SIA “Eko Roof” valdes
loceklis Valdis Šīmanis līdz pagājušajai vasarai bija kā kurpnieks bez kurpēm.
Savai mājai Kalnišķu “Rubeņos” niedru jumtu uzlicis tikai pērn, un tagad
saimniecība veido vienotu ansambli. Nevienai ēkai vairs nav cita materiāla
seguma. Pētnieki apgalvo, ka Papes ezera niedres ir vienas no labākajām
Latvijā.

Ar lietuviešiem dzīvo draudzīgi

“Te jau ir gandrīz gala produkts,”
saka Valdis, kad satiekamies pie padomju laikos būvētās fermas. Tajā novietoti
Papes ezera izžāvēto niedru kūļi, ko krāmē kravas automašīnā. Tos paredzēts
nogādāt Dānijā. Tur latvieši klāj niedru jumtu restorānu ēku kompleksam tūkstoš
kvadrātmetru platībā Kopenhāgenas centrā. 

SIA “Eko Roof” darbojas gadus
astoņus. “Visu laiku bija savstarpēja noruna, bet tagad pirmo gadu notika
izsole,” V. Šīmanis stāsta par tiesībām pļaut Papes ezera niedres. “Un
tad jau mums bija jācīnās. Daudziem, kas apkārt dzīvo, iznāca palikt tukšā.”
Viņa uzņēmums ir viens no retajiem, kas vēl klāj niedru jumtus. Atšķirībā no
citiem izejmateriālu pārdod tikai tad, ja kas paliek pāri.

Šogad Papē uzklāti seši jumti, viens Nidā, lielākoties
klienti esot lietuvieši. Taču, lai visiem uzņēmējiem pietiktu darba, klienti
jāmeklē arī ārvalstīs. Konkurenci rada arī lietuviešu meistari. “Bet mēs
tā draudzīgi. Pieredzes apmaiņā cits pie cita braucam, niedres pērk. Viņiem ir,
bet nepietiek. Diezgan daudz jau vajag,” norāda V. Šīmanis. Ar
mašīnas kravu – 2000 kūlīšu – pietiek vienas vidēja izmēra ēkas jumtam 200
kvadrātmetru platībā. Uzklāšana prasa aptuveni mēnesi, taču darbu ritums
atkarīgs no laika apstākļiem.

SIA “Eko Roof” atzīst, ka
ārzemniekiem piedāvā zemāku cenu nekā vietējie meistari. “Kaut kā jau
interesantiem jāpaliek,” V. Šīmanis neslēpj un piebilst, ka
pietiekami lielas izmaksas veido arī transporta izdevumi. Taču – ja nevarētu
nopelnīt, to nedarītu.  

Platības ir iekoptas

Papes ezera niedres tiek uzskatītas par ļoti
kvalitatīvām. “Tas tā ir visur, kur jūras ūdens jaucas ar saldūdeni kopā,”
novērojis V. Šīmanis. “Liepājas ezerā tās arī nav sliktas, bet –
mazliet mīkstākas.”

Un tādēļ Pape ir viena no retajām vietām
Latvijā, kur niedres pļauj intensīvi. Līdzīgi darbs rit Engures ezerā. “Durbes
ezerā maz. Liepājas ezerā mazliet jau sāk. Pašlaik mēs tur izpļaujam
ornitologiem pļavas, īpašniekiem tur ir projekts,” klāsta V. Šīmanis.
Niedres aug pārpurvotā augsnē, tādēļ nepieciešama speciāla tehnika. Pagaidām
par vislabāko atzīts kombains “Seiga”, jo ar to var strādāt ne tikai
uz ledus, bet arī seklā ūdenī.

Niedres jumtu klāšanai pļauj tikai ziemā. “Pēc
pirmajiem saliem paliek cietas, nobirst viss liekais, un der kā materiāls,”
skaidro V. Šīmanis. Ezeru izstrādāt ļauts līdz brīdim, kad atlido gājputni
un nedrīkst traucēt ligzdošanas procesu.

Jo niedres vairāk pļauj, jo tās ir tīrākas.
Tās sāk ataugt jau tūlīt pēc nopļaušanas, un nākamajā ziemā raža ir atkal gatava novākšanai. “Papes
ezerā vienmēr ļoti daudz ir pļāvuši no visām pusēm, platības ir iekoptas,”
secina speciālists. Kādreiz, kad strādājuši ar “Lamborghini” ražoto
stumjamo pļāvēju, kas darbojas nelielā platībā, licies – niedru ir ļoti daudz.
Tagad, kad cilvēkam talkā nāk jaudīgāka tehnika, ir gluži pretēji.

Izveido savu stilu

Uzņēmums galvenokārt nodarbina piecus vai
sešus cilvēkus. Darāmā netrūkst ne ziemā, ne vasarā. “Tā tikai no malas
liekas – vienkārši, bet darba ir daudz,” V. Šīmanis piebilst.
Vispirms niedres nopļauj, tad saved krastā, kur kūlīšus izjauc, izžāvē,
saliekot vertikāli. Pēc tam kūlīšus atkal sasien, nolīdzina un nogādā noliktavā
vai pie klienta. “Tas viss ir roku darbs. No ezera dabūt nost ir mazākais,”
uzņēmuma valdes loceklis uzsver. Taču darbaspēku atrast nav viegli. Tā kā tiek
maksāts par padarīto, turklāt sliktos laika apstākļos strādāt nav iespējams,
daudzi ātri vien atmet ar roku. Taču centīgākie un pieredzējušākie var nopelnīt
pat 30 un 40 latu dienā.

