Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
”Daktere sevi ir ne vien attaisnojusi, bet pārlieku mums visiem kopā palīdzējusi, atbalstot ekstrēmās situācijās, rūpējoties par lielu un mazu pacientu veselību. Īpaši daudz darba viņai bija gada nogalē, kad bija izteikti intensīva slimošana,” uzsver Jaunliepājas poliklīnikas vadītāja Ilona Kodola. ”Labi, ka mums viņa tāda ir!” saka veselības aprūpes iestādes vadītāja.
Glābiņš ekstrēmās situācijās
”Jā, dežūrārsti pilsētā ir pieprasīti, bet, runājot par situāciju pēdējā laikā, kad bija jūtami izteiktāka slimošana, tā nav bijusi tik dramatiska, lai netiktu galā, – šādi ziņojumi nav nonākuši līdz pašvaldībai,” saka Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova.
”Taču noteikti dežūrārsti ir ieguvums iedzīvotājiem, cilvēki izmanto šo pakalpojumu,” viņa norāda.
Dežūrārsta pakalpojumi ir valsts apmaksāti.
”Bija garās Ziemassvētku brīvdienas, kuru laikā saslima meitas, bet 29. decembrī mazākajai sešgadīgajai meitai atkal uzliesmoja augsta temperatūra un bija ļoti sakaisis kakls – viena no kakla mandelēm valrieksta lielumā! Darba diena, ģimenes ārstu biju mēģinājis sazvanīt no 27. decembra, bet nesekmīgi – neviens neceļ klausuli.
No dežūrārstes arī uzzināju, ka mana ģimenes ārste ir devusies atvaļinājumā. Sazvanīju dežūrārsti, izstāstīju, kas par lietu, un viņa teica, kaut arī pieraksts ir pilns, lai mēs bērnu aizvedam līdz viņai, atradīs mirklīti un apskatīsies,” pieredzē dalās liepājnieks Māris.
”Aizbraucām 15 minūšu laikā, neviena rindā tobrīd nebija, daktere mūs iesauca iekšā.
Desmit minūšu laikā bērnu izmeklēja, izrakstīja zāles, izstāstīja, ka daudzu zāļu tagad trūkst, bet atrada, kādas noteikti būs pieejamas,” turpina tētis.
”Ļoti jauka un mīļa dakterīte!” uzsver liepājnieks, novērtēdams, ka vajadzīgajā dienā un laikā bija pieejams mediķis, kurš dara to pašu, ko ģimenes ārsts, un var saņemt konsultāciju uzreiz, negaidot, kad atkal pašu ārsts būs pieejams.
”Iepriekš nezināju, ka Liepājā ir šāds pakalpojums. Tagad zināšu un ieteikšu citiem, lai gan saprotu, ka viņa ir vienīgā mūsu pilsētā un gana noslogota,” teic vīrietis.
Pensionējusies ģimenes ārste un pediatre M. Ozoliņa pirms gada piekrita palīdzēt ģimenes ārstiem un citiem mediķiem darbā ar pacientiem akūtu saslimšanu gadījumā – kovida laiks un vakcinācijas jautājumu risināšana ārstiem prasīja papildu slodzi.
”Daktere ir pieprasīta visu laiku – pacientu plūsma ir nemitīgi. Īpaši to pēdējo reizi pieredzējām decembrī un svētku laikā,” stāsta I. Kodola.
Sagaida lielāku novērtējumu no valsts
M. Ozoliņa pieņem Jaunliepājas poliklīnikas 3. stāvā, 306. kabinetā, gan pieaugušos, gan bērnus pirmdien, trešdien un ceturtdien no pulksten 11 pēc pieraksta – attālināti vai klātienē.
Dakterei palīgos ir arī pērn vasarā iegūtā kolēģe no Ukrainas Nataļja Šerbaka, kura ar pacientiem strādā otrdienās, piektdienās no pulksten 10 un sestdienās no pulksten 9. ”Ja ir situācija, ka kādreiz mediķes nevar sazvanīt un jāzvana pēc laika vēlreiz, dakteres vienmēr atbildēs un, ja nevarēs, atzvanīs!” slavē I. Kodola.
