Liepājas Arodbiedrību centrā diskutēt par nākamā gada budžetu bija aicināti vairāki 9.Saeimas deputāti. Ar arodbiedrībām bija gatava runāt Aija Barča (Tautas partija), Ingrīda Circene (“Jaunais laiks”), Valērijs Agešins (“Saskaņas centrs”). Aicinātais Pēteris Hanka (Zaļo un zemnieku savienība) neieradās, bet Uldi Sesku, LR 9.Saeimas frakciju koalīcijas un valdības deklarācijas parakstītāju, Liepājas partijas priekšsēdētāju aizstāja šīs partijas līdzpriekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Aija Barča gan norādīja, ka viņa nevarot pārstāvēt Tautas partiju, jo Liepājas partijai ar Tautas partiju esot tikai sadarbības līgums, bet viņa Tautas partijai tieši nepakļaujas. Viņa informēja par, viņasprāt, pozitīviem jaunumiem sociālajā jomā (bērnu kopšanas pabalstus tagad varēs saņemt tikai sociāli apdrošināti vecāki, piemaksas pie pensijas gaidāmas nevis 1.janvārī, bet 1.jūnijā) un atzina, ka viņai grūti komentēt arodbiedrības prasības, viņa nesaprotot, ko arodbiedrības grib, jo arodbiedrības zinot, ka budžetam jābūt ar pārpalikumu, un ar tām esot panākts kompromiss. Un neesot arī nekādu runu par jostas savilkšanu, bet par valsts pārvaldes aparāta sakārtošanu. Viņa arī minēja skaitļus, cik miljonu latu iedoti papildus ārstu, cik – pedagogu atalgojumiem, kuriem dotais solījums ir izpildīts un algu paaugstinājums paredzēts, ka darba samaksai varētu novirzīt arī Eiropas Sociālā fonda naudu. Viņas pārliecība – viss notiek pareizi, vienīgā problēma esot tā, ka šī Saeima, atšķirībā no 7.Saeimas, pakļaujas valdībai.

Viņas viedoklis gan nesakrita ar arodorganizāciju pārstāvju un paša Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Pētera Krīgera domām, kurš diskusijā iesaistījās ar elektronisko sakaru starpniecību. Viņaprāt, kompromiss ar valdību nav sasniegts. Daudz kas no valdības solītā sarunās nav izpildīts. Tiek samazināts bezdarbnieka pabalsts tiem, kam mazāks darba stāžs, bet demisionējušajiem ministriem izmaksā trīs mēnešu darba algas. LIZDA Liepājas padomes priekšsēdētāja Irēna Opšteine, runādama par valdības attieksmi pret arodbiedrībām, tēlaini sacīja, ka nav tādu kaķu, kuri būtu norūpējušies par peļu viedokļiem. Solītais algu pielikums pedagogiem bijis jāizcīna piketā.

Arī mediķu pārstāve norādīja, ka viņu priekšlikumus neņem vērā, medicīnas māsu pamatalga ir 245 lati pirms nodokļu nomaksas, nevis 340, kā apgalvo Veselības ministrija. Nesapratni klātesošajos izraisīja arī ziņa, ka Rīgas dakteriem par vienu dežūru maksā 100 latu, ka pieaug maksa par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, ka par slimnieka aizvešanu Liepājas rajona robežās būs jāmaksā 50 latu.

Arodbiedrību pārstāvji arī bija nobažījušies arī par šodienas pensionāru situāciju, par to, ka turpmāk bērnu kopšanas pabalsts tiks maksāts no sociālā budžeta, nevis no valsts budžeta, kā līdz šim, kopā tie ir 33 miljoni latu, praktiski ietaupāmais 1 procents no budžeta.

Savu viedokli par nākamā gada valsts budžetu pauda arī partijas “Jaunais laiks” pārstāve Ingrīda Circene un “Saskaņas centra” pārstāvis Valērijs Agešins. Kā jau opozīcijas pārstāvjiem, arī viņiem bija daudz iebilžu pret budžeta veidošanu. Galvenais, ko uzsvēra Ingrīda Circene, – budžets neatbilst Nacionālās attīstības koncepcijai, kas nosaka, ka pirmajā vietā ir cilvēks. Viņasprāt, nav pareizi, ka Sociālā fonda un Pensiju fonda nauda tiek likta bankā, lai gūtu peļņas procentus nākotnē. Pensionāri grib ēst jau šodien, viņa uzsvēra.

Valērijs Agešins analizēja, kur varētu iegūt papildu līdzekļus valsts budžetam un kā uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus (samazināt nodokli pārtikas precēm, bet paaugstināt luksusa precēm, nemaksāt kompensācijas demisionējušajiem ministriem utt,), kā arī to, kāpēc neveicas skolu sistēmai.

Diskusijas izskaņā bija jaušams, ka arodbiedrības nav gatavas padoties, ka tās turpinās aizstāvēt darba cilvēku intereses.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis allaž gatavs uzklausīt kompetentu cilvēku viedokļus par darba cilvēkiem aktuāliem jautājumiem.