liepajniekiem.lv
S. Polīte stāsta, ka salā iepriekš noticis makšķerēšanas festivāls, putnu vērošanas dienas, bet līdz šim tik daudz apmeklētāju sala pieredzēja pirmo reizi.
Dabas māja nav muzejs
“Visi ar lielu zinātkāri nāca, skatījās, baudīja, kas mums te ir,” S. Polīte ar prieku atceras tās dienas notikumus.
“Cilvēki, dodoties prom, man sacīja, ka pat nezināja, ka šeit ir tik forši un interesanti. Noteikti par to stāstīs arī citiem, lai nāk un skatās.”
Ne tikai pilsētas viesiem, bet arī pašiem liepājniekiem Dabas māja bija pārsteigums.
S. Polīte atceras, ka sākumā, kad pirms četriem gadiem atvēra Dabas māju, apmeklētāju bijis ļoti daudz, bet daudzi, kā izrādās, joprojām par to neko nezina.
Par savu darbavietu īpašajā lokācijā – Zirgu salā – S. Polīte saka:
“Tas ir kaut kas fantastisks! Es nāku ar ļoti lielu prieku. No rītiem varu redzēt saullēktu, kad vakarā dodos mājās, jūras pusē – saulrietu.
Ezers katru dienu ir citādāks, apkārt ir putni. Varu vērot, kā jūras kraukļi, uzsēdušies uz laipas malas, žāvē savus spārnus.”
S. Polītes amats ir dabas izglītības speciāliste. “Mans uzdevums ir radīt interesi par dabu, par vidi kā bērnos, tā pieaugušajos,” viņa stāsta.
“Kad nāk skolēnu grupas, klases ar pedagogiem, protams, bieži vien dzirdu, ka skolotājs saviem audzēkņiem aizrāda: “Neko ar rokām neaiztiekam, skatāmies tikai ar acīm.” Tad nu mans sakāmais ir, ka tieši to vajag darīt. Un viņu acīs ir tāds prieks!”
Daudziem ir priekšstats, ka Dabas māja ir kaut kas līdzīgs muzejam, taču tā nav, uzsver S. Polīte. Un vēl cilvēki ir neizpratnē, kāpēc Dabas māja nav pieejama visu laiku, kas tad šeit tiek darīts, ja brīvdienās tā ir aizvērta, kāpēc nevar nopirkt biļeti un vienkārši nākt.
“Kad izstāstām, ka šeit vadām nodarbības skolēniem par dabu, vidi, ka galvenais ir radīt interesi par STEM jomām caur interaktīvām Dabas mājas instalācijām, visiem ir mutes vaļā,”
par novēroto ar smaidu stāsta Santa.
Viņa atklāj, ka ir iecere reizi mēnesī kādā no sestdienām Dabas māju atvērt interesentiem.
Ar salu – cieša mijiedarbība
Tā kā Dabas māja atrodas savā ziņā neparastā vietā – uz salas, dabiska bijusi vēlme iepazīt šo vietu vairāk, arī tās vēsturi.
“Gan es pati, gan mani kolēģi ir apkopojuši informāciju. Esam uzzinājuši, ka šī sala tapusi, apvienojoties divām Zirgu salām – lielākai un mazākai. Agrāk te bijusi atkritumu izgāztuve, mēslaine, mazdārziņi, šeit ir ganījušies zirgi.
1938. gadā Liepājā bijusi ļoti liela vētra, ūdens līmenis ostā bijis tik augsts, ka sala applūdusi, un ugunsdzēsējiem nācās glābt 15 zirgus. Laika gaitā te risinājušies dažādi interesanti notikumi.”
Ar salu Dabas māja ir mijiedarbībā, vērtē S. Polīte. “Jo ir daudz cilvēku, kuri, piemēram, nav dzirdējuši par Dabas māju, bet grib aiziet uz putnu vērošanas torni. Kad turp dodas, ierauga Dabas māju un ienāk arī pie mums.
Un ir otrs variants: ka brauc uz Dabas māju, bet uzzina, ka šeit ir Golodova dambis, ka ir putnu tornis, un pēc vizītes pie mums dodas tālāk pastaigā.