“Kurš darbs nav grūts? Tam ir jāpatīk.
Man ir tā, ka strādā cilvēki, kam patīk, tam arī aiziet. Tie jau ir meistari.
Kas nāk un pirmais prasa, cik par to maksās, nav vērts nemaz sākt,”
uzskata meistars. Viņš niedru jumtu klāšanu apguvis pašmācības ceļā. Sākumā
nedaudz skolojies pie Andra Maisiņa, kurš arī nodarbojās ar šo biznesu. Vēlāk sācis
skatīties, kā šo darbu veic dāņi, lietuvieši. “No visiem kaut ko pa bišķim,
un izveidojam savu stilu. Mēs atšķiramies. Es uzskatu, ka mums ir labāk,”
pasmaida V. Šīmanis. Gala rezultāts meistariem neatšķiras, atšķiras ceļš,
kā līdz tam nonākt. Uzņēmuma vadītājs ne tikai koordinē darbus, bet pats arī
visā iesaistās. Arī dienā, kad tiekamies, viņš ir darba kombinezonā, kas
noklāts niedru pūkām. “Man patīk strādāt.”

Izmantot var pat biogāzes ražošanā

Papes ezers bija arī projekta “CORFEEN”
pilotreģions. Tur tika pētīts niedru biomasas kā vietēja bioenerģijas un
celtniecības materiāla izmantošanas koncepts. “Tika īstenoti visi
iespējamie varianti, ko var darīt ar niedrēm,” seminārā stāsta pētnieks
Aigars Laizāns. “Latvijā ezeri ir pasekli, ietek upes, kas ienes augsni,
lapas, biomasu.” Viņš uzsver, ka ezera aizaugšana ir dabisks process,
taču, lai saglabātu dabas daudzveidību, arī aizsargājamās teritorijas ir
jātīra. Citādi tiek liegta pieeja ūdenskrātuvei, skābekļa trūkuma dēļ slāpst
zivis, kas savukārt ietekmē putnu ligzdošanu šajās teritorijās.

Niedres var izmantot ne tikai jumtu
klāšanai, bet arī sienu siltināšanai. 45 centimetrus biezs šī materiāla slānis
ir līdzvērtīgs 45 centimetru biezam akmens vates slānim. “Var likt guļus,
var veidot blokus vai plāksnes, ko tagad ražo tikai igauņi,” stāsta A. Laizāns.
Eksperimenti Igaunijā parādījuši, ka vislabākos rezultātus dod horizontāli
sakrautas niedres, taču tas ir darbietilpīgs process. Otrs labākais variants ir
igauņu ražotās plāksnes.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes
doktorants Edgars Repša pētījis niedru biomasas izmantošanu brikešu un granulu
ražošanai. Šajā procesā var izmantot pārpalikumus, kas veidojas, gatavojot
niedres jumtu klāšanai. To siltumspēja ir zemāka nekā koksnei un veidojas daudz
pelnu. Taču labus rezultātus uzrādījušas briketes un granulas, kas gatavotas no
niedru un kūdras savienojuma. “Kur aug niedres, blakus ir arī kūdras
purvi. Piemēram, Papes reģionā šādas briketes vēlas ražot firma “Compaqpeat”,”
dzirdējis A. Laizāns.

Niedres iespējams izmantot arī biogāzes
ražošanā, pārliecinājies LLU Lauksaimniecības enerģētikas institūta pētnieks
Vilis Dubrovskis. Taču šajā gadījumā vislielāko efektu dod sīki sasmalcināta
zaļā masa, kas ir līdzvērtīga zāles un kukurūzas izmantošanai biogāzes
ražošanā. Zaļās niedres tiek iegūtas vasarā. Speciālisti gan norāda, ka šajā
laikā pļauto niedru vietā jaunas neveidojas, to var darīt tikai nolūkā ezeru
attīrīt. Vēl viens mīnuss ir tas, ka niedres grūti sadalās, līdz ar to mazinās
darba tilpuma apmērs. Tāpēc tās vislabāk izmantot kopā ar kūtsmēsliem vai
notekūdeņu dūņām.

Uzziņai

“CORFEEN” projekts:

/ mērķis – veicināt reģionu ekoloģisko un
ekonomisko ilgtspēju, sekmējot iedzīvotāju interesi uzsākt ar niedru
izmantošanu saistītu uzņēmējdarbību būvniecības un enerģētikas sektoros;

/ partneri – Somija, Igaunija, Latvija;

/ finansējums – Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programma 2007–2012;

/ ieviešanas laiks – no 2010.
gada 1. maija līdz 2013. gada 30. aprīlim;

/ plašāka informācija – portālā www.cofreen.eu.

Avots: no www.wwf.lv

Uzziņai

/ No viena hektāra niedru var iegūt 300
kūlīšu;

/ biomasas potenciāls Latvijā – 69 000
tonnu.

No semināra par niedru izmantošanas veidiem
21. augustā Kurzemes Biznesa inkubatorā.

Skaidrojošā vārdnīca

Niedre ir savvaļā – piekrastes rajonos, upju un ezeru
krastos – augošs un bagātīgu biomasu veidojošs kultūraugs, kas dažkārt tiek
uzskatīts par traucēkli, bet citreiz par skaistu ainavas sastāvdaļu. Somijas
dienvidu reģionos, Igaunijā un Latvijā ir plašas niedru augšanas zonas.

Avots: no www.cofreen.eu.