liepajniekiem.lv
Fizioterapeite Santa Eglīte norāda, ka visbiežākie krišanas iemesli ir nedroša vide un pārvietošanās veids, veselības problēmas, kā arī apavu vai zeķu izvēle. Un tie attiecināmi ne vien uz senioriem, kuriem novecojot zūd līdzsvara sajūta, bet uz jebkuru cilvēku.
Padomāt par piemērotu vidi
”Jā, kustība cilvēkiem palīdz noturēties formā, uzlabot veselību, asinsriti – tā tiešām dara brīnumus, taču neveikli brīži var novest pie traumām, kas var atstāt paliekošas sekas,” atgādina fizioterapeite, kura palīdz pacientiem rehabilitēties pēc slimībām, operācijām un traumām.
Statistika rāda, ka katrs piektais cilvēks ir vecāks par 62 gadiem, arī nākotnē šī tendence saglabāsies, tādēļ jādomā visai sabiedrībai kopumā, kā senioriem nodrošināt kvalitatīvu ikdienas dzīvi pēc iespējas ilgāk.
”Tas nozīmē, ka jādomā par piemērotu vidi,” uzsver S. Eglīte. Un tieši piemērotas vides aspektu, kāpēc seniori mēdz nokrist un savainoties, viņa nosauc kā vienu no pirmajiem.
Kopumā vides piemērotību un ar to saistītās lietas var iedalīt kā ārējās, apkārtējās vides faktorus.
”Nepietiekami pielāgoti drošības pasākumi mājvietā, nenotīrītas un slidenas ietves. Tas ir bīstami visiem, ne tikai senioriem, un lielākajā daļā gadījumu pēc kritiena ir sekas,” piezīmē speciāliste.
Tāpat būtisks krišanas cēlonis senioriem ir nepareiza vai apgrūtināta palīglīdzekļu lietošana, nepietiekams apgaismojums telpā, nelīdzena grīda vai pakāpieni, slidens grīdas segums, paklāji, rokturu trūkums vannasistabā un labierīcībās.
Pēc iespējas vairāk jādomā, kā mājas padarīt piemērotas senioriem. Jābūt minimālismam telpās. ”Noņemt liekās, nevajadzīgās mēbeles, lai neaizķeras kājas,” norāda fizioterapeite.
Tāpat mājās jāpadomā par piemērotu, pietiekamu apgaismojumu, bet vienlaikus jāņem vērā, ka arī dienasgaisma ilgstošā laikā var radīt nepatīkamas sajūtas acīm un galvai, kas savukārt arī var izraisīt nestabilitāti. ”Publiskās telpās ļoti ieteicams būtu likt sensorās gaismas, kas pašas ieslēdzas un izslēdzas,” vienu no svarīgiem drošības garantiem nosauc S. Eglīte.
Mājās – vannasistabā un tualetē – ikvienam labs drošības palīgs būs rokturi, kas noderēs, ceļoties no vannas vai kāpjot tajā iekšā, kā arī, lai atbalstītos, ceļoties kājās vai pietupjoties. Tāds var būt arī citās telpās – var noderēt, ja cilvēkam vajag fizisku atbalstu vai ja nav spēka atspērienam.
”Bieži kāpņu telpās trūkst margu, tas gan vairāk attiecas un daudzstāvu mājām (runa ir par pirmā stāva koplietojamo kāpņu telpu). Tāpat arī pēdējie pakāpieni mēdz nebūt tajā pašā labākajā stāvoklī,” pēc novērotā norāda S. Eglīte.
”Ja cilvēks jau kritis iepriekš vai viņam ir kāda slimība, piemēram, ar pēdām un potītēm nav īsti labi, viņam šādas situācijas var radīt lielas bailes.”
Tāpat pēdējie pakāpieni bieži ir ar robiem, virsma nelīdzena vai betona grīdā, celiņā ir kaut neliela bedrīte, tas nestabilākam cilvēkam var izsist līdzsvaru. Arī koka grīdas ar laiku nolietojas. Cilvēks tik augstu nepaceļ kājas, un krišana garantēta.”
Savukārt publiskās sabiedriskās telpās, kas ne visas iekārtotas pēc vides pieejamības un drošības prasībām, senioriem būtu nepieciešams izmantot uzbraucamos celiņus, nevis kāpnes, īpašniekiem padomāt par durvju platumu, jo, pārvietojoties ar palīglīdzekļiem, var notikt nelaime.
Tāpat bīstami ir pagriezieni un sliekšņi – katra kaut neliela barjera var būt kritiena nepatīkamo sāpju cēlonis.
Neskriet pakaļ vīriešiem un tramvajam
Ziemā katrs solis var būt liktenīgs. Lai izvairītos no kritiena šajā gadalaikā, svarīgi ieplānot darīšanas ārpus mājas atbilstoši laikapstākļiem. ”Ieplānot daudz vairāk laika, nedrīkst steigties un kavēties. Reiz man viena kundzīte līdzīgas tematikas seminārā teica, ka
ziemā nevar skriet pakaļ vīriešiem un tramvajiem, jo tā ātri vien var pakrist – pakļūt zem transporta, krist un smagi sasisties. Arī sabiedriskā transporta pakāpiena malas var būt slīdīgas,” viņa piebilst.