Ja Zirgu salai tuvumā būtu kāda sabiedriskā transporta pieturvieta, apmeklētāju, iespējams, būtu vairāk,”
spriež S. Polīte, “jo ne visiem ir automašīnas un ne visi var no centra līdz mums atnākt ar kājām. Pieļauju, ka seniori mūs apmeklētu vairāk.”
Tie, kas bijuši Dabas mājā jau vairākkārt, piekritīs – te arvien ir interesanti, jo saturs ir mainīgs.
“Jā, mēs ekspozīcijas un instalācijas visu laiku papildinām, domājam ko jaunu. Lai mums pašam būtu interesanti un arī citiem.
27. aprīlī atklāsim mūsu pēdējo – 15. instalāciju. Tā būs peldošā platforma, tādēļ arī tapusi jauna laipa. Pie tās pietauvosim mūsu kuģi, kas top Lietuvā.
Ar to pētīsim zemūdens pasauli, veiksim dažādas ūdens analīzes, brauksim gan iekšā ezerā, gan tepat ūdens malā darbosimies. Tagad strādājam pie nodarbību plāniem.”
Vasaras – laukos pie vecmammas
S. Polīte dzimusi un skolojusies Liepājā. Pēc vidusskolas tālāk mācījusies Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā.
“Beidzu agronomus. Pēc studijām kā jauno speciālisti mani nozīmēja kopsaimniecībā “Vilce”, biju galvenā agronome. Kad kopsaimniecība beidza pastāvēt, aizgājām dzīvot uz Jelgavu. Domāju, ko darīt, un es pabeidzu floristikas kursus.
Sāku strādāt par floristi. Man ļoti patika, taisīju ziedu pušķus gan kāzām, gan citiem pasākumiem, arī noformējumu. Mani ieraudzīja un uzrunāja no bērnu un jauniešu centra “Junda”, jautāja, vai nevēlos pasniegt floristiku gan bērniem, gan pieaugušajiem. Un es piekritu.
Pēc pusgada iestājos Liepājas Universitātē, jo man vajadzēja augstāko izglītību pedagoģijā, ja gribēju turpināt. Pabeidzu neklātienē, ieguvu bioloģijas skolotājas un sākumskolas skolotājas diplomu.”
Interese par dabu Santai ir jau no mazotnes. Mācību gadam noslēdzoties, sākās mīļākais un skaistākais posms – vasaras pie vecmammas Gudeniekos.
“Es tur biju viena, ar dabu, mana fantāzija darbojās vienkārši fantastiski.
Es varēju nogulties pļavā, mākoņos saredzēju visādus varoņus. Man nekad nebija garlaicīgi. Mana vecāmamma bija šuvēja, tā ka radošā puse, iespējams, man ir no viņas, jo kaut ko radīt, darboties – tas visu laiku bija man apkārt.”
Arī tagad S. Polīte dzīvo tuvāk dabai – Vecpils pusē, lauku mājās. Ar automašīnu tas ir 40 minūšu brauciens no Liepājas.
“Tā kā es pa dienu esmu tik daudz runājusi, darbojusies, braucot mājās, neslēdzu pat radio. Šis laiks pilnīgā klusumā man palīdz atjaunoties, un, kad nonāku galā, viss ir kārtībā. Man mājās nav televizora, lieliski bez tā iztieku.”
Santa atzīst, ka no kolēģiem daudz ko iemācījusies pati. “Sniedze (Više – aut. piez.) daudz zina par putniem un stāsta arī man. Tagad, izdzirdot blēšanai līdzīgu skaņu, zinu, ka tā ir mērkaziņa.”
Vizītkarte
Santa Polīte
- Dzimusi 1967. gada 28. maijā Liepājā.
- Zinātnes un izglītības inovāciju centra dabas izglītības speciāliste.
- Absolvējusi Liepājas 1. vidusskolu.
- Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā apguvusi agronomes profesiju, Liepājas Universitātē iegūts pedagoga diploms (bioloģijas skolotāja līdz 9. klasei, sākumskolas skolotāja).
- Divi pieauguši dēli Arno un Kristaps, trīs mazbērni.
- Vaļasprieki – braukt ar velosipēdu, ceļot, radoši darboties.
- Izbauda klusumu, pastaigas pa pļavu, mīl ziedus.
- Labradora Džodžo saimniece.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