I. Kodola arī norāda, ka līdz ar Ukrainas kolēģes pievienošanos pilsētas mediķu pulkam tādējādi lieliski izdevies īstenot dežūrārstu pieejamību pilsētā un pēc abām dakterēm ir liels pieprasījums.
”Pērn decembrī sestdienā un pirmdienā iekrita svētku datumi. Dakteres arī brīvdienās pieņem pacientus, cilvēki to novērtēja, un tiešām bija arī vajadzība, ļoti daudzi bija saslimuši – gan pieaugušie, gan bērni,” pauž poliklīnikas vadītāja.
”Tikām galā, lai gan plūsma bija tiešām milzīga un intensīva,” viņa piemetina.
N. Šerbaku darba kabinetā, tajā pašā, kur pieņem M. Ozoliņa, ”Kurzemes Vārds” satiek otrdienas rītā ap pulksten 10.30. Daktere sāk strādāt pulksten 10, bet šoreiz pirmie pacienti klātienē pieteikušies nākt vēlāk. ”Brīvlaiks ir beidzies, bērni atgriezušies skolās,” viņa raksturo situāciju. Varbūt šis apstāklis varētu ietekmēt saslimstību bērniem tuvākajā laikā.
Ziemas brīvdienās nāca gan pieaugušie pacienti, gan bērni, kuriem vajadzēja dežūrārstu. ”Cilvēki atbrauc no citurienes šeit pavadīt brīvdienas, kāds no ģimenes saslimst, bet ģimenes ārsts ir kādā citā pilsētā. Visbiežāk nepieciešams pacientus apskatīt klātienē, pa telefonu ārstēt nav tas,” saka N. Šerbaka.
Gadoties situācijas, kad arī ģimenes ārsti saslimst, bet ar dežūrārstu cilvēks bez ārstēšanas nepaliek.
Dienā klātienē jāpieņem vidēji 13 līdz 20 pacienti – ir dienas, kad vairāk, ir dienas, kad mazāk. Pa telefonu konsultācijas jāsniedz vēl vairākiem.
Lielākais pacientu pieplūdums ir pirmdienās, kad brīvdienas beigušās un cilvēkiem gadījies saslimt, un sestdienās, kad aizvadīta gara darba nedēļa un sestdienas rītā cilvēks konstatē, ka ir kādas saslimšanas pazīmes.
N. Šerbaka šī vairāk nekā pusgada laikā apgūst latviešu valodu, gan mācoties kursos, gan arī sarunājoties ar pacientiem.
”Esmu apmierināta. Es patiesībā šeit jūtos ļoti mājīgi, bet māju pietrūkst gan!” atzīst ārste.
”Liels paldies, ka ir kursi. Mazliet runāju latviešu valodā, bet latviski saprotu vēl vairāk. Strādāju ne tikai šeit poliklīnikā, bet arī paliatīvās aprūpes centrā ”Rūre”. Tur man latviešu valodā sanāk praktizēties vairāk,” uzsver mediķe.
Dežūrārsta pakalpojumus var saņemt arī Karostā, SIA ”Hiltests”, darbdienās no pulksten 11 līdz 18 un sestdienās no pulksten 9 līdz 15.
I. Kodola uzsver, ka dežūrārstus no valsts puses būtu nepieciešams novērtēt vairāk. ”Pašreiz dežūrārsts, pildot teju tādus pašus pienākumus un apjomus kā ģimenes ārsti, bet ārpus darbalaikiem, saņem vienu fiksēto maksu,” norāda I. Kodola.
Nacionālās veselības dienesta pārstāve Sintija Gulbe apstiprina, ka dežūrārstu darbu apmaksā ar fiksētu maksājumu – tāmi, kur ir iekļauta darba alga un kabineta uzturēšanas izmaksas.
”Papildu darbalaika izmaksas attiecīgi apmaksās, palielinot tāmi. Pašlaik par pagarinātu darbalaiku dežūrārstiem lēmums pieņemts Rīgā, reģionos, kur pieejams dežūrārsts, tas pašlaik nav nepieciešams,” norāda dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
