Šovasar Liepājā rekonstrukcija un remonts paredzēts sešās ielās, sāks arī vērienīgo Zirņu ielas pārbūvi, ielu apgaismojuma rekonstrukciju. Pārbūvēs Aldaru, Apšu ielu. Tuvojas arī pārvērtības Mirdzas Ķempes ielai, kur ierīkos jauno tramvaja līniju.

Kā ilgi gaidītie un vajadzīgie projekti ietekmēs alejas – pilsētas zaļās jostas? Kāda nākotne sagaida Liepājai tik raksturīgās liepu un kastaņu rindas?

Kokiem pilsētā nedraudzīgi ir būvnormatīvi, kas nosaka, ka tos var stādīt ne tuvāk par pieciem metriem no dzīvojamās ēkas, bez tam jāievēro divu metru aizsargjosla ap elektrolīnijām, ūdens un kanalizācijas vadiem un siltumtrasēm un pusotra metra aizsargjosla ap gāzesvadiem.

Ielās, kuras rekonstruē, stumbeņus izrauj ar visām saknēm. Bet citviet tie paliek. Stumbeņus neizrauj, ja tas var sabojāt ietves segumu vai komunikācijas tīklus, kas atrodas zem zemes.

Liepājā ar tās vēsturisko apbūves struktūru nav iespējams veidot jaunas bulvāru tipa ielas ar plašām koku alejām, tomēr var atjaunot un rekonstruēt apstādījumus, atzīmējuši speciālisti.

Nav aizsardzības statusa nevienai Liepājas alejai vai vēsturiskajai koku rindai. Tas nozīmē, ka ielās kokus viegli var pakļaut izzāģēšanai pat impulsīvi, piemēram, aizbildinoties ar satiksmes drošību un varbūt ne vienmēr izsverot, vai nav citu līdzekļu, kā rūpēties par drošību.

Tieši tagad koku nākotni un Liepājas zaļās ainavas nākotni var ietekmēt, aktīvi iepazīstoties ar teritorijas plānojuma dokumentiem un nākot klajā ar rosinājumiem jaunajos apbūves noteikumos. Ir īstais brīdis!  

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9.aprīļa numurā.

#kvards-20110409-03#

Egona Zīverta foto

Frāze “pilsēta zem liepām” simbolizē un raksturo Liepāju kā nevienu citu pilsētu. Nevienai Liepājas alejai nav aizsardzības statusa. Varbūt nevajag? Kā panākt, lai vēsturiskos stādījumus ar pašvaldības likuma spēku atzītu par pilsētai nozīmīgiem un saudzējamiem?