Kučinskis stāstīja, ka tuvākajā laikā, iespējams, nākamnedēļ, viņš plāno sasaukt tikšanos ar Latvijas Banku un nozares pārstāvjiem, lai labāk izprastu iemeslus, kas nozarei rada bažas par uzraudzības reformēšanu.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams noskaidrot, vai nozares minētie argumenti patiešām ir pamatoti.

Pēc Kučinska teiktā, varētu būt nepieciešami arī valdības līmeņa apliecinājumi, ka jaunajā sistēmā situācija uzlabosies, nevis pasliktināsies.

Viņš uzsvēra, ka diskusija ir būtiska un tā notiks, bet koalīcija aptuveni pēc divām nedēļām atgriezīsies pie šī jautājuma, lai lemtu par turpmāko rīcību.

Kučinskis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir saprast, vai izteiktās bažas ir patiesie iemesli un vai tos iespējams novērst, vai arī pastāv citi, mazāk zināmi faktori.

Politiķis atzina, ka vienots atbalsts izmaiņu risinājumam pašlaik nepastāv, tādēļ nepieciešama padziļināta analīze.

“Jaunās vienotības” politiķe Evika Siliņa savukārt uzskata, ka jautājums jau ir analītiski izvērtēts un tas vairākkārt skatīts valdībā vēl viņas vadībā.

Viņasprāt, pašlaik nav pārliecinošu argumentu, tostarp no finanšu nozares pārstāvjiem, kas pamatotu neizpildīt “Moneyval” prasības un Latvijas Bankas redzējumu par vienotu finanšu uzraudzību.

Viņas skatījumā, ir loģiski, ka visi finanšu uzraugi darbojas Latvijas Bankas ietvaros, ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau ir integrēta Latvijas Bankā.

Turklāt nākotnē Eiropas regulējums tik un tā virzīsies uz vienotu uzraudzības modeli, kas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk šāda sistēma būs jāievieš.

Siliņa uzsvēra, ka nevajadzētu ļaut lobiju interesēm bremzēt virzību uz priekšu vai liegt pilnvērtīgi diskutēt par šiem jautājumiem.

Viņasprāt, pretējā gadījumā rodas iespaids, ka vienkārši trūkst vēlmes rīkoties.

Viņa vērtēja, ka iedzīvotāji joprojām bieži sūdzas par ātro kredītu nozari, bet Latvijas Banka spētu efektīvi uzraudzīt šo segmentu.

Iebildumus koalīcijā šiem grozījumiem joprojām uztur Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis teica, ka viens no galvenajiem jautājumiem šajā kontekstā ir pārvaldība, kuru esot grūti kvantitatīvi novērtēt.

Viņš domā, ka modelis, kā Latvijā tiek kontrolēta un pārvaldīta banku sistēma, nav pietiekami elastīgs.

Lai gan pēdējos gados veikti uzlabojumi, joprojām tiek saņemtas sūdzības par kontu bloķēšanu, augstām kontu apkalpošanas maksām un smagnējiem procesiem.

Par šo sistēmu atbild Latvijas Banka.

Rokpeļņa skatījumā, nebanku kreditētāji šobrīd aktīvi paplašina savu darbību, īpaši patēriņa kredītu un līzinga jomā.

Viņš pauda bažas, ka jaunais, efektīvākais pārvaldības modelis varētu radīt papildu birokrātisko slogu, kā rezultātā pieaugtu ikdienā izmantoto finanšu pamatpakalpojumu izmaksas.

Viņš uzsvēra – lai gan teorētiski vienots finanšu sektora pārvaldnieks izklausās pievilcīgi, praksē tas var radīt jaunus izaicinājumus.

Tādēļ Rokpeļņa paustā pozīcija neesot mainījusies, un viņš saglabā piesardzīgu attieksmi pret piedāvātajām izmaiņām.

Jau ziņots, ka Saeima pēc valdības nomaiņas vēl neskatīja Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Bankas sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformai, deputātu vairākumam to izslēdzot no darba kārtības.

Opozīcijas “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs šo lēmumu kritizēja kā pakļaušanos “ātrajiem kredītiem”, paužot izbrīnu arī par “Jaunās vienotības” un Nacionālās apvienības nostāju.

Reforma paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) funkcijas kreditētāju un kredītu starpnieku licencēšanā, reģistrēšanā un uzraudzībā nodot Latvijas Bankai, kā arī stiprināt patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā.

Vienlaikus Latvijas Bankai tiktu uzticēta arī negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība.

FM norāda, ka patlaban sektoru uzrauga trīs iestādes – Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests -, radot dublēšanos.

Reformas mērķis ir vienota, uz risku balstīta uzraudzība, mazāks administratīvais slogs un efektīvāka resursu izmantošana, ko uzsvēris arī “Moneyval”.

Pret reformu iebilst Ekonomikas ministrija (EM), PTAC, “Fintech Latvija” un daļa nozares.

EM pauž bažas par nozares attīstības bremzēšanu un neatrisinātu finansējumu.