Lēmums tika pieņemts dažas stundas pēc tam, kad Pass parakstīja vienošanos ar valsts galveno arodbiedrību federāciju – Bolīvijas Darba ņēmēju centrālo organizāciju (COB) –, tādējādi izbeidzot protestus, ko izraisīja Pasa plāni ekonomikas jomā.

Tomēr vienošanās neaptvēra visas nozares, un dažas arodbiedrības turpināja protestēt.

“Pēc tam, kad bijām izsmēluši visas dialoga iespējas, panākuši vienošanās ar tiem, kuru prasības bija pamatotas, un identificējuši tos, kuri izmantoja vardarbību, mēģinot destabilizēt Bolīviju, mēs pieņēmām lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli visā valsts teritorijā,” televīzijas uzrunā pavēstīja Pass.

COB maija sākumā uzsāka protesta kustību, lai noraidītu Pasa idejas par to, kā izkļūt no smagākās ekonomiskās krīzes valstī pēdējo 40 gadu laikā.

Uzņēmējdarbību atbalstošais konservatīvais politiķis Pass stājās amatā pirms nedaudz vairāk nekā septiņiem mēnešiem pēc nozīmīgām vēlēšanām, kas izbeidza divas desmitgades ilgušo kreiso spēku valdīšanu.

Viņš ātri atjaunoja faktiski pārtrauktās attiecības ar ASV un ieviesa vērienīgas ekonomikas reformas, tostarp samazināja degvielas subsīdijas.

Taču visā Bolīvijā sākās protesti, pieprasot algu paaugstināšanu, stabilas degvielas piegādes un pasākumus ekonomiskās krīzes atvieglošanai.

Protesti ir izvērtušies nemieros ar aicinājumiem Pasam atkāpties sešus mēnešus pēc viņa stāšanās amatā.

Demonstranti nobloķējuši ceļus, kas ved uz galvaspilsētu Lapasu, kur daudzi veikali pārtraukuši darbu, baidoties no vardarbības, un pārtikas, medikamentu un degvielas krājumi izsīkst.