Ziemeļu mols ir gan liepājnieku, gan pilsētas viesu iecienīta atpūtas vieta. Te ierodas ļaudis, kuri grib mierīgā garā tikai pastaigāt pa molu, kas iestiepjas tālu jūra. Te netrūkst makšķernieku gan no tuvējās apkārtnes, gan no kaimiņzemes Lietuvas.

Laukumā mola galā gandrīz vai katru dienu piestāj autobusi ar ārvalstu tūristiem, lai ciemiņi varētu izbaudīt šejienes interesanto skatu.

Bet laiku pa laikam laikraksts saņem signālus, ka mola apkārtne esot piegružota, visbiežāk šajā ziņā grēkojot makšķernieki, jo īpaši tie, kas ierodas no tālienes, apmetas šeit uz vairākām dienām un par saviem sadzīves atkritumiem pienācīgi neparūpējas. Tomēr gods kam gods – pats mols un laukums pie tā regulāri tiek sakopts, gruži novākti un tuvējā zaļā zona appļauta.

Taču, pakāpjoties turpat netālu esošajā kalniņā, paveras nepatīkama aina. Starp vecajiem pamatiem, kas palikuši pāri no kādreizējām padomju armijas militārajām būvēm, veidojas nelegālas atkritumu izgāztuves. Acīmredzot cilvēki iemanījušies, ka to, ko slēpj veco pamatu betona bluķi, uzreiz pa gabalu neieraudzīt, tāpēc visai droši nobēdzina te savus gružus. Tie krājas kalnos, pūst, smird, lidinās mušas. Aina pagalam nepievilcīga.

“Kurzemes Vārds”

Andra Gertsona foto