Ja ziemā ir jāiet kādās darīšanās, tad jāiet pingvīna pozā. Ja snieg, skatāmies un ejam pa tām vietām, kur ir nokaisīts, jo citviet nevaram zināt, kas zem sniega segas apakšā, vai nav ledus. Tāpat jāvalkā piemēroti apavi, nepieciešamības gadījumā jāiegādājas kurpju uzmavas ar nagliņām, nedrīkst likt rokas kabatās, tās vajag turēt gar sāniem, lai noturētu līdzsvaru.
Vēlams nenest smagumus vienā rokā, bet sadalīt pa diviem nesamajiem katrā rokā vai vislabāk – lietot mugursomu.
Taču krišanas riskus veicina arī bioloģiskie faktori jeb mūsu pašu veselības stāvoklis, jārēķinās, ka senioriem līdz ar novecošanos veselības problēmu mēdz būt vairāk. Tas ir muskuļu vājums, D vitamīna trūkums, samazināts kustību apjoms locītavās, medikamentu lietošana, hroniskas slimības, redzes un dzirdes pasliktināšanās, psiholoģiskie iemesli, alkohola lietošana.
”Nemaz nevajag būt senioram – ja trīs dienas cilvēks bijis saaukstējies un gulējis gultā, viņš jau pēc pirmās dienas mana, ka nav spēka, nevar vairs piecelties un izlīst no gultas. Ja nav bijušas kustības, pirmā piecelšanās var beigties ar reiboņiem un kritieniem. Trešā daļa cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, katru gadu gūst traumas – sasitumus un lūzumus. Līdz 95% gadījumu kritienu dēļ tiek gūtas gūžu traumas, kas ir liels bieds.”
Pretslīdes līdzeklis – karstā līme
”Vēl ļoti traka lieta ir paklāji! Ja kādam tie ir mājās – lai nav kā burtnīcai stūri atlocījušies, jo arī paklājiem tādi mēdz būt. Ja šāds vizuāls defekts ir tepiķim, tas jāņem nost. Nevajag par visām varītēm censties to saglabāt, naglojot klāt pie grīdas, jo paklājs var veidot pacēlumu citā vietā.”
Ja izvēlas paklāju, tad labi ir gumijotie, jo tie pieguļ grīdai. Bet, ja ir austie paklāji, vienkārši sedziņa pie gultas, lai pēdām nav auksti, arī tie ir jānostabilizē, lai neslīd. “Vislabāk ar karsto līmi pielīmēt malas,” piebilst speciāliste.
”Uzskatu, ka ir jāziedo nauda savai labsajūtai un drošībai. Grīdām nav nepieciešams dārgs lamināts, flīzes vai linolejs, lakotas grīdas, ja mājās dzīvo seniors. Vai tas būs pareizākais, ja grīdas segums būs bez nevienas rieviņas? Ar plikām kājām iet pa to vēl nebūs nekas, bet, ja kājās zeķes, – būs kritiens. Kā pīle uz ledus!” uzsver S. Eglīte.
Viņa aicina lietot zeķītes ar lipekļiem apakšā. Noderēs arī karstā līme – uztaisa pēdu daļu neslīdošu, lai ir saķere ar staigājamo virsmu un sargā no krišanas,” pauž speciāliste.
UZZIŅAI
Lai mazinātu kritienu iespējamību, ir svarīgi nodrošināt senioram drošu vidi mājās un sociālās aprūpes centros. Jāveic izmaiņas dzīvojamā vidē, lai atvieglotu ikdienas aktivitātes un novērstu krišanas risku. Pēc iespējas vairāk telpas jāpielāgo veca cilvēka vajadzībām, kā arī iespēju robežās jānodrošina ar palīglīdzekļiem. Nedroša vide palielina krišanas risku, piemēram, slidenas grīdas, roktura neesamība vannā u.c. Kā arī ir svarīgi, lai vecais cilvēks, kam ir līdzsvara traucējumi, lieto palīglīdzekļus.
Profilakses līdzekļi krišanas draudu mazināšanai:
- pretslīdes paklāju lietošana. Tie ir ieklājami vannās, dušās, uz flīžu grīdas;
- rokturis vannas istabā vai dušas telpā;
- staigāšanas palīglīdzekļu lietošana. Spieķa lietošana ir tradicionāls palīgs cilvēkam ar pārvietošanās grūtībām, ja sāp mugura, ja apdraud kritiena risks;
- gūžu aizsargs – ja cilvēks krīt uz sāniem, šāds aizsarglīdzeklis viņu var pasargāt no gūžas kaula kakliņa lūzuma.
Avots: medkursi.lv
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
