobrīd Latvijā ir divi transportlīdzekļi ar stūri labajā pusē, kas saņēmuši pozitīvu novērtējumu tehniskajā apskatē.”

Videokameras un monitora parametrus ikviens interesents var uzzināt CSDD mājaslapā. Attēla reģistrēšanas ierīcei jābūt identificējamai, ar redzamu marku un modeli, jāieslēdzas, iedarbinot transportlīdzekļa motoru, jānodrošina redzamība diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos, un tai jāatbilst konkrētiem tehniskajiem parametriem. Piemēram, attēla frekvencei jābūt 30 kadri sekundē; izšķirtspējai – 2 megapikseļiem utt.

Runājot par spoguļu, videokameras un monitora novietošanu transportlīdzeklī ar stūri labajā pusē, CSDD pārstāvis klāsta, ka papildspoguļus drīkst stiprināt ar lipekļiem. Piesūcekņus atļauts izmantot aprīkojuma stiprināšanai pie vējstikla, ja tie nodrošina atbilstošu fiksāciju tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos aprīkojuma stāvoklis. Videokamerai jāatrodas salona kreisajā pusē pēc iespējas tuvāk statnei, vējstikla slotiņu darbības zonā. Bet ekrānam jābūt piestiprinātam pie paneļa vadītāja redzamības zonā.

Uz jautājumu: kā būtu jārīkojas liepājniekam E. Aigaram, R. Rumba teic:

“Ja transportlīdzeklim ir anulēta tehniskās apskates uzlīme kaut kādu neatbilstību dēļ, tad tās ir jānovērš un jāveic tehniskā apskate.”

Savukārt, lūgts raksturot Paula Timrota raidījumu, uz ko atsaucās E. Aigars, CSDD pārstāvis klāsta: “Raidījuma “Zebra” sižetā izteikts viedoklis par jaunajām izmaiņām, tomēr mēs uzskatām, ka lielākā daļa no raidījumā paustajām bažām ir pamatotas, t.sk. nevaram nepiekrist, ka šādi transportlīdzekļi drošību uz Latvijas ceļiem neuzlabos, tomēr ir darīts viss (tehniskās prasības, kas ir jānodrošina šiem automobiļiem), lai braukšanu padarītu pēc iespējas drošāku.”

Papildu izdevumi

“Cilvēkam, kurš iegādājas transportlīdzekli, kam stūre ir labajā pusē, ir jārēķinās ar papildu izdevumiem. Galvenais uzdevums ir ceļu satiksmi padarīt drošu. Manā skatījumā transportlīdzekļi, kuriem stūre ir labajā pusē, nav droši, braucot pa ceļiem, kur paredzēts braukt pa labo pusi. Tāpēc prasības ir jāievēro: ja ir šāds transportlīdzeklis, lūdzu, aprīko to ar nepieciešamajām iekārtām,” uzskata Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds.

“Man nav pieņemami arī tas, ka Latvijā visu laiku ejam uz to, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumus ar cietušajiem un bojā gājušajiem, bet te parādās kaut kas tāds, kas pie visbīstamākajiem manevriem rada papildus bīstamību ne vien cilvēkiem, kuri atrodas transportlīdzeklī ar stūri labajā pusē, bet arī pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Tā tiek radīta papildus bīstamība satiksmes drošībai. Tādēļ no policijas puses kontrole šajā jomā būs īpaši spēcīga. Jo ir jāsamazina negadījumi ar cietušajiem un bojā gājušajiem! Tādēļ šai kategorijai tiks pievērsta īpaša uzmanība. Iespējams, valstiskā līmenī būtu jāpadomā par to, ka cilvēkiem, kuri izvēlas transportlīdzekļus ar stūri labajā pusē, nepieciešama papildus apmācība: kā vadīt satiksmē šādu transportlīdzekli, kā izmantot šīs ierīces ar kamerām? Latvijā braukšana ir pa labo pusi. Transportlīdzeklim stūre ir kreisajā pusē, lai vadītājam būtu laba redzamība. Divus visbīstamākos manevrus – apdzīšanu un kreiso pagriezienu – ar stūri labajā pusē mēs padarām vēl bīstamākus.”

Praktiskās braukšanas instruktore Arta Šneidere arī piekrīt, ka braukšana ar auto, kam stūre labajā pusē, mūsu satiksmē ir sarežģītāka, jo pārredzamība un līdz ar to situāciju izvērtēšana un prognozēšana ir apgrūtināta: “Jo īpaši tas būs situācijās, kad būs nepieciešams izdarīt apdzīšanas manevru.” Līdz ar to no vienas puses stingrās prasības par papildaprīkojuma, sevišķi spoguļu, uzstādīšanu ir pamatotas. Taču tajā pašā laikā viņa atzīst, ka, viņasprāt, labam autovadītājam ar pieredzi problēmas nevarētu rasties: “Es ikdienā sēžu auto labajā pusē. Jā, ir nepieciešams laiks, lai pierastu. Labam vadītājam, kuram ir saprašana un nav vienaldzīga drošība, problēmu nebūs. Apzinīgs vadītājs uzreiz ar šādu auto intensīvā satiksmē nemaz nebrauks, patrenēsies.”

UZZIŅAI

Attēla reģistrēšanas ierīcei jābūt identificējamai, ar redzamu marku un modeli, jāieslēdzas, iedarbinot transportlīdzekļa motoru, jānodrošina redzamība diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos, un tai jāatbilst šādiem tehniskajiem parametriem:

   a) attēla frekvence ≥ 30 kadri sekundē;
   b) izšķirtspēja ≥ 2 megapikseļi;
   c) attēla sensora izmērs ≥ 1/3″;
   d) ierakstītā attēla leņķis < 100°;
   e) minimālais uztvertais apgaismojums ≤ 0,05 lx;
   f) diafragmas atvērums ≥ F/1,4;
   g) maksimāli pieļaujamie gabarītizmēri, ieskaitot stiprinājumus (garums, platums, augstums): 150 x 100 x 100 mm;
   h) ekspluatācijas temperatūras diapazons no –20 °C līdz +45 °C.