Divi koki Krūmu ielā 24a ir pārvērsti
par stabiem. Pašvaldības policija tagad noskaidro šī vandalisma apstākļus.
Taču, kā secināms no iepriekšējās pieredzes ar koku bojāšanas gadījumu
izmeklēšanu pilsētā, vainīgos, izrādās, ir teju neiespējami atrast un sodīt.

“Vieni rudenī cenšas sakopt savus īpašumus, bet citi kropļo kokus,”
saka arborists Vaironds Bitenieks. Divi koki Krūmu ielā nogalotņoti un atzaroti
tiktāl, ka tagad tur slejas kaili mieti. Tas nebūt nav vienīgais gadījums
Liepājā, kad pret kokiem šādi izturas, un visvairāk V. Bitenieks ir
sarūgtināts par to, ka tie, kas vēlas pret to cīnīties un vainīgos saukt pie
atbildības, izrādās bezspēcīgi.

Administratīvo pārkāpumu kodekss un arī pilsētas saistošie noteikumi
gan paredz sodu par augošu koku bojāšanu, taču sodītāju faktiski neesot. 

Tāpat problēmas rada tas, ka likumos nav noteikti koku kopšanas
standarti. “Ja atstāj celmu, augstāku par pusotru metru, tad faktiski tā
ir kopšana,” V. Bitenieks norāda uz iespējām dažādi traktēt esošo
likumdošanu. Tādēļ Latvijas Kokkopju – arboristu biedrība, kurā darbojas arī
viņš, sākusi darbu pie šādu standartu izveidošanas, jo šādas problēmas jau
neesot Liepājā vien.

“Par izkropļotajiem kokiem Krūmu ielā ir sākta administratīvā
lietvedība, kuras laikā noskaidros, kas tur noticis,” saka Liepājas
Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš. 

Gadījumi, kad koki bez atļaujas apzāģēti, Pašvaldības policijas
redzeslokā nonākot ik pa laikam. “Bet šāda brutāla rīcība – man nav
atmiņā, ka kas tāds būtu pēdējā laikā bijis,” K. Vārpiņš saka par
Krūmu ielā notikušo.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.novembra numurā.

#kvards-20141114-08#