Trešdiena, 27. oktobris Lilita, Irita, Ita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Klinta Ločmele: Daudzi netiek tālāk par gūgles pirmo lapu

Klinta Ločmele: Daudzi netiek tālāk par gūgles pirmo lapu
Foto: Publicitātes
14.10.2019 10:06

Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi saprot"

Par to, ka medijpratība ietekmē cilvēka lēmumus un dzīves kvalitāti, ikdienā bieži neaizdomājamies. Tomēr piemēri tam ir visapkārt, un medijpratības trūkums var radīt nopietnus draudus demokrātijas pastāvēšanai un valsts drošībai, jo tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju.

Viena no Latvijas sabiedrības šolaiku problēmām ir pārlieku lielie centieni iegūt uzmanību sociālajos tīklos, audzējot savos profilos sekotāju un draugu skaitu, tādējādi zaudējot piesardzību un palielinot risku tikt ietekmētiem ar viltus ziņu palīdzību. Liela daļa cilvēku uzskata, ka viltus ziņas viņus nespēj ietekmēt, jo tā ir acīmredzami nepatiesa informācija, taču jāņem vērā, ka tiek izmantotas dažādas manipulācijas tehnikas, lai tomēr notvertu cilvēka uzmanību un viņš uzklikšķinātu uz kāda sensacionāla virsraksta, tā vairojot šīs interneta lapas īpašnieka ieņēmumus no reklāmas, kas tajā izvietota. Tāpat maldinoša informācija var būt izmantota dažādu versiju radīšanai par kādu notikumu vai cilvēku, veidojot haosu lasītāja, skatītāja vai klausītāja domāšanā. Vienam notikumam tiek radītas ne tikai divas, bet pat vairāk nekā desmit versiju. Ziņai var nenoticēt, bet neapzināti katra šāda informācijas filtrēšana atstāj emocionālu iespaidu. Sociālie tīkli ir izdevīgas platformas, ko speciāli apmācīti cilvēki izmanto ietekmes veidošanai, mums pat nenojaušot. Taču, ja cilvēks ir medijpratīgs, viņam izveidojas imunitāte pret šādu informāciju – viņš to var atpazīt, apzināties, ka tā nav uzticama, un tādējādi sevi pasargāt.

Lai konstatētu medijpratības līmeni, nav viena universāla jautājuma, kuru uzdodot iespējams izdarīt secinājumus par kāda cilvēka vai Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni. Medijpratības jēdziens ir jāsadala vairākās komponentēs un jāmēģina no atbildēm un daudziem jautājumiem salikt kopā pilno ainu. Piemēram, noskaidrojot respondenta mediju patēriņa ieradumus, uzskatus par mediju satura veidošanu, par interneta meklētāju programmu darbību, uzticēšanos sociālajos medijos publicētajai informācijai, pašvērtējumu viltus ziņu atpazīšanā un pieredzi informācijas pārbaudīšanā pirms tās “padošanas” tālāk saviem sociālo mediju draugiem. 

2017. gadā pirmo reizi Latvijā Kultūras ministrija veica divus pētījumu par iedzīvotāju medijpratību, tai skaitā bērnu un pusaudžu vidū. Vairākas riska zonas uzrādīja pētījums bērnu un pusaudžu auditorijā. 57% aptaujāto internetu lieto ne mazāk kā trīs stundas dienā. Liela daļa no internetā veiktajām aktivitātēm saistās ar izklaidi vai ir bezmērķīgas. 40 procenti bērnu un pusaudžu (aptaujāti tika 1200 respondenti vecumā no 9 līdz 16 gadiem) internetā klejo bez konkrēta nolūka, bieži “uzduroties” saturam, kas var ietekmēt un mainīt viņu vērtību izpratni, tostarp radikālā veidā. Maz laika tiek pavadīts Latvijas informatīvajā telpā, līdz ar to, ja notiek vēlēšanas un jaunietim nav izpratnes par notikumiem un to cēloņsakarībām, viņam grūti pieņemt pārdomātu lēmumu.

Medijpratība ir viena no prasmēm, kas palīdz jaunietim, piemēram, veikt izvēli, kurā augstskolā studēt, kurai reklāmas kampaņai noticēt. Pētījums atklāj, ka nepietiekama ir jauniešu izpratne par viltus ziņu atpazīšanu, mediju biznesa darbības pamatprincipiem un to finansēšanas modeļiem, reklāmas lomu mediju darbībā. Intervijas ļauj secināt, ka jēgpilnas informācijas meklēšana un tās izvērtēšana bieži ir pavirša un nekritiska, jo uzziņa netiek veikta tālāk par pirmo “Google” piedāvāto lapu. Bērni un pusaudži neaizdomājas salīdzināt dažādas interneta vietnes un mājaslapas, lai saprastu, vai informācija patiešām ir patiesa.

Līdzīgu signālu dod arī pieaugušo auditorijas pētījums. Puse no vairāk nekā 1000 aptaujātajiem uzskata – ja kādu informāciju publicē vai pārraida mediji, tad tā noteikti ir patiesa. Medijus respondenti uztver kā pasaules spoguli, apejot kritisko domāšanu.

Pasaulē, kur notiek cīņa ne tikai par to, kā cilvēki tērē naudu, bet galvenokārt par viņu prātiem, uzskatiem un vērtībām, medijpratībai ir ļoti svarīga loma. Medijpratība cilvēkam izveido sava veida imunitāti pret viltus ziņām, lai balansētu viedokli, ka sociālie un tradicionālie mediji vai informācija ir tikai draudi. Vien jāprot tos gudri izmantot, tad viss būs labi. 2020. gadā Kultūras ministrija ir paredzējusi veikt nākamo pētījumu, lai konstatētu, vai pēc dažādām realizētām aktivitātēm Latvijas sabiedrība medijpratībā ir kļuvusi izglītotāka, vai šajā jomā ir vērojami uzlabojumi.

Klinta Ločmele, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz