Atskatoties uz vasaras notikumiem, viņa vairākkārt atkārto vārdu salikumu “pirmo reizi”, jo tik daudz brīvdabas izrāžu nebija bijis, tāpat koncertu, kuriem izsludināts papildkoncerts, piedzīvotas nakts diskotēkas.

Tomēr pašvaldībā diskusijas raisījis koncertdārza pašu producētais koncertcikls “Tikšanās zem abažūriem”. Tā dēļ pat virmo jautājums, vai nav jāmaina kapitālsabiedrība, pie kuras atrodas apsaimniekošanā “Pūt, vējiņi!”.

Vai mainīt apsaimniekotāju?

Saruna par to notika 10. oktobra domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.

Zinot, ka budžeta grozījumos biedrības namam piešķirta summa zaudējumu segšanai, komitejas vadītājs Jānis Vilnītis Kultūras pārvaldes vadītājam Jurim Jirgenam jautāja, kurš ceļš būtu ejams – vai paši veidojam pasākumus, vai tomēr tas ir jāuztic ienākošajiem producentiem.

J. Vilnītis ieminējās vēl par trešo variantu – menedžmentu uzticēt koncertzālei “Lielais dzintars”.

J. Jirgens atzina, ka īsti nav pieņemams, ka “mēs izveidojam, rekonstruējam kultūras institūciju, no kuras ļoti daudz gaidījām, cerējām un ka tā ir dotējama”.

Turklāt rezultāts nav savietojams ar to, kāda bija aizvadītā vasara, – tik veiksmīga laikapstākļu un apmeklētības ziņā.

Tomēr komitejā viņš arī aizstāvēja šā brīža apsaimniekotāju.

“Mēs dažkārt piemirstam, ka “Pūt, vējiņos!” ir 1400 sēdvietas. Tas viss ir biļešu jautājums.

Manuprāt, veiksmes stāsts varētu būt lielāks pie mazliet pārdomātāka menedžmenta.”

Tam, ka Kultūras pārvalde ar savu finansējumu varētu biežāk nomāt koncertdārzu, viņš tomēr nepiekrīt.

“Pēc jaunajām izmaiņām, ka mūsu pārziņā ir nodibinājums “Liepāja 2027”, kapitālsabiedrības, mums ir jāiet nost no pasākumu producēšanas. Tas, ko Kultūras pārvalde saglabās, ir lielie masu pasākumi.

Bet lielajos masu pasākumos īrēt par diezgan lielu nomas maksu 1400 vietas ir pilnīgi neekonomiski un arī nevajadzīgi.”

Jautājums par kapitālsabiedrības maiņu, pie kuras atrodas koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”, būtu jālemj politiskajai vadībai, norādīja J. Jirgens.

Koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājam Timuram Tomsonam “Kurzemes Vārdam” par to bija īss komentārs: “Koncertdārza “Pūt, vējiņi!” liktenis ir pašvaldības rokās, kas ir arī kapitāldaļas turētājs SIA “Lielais dzintars”, un mēs darīsim tā, kā pilsēta uzskatīs labāk.”

Piepildīt kalendāru nav viegli

Šī vasara bija koncertdārza “Pūt, vējiņi!” trešā sezona pēc rekonstrukcijas. “Miksējām kopā savus spēkus ar nomu, un šī bija unikāla sezona,” laikrakstam stāsta V. Hartmane.

Kādēļ biedrības nams lēmis pats rīkot koncertus? Jo šo ieteikumu saņēmuši no pašvaldības.

“Dzirdējām kādus sešus mēnešus, un tikai tādēļ radās doma papildināt mūsu štata vienību un pieņemt vēl vienu kultūras projektu vadītāju,” saka V. Hartmane.

“Kādēļ mūs mudināja sākt pašiem? Jo

visā Latvijā lielkoncertu ir tik, cik ir. Tiek veidoti aptuveni 12 līdz 14 vienā gadā. Vairāk to nav.

Un tie ir klausāmi Siguldā, Jelgavā, Ogrē, Liepājā… Tas nozīmē, vai nu mēs trīs mēnešos iztiekam ar 14 koncertiem, tas ir katru nedēļas nogali viens, vai aicinām klāt kādus amatierkolektīvus, vai mēs sākam veidot kaut ko paši.”

V. Hartmane arī atklāj, ar kādām grūtībām kultūras sfērā strādājošajiem nākas saskarties, veidojot pasākumu kalendāru. Un tas ir ne tikai Liepājā.

“Es trīs gadus vēlējos un runāju ar tādām zināmām grupām kā “Citi zēni”, “Sudden Lights”, “Singapūras satīns”, “Labvēlīgais tips” u.c., bet nesekmīgi. Viņiem koncerttūres ir saliktas, un kaut ko veidot Liepājā paši viņi nevēlas.

Jo šeit viņi startē festivālā “Summer Sound”, līdz ar to otru koncertu vairs negrib. Es katru gadu zvanu Uldim Pabērzim, prasu, kas tev būs, vai ir kāda laba grupa vai apvienība, kas tev nebūs festivālā. Viņš nosauc, kas nebūs, un mēs mēģinām ievadīt pārrunas ar tām.”

Bet sokas arvien grūtāk, jo arvien lielāku daļu Latvijā pazīstamo mūziķu pērk pilsētas svētkos – Liepājā, Grobiņā, Pāvilostā, Aizputē…

“Ja pašas pašvaldības nosedz lielkoncertus, tad mēs nekādi nevaram pierunāt ne Busuļa menedžmentu, ne “Labvēlīgo tipu” nākt uz Liepāju un tirgot biļetes.

Tā iemesla dēļ, ka viņi jau ir visos festivālos Latvijā. Pašvaldībai nevajadzētu nodarboties ar kultūras veidošanu, bet to nodot aģentūrām vai privātajiem producentiem. Šobrīd mēs paši cits citam radām konkurenci,” spriež V. Hartmane.

Koncertus var veidot bez zaudējumiem

To, ka pirmajā gadā, ieviešot jauno konceptu, nebūs viegli, koncertdārza komanda apzinājusies.

“Meklējām risinājumus, lai visi koncerti būtu izpārdoti. Pieņēmām ārštatā profesionālu mārketinga speciālistu. Mēs darījām visu, kas ir pēc augstākajām mārketinga prasībām, lai ieviestu jaunu inovatīvu koncertciklu,” stāsta V. Hartmane.

Jo cilvēkiem bijis jāskaidro, ko nozīmē “Tikšanās zem abažūriem”. Ka tās būs koncertprogrammas pie galdiņiem, kādi nekad iepriekš estrādē nebija rīkoti.

Uz ieguldījumu reklāmā un mārketingā arī paklupuši, nevis tik daudz uz koncerta izmaksām,

secina V. Hartmane.

“Kopš koncertdārza atvēršanas pēc rekonstrukcijas esam izanalizējuši un sapratuši, ka pašus koncertus var veidot bez zaudējumiem.

Zinām auditoriju, kas mīl nākt uz šādiem koncertiem. Tie ir cilvēki, sākot no 25 gadu vecuma. Sākumā domājām, ka pieprasīti varētu būt intelektuāli, ļoti augstvērtīgi, kvalitatīvi kultūras projekti, nu esam savas domas mainījuši. Jūras tuvums, parka zona, vasara, saulrieti, atvērtās kafejnīcas, brīvdabas estrāde…

Esam sapratuši – jo koncerts ir vairāk vērsts uz izklaidi, jo ir kuplāk apmeklēts. Liepājnieki ir patrioti, vairāk biļetes tiek nopirktas uz Liepājas skarto mūziķu koncertiem.”

V. Hartmane pauž, ka tik lielai brīvdabas estrādei, kāda ir “Pūt, vējiņi!”, jāstrādā uz kultūras projektiem.

“”Pūt, vējiņos!” ir 1400 vietas, bet mums šis jaunais koncepts ir vērsts uz 300 klausītājiem. Tātad tā ir aptuveni piektā daļa no sēdvietām. Līdz ar to mums ir jāmeklē līdzfinansējums.

Pagājušajā gadā iesniedzām projektu VKKF, bet to neapstiprināja. Nākošgad mēģināsim startēt Kultūras pārvaldes konkursā. Bet mēs tomēr uzskatām, ka

“Pūt, vējiņi!” ir tik milzīgs un spēcīgs zīmols, ka līdzfinansējumam no pašvaldības ir jābūt.

Mums piešķirtos vairāk nekā 15 tūkstošus eiro vasaras koncertiem, es neuztveru kā zaudējumu, bet kā līdzfinansējumu, lai uztaisītu pilnīgi jaunu un inovatīvu projektu, ko no mums arī gaidīja. Vēlme bija, lai “Pūt, vējiņi!” strādātu vismaz trīs dienas nedēļā.”

Koncertcikla vajadzībām iegādāts jauns inventārs. Gan galdi, gan abažūri pēc tam izmantoti biedrības namā, kad rīkota balle. Līdz ar to tiem ir pielietojums arī laikā, kad koncertdārzs ir ciet.

Nomājamās labierīcības ir “Pūt, vējiņu!” bēdu stāsts, saka V. Hartmane. “Ja mēs nebūtu īrējuši dārgos konteinerus, paši būtu tikuši galā,” viņa uzskata. Nomā aizgājuši 12 500 eiro.

“Par labierīcību nomu atdodam visu savas vasaras peļņas daļu. Tā turpināt mēs vairs nevaram.”

V. Harmane norāda, ka lielkoncertu “Pūt, vējiņos!” ir maz. Pārsvarā koncerti ir līdz 1000 sēdvietām. Līdz ar to pietiek ar pašu stacionārajām labierīcībām, kas turklāt ir ļoti labas.

“Ja ir lielkoncerts, visas 1400 vietas aizņemtas, tad uz tiem datumiem var izīrēt. Un tas sanāktu lētāk. Agrāk tā bija, ka paši producenti pieīrēja labierīcības klāt.”

Izvēlas atvērt kultūrvietu pļavā

Patlaban biedrības nams plāno, kāda būs jau nākamā vasara koncertdārzā.

“Liekam kopā kalendāru, līdz decembra beigām gaidīsim ienākošos producentus. Mūsu mērķis ir sasniegt pagājušā gada interesi, kas bija 20 nomas līgumi. Tātad – seši koncerti katru mēnesi.

Patlaban interese ir ļoti laba, iecerēs ir “Čikāgas piecīšu” koncerts, Liepājas zelta dziesmas, brīvdabas izrāde “Velna kalpi”. Vēl ir privātie teātri, koncerti, diskotēkas. Vienu datumu ir aizņēmis mākslinieks jauniešu auditorijai.”

V. Hartmane cer, ka arī pašvaldība izrādīs interesi, jo “mums ir ļoti laba infrastruktūra un elektrības pieslēgumi”.

Uz V. Hartmanes jautājumu, kas līdz šim pašvaldību kavējis izmantot “Pūt, vējiņus!” saviem pasākumiem, ir atbildēts, ka koncertdārzam nav tik lielas ietilpības, lai tajā varētu sanākt visa pilsēta.

“Pašvaldība meklē ietilpību lielākai masai – pieciem tūkstošiem un vairāk.

Tādēļ pasākumi notiek promenādē, pie ostas, parkā. Bet, manuprāt, atvērt kultūrvietu pļavas vidū ir ļoti dārgi. Tomēr vajadzētu mācēt koncertdārzu integrēt savā programmā. Pērn Jūras svētkos bija pirmais mēģinājums, un visi bija laimīgi, jo todien lija lietus.”

Koncertdārzu iemīļojuši zumbas dejotāji. Sadarbība ar vadītājām ir jau vairāku gadu garumā.

“Man būtu žēl pateikt, ka “Pūt, vējiņi!” nav pieejami tajos datumos, kad stāv tukši. Jo tur visiem dejotājiem patīk. Atbrauc ar velosipēdiem un brīvā dabā vingro. Pagājušajā gadā nodarbības bija trīs reizes nedēļā. Bija apmierinātas gan treneres, gan arī mēs.”

V. Hartmane uzsver, ka koncertdārzs ir būvēts liepājniekiem. Un nav teikts, ka tur būtu jāstāv tikai ar mikrofonu rokā.

“Tur var vingrot, dejot. Varbūt modernās dejas grib nākt laukā vasarā. Kāpēc ne? Tur ir brīnišķīga grīda. Tur ir viss iespējamais – gaismas, elektrības pieslēgumi, jumts.”

Kultūras piedāvājums ir bagātīgs

Liepājas Latviešu biedrības nama pārziņā koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” ir kopš 2008. gada, izlasāms Andžila Remesa grāmatā “Tur, kur dvēsele dzied”.

Pirms tam to apsaimniekoja Mediņu ģimenei piederošā SIA “Argolats”, vēl iepriekš – SIA “Liepājas Sporta un kultūras pils”, bet pirms viņiem – Kultūras un atpūtas parks.

Koncertdārzs Liepājas Latviešu biedrības nama paspārnē – šāds modelis ir racionāls un ekonomisks, uzskata V. Hartmane. Jo biedrības nams ir institūcija, kas vasarā ir brīvāka.

“Mums darba ir par maz, jo vasarā neviens telpās negrib nākt,” skaidro vadītāja. “Tādēļ varam darboties “Pūt, vējiņos!”.

Šāda pati pieeja ir arī citviet Latvijā. Vēl ir ļoti labi tas, ka atvaļinājumos tiek Simfoniskais orķestris, teātris, “Lielais dzintars”.

Tie cilvēki, kas mēs te esam, aizpildām vasaru, lai pārējie var doties atpūsties.”

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš izteikumos ir saprotošs: “Lai darbinātu “Pūt, vējiņus!” visu vasaras sezonu, ir jābūt arī zināmā mērā kritumiem un cēlumiem. Un šis gads iezīmējas ar to, ka “Pūt, vējiņiem!” bija nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu savu saimniecisko darbību. Tie ir 15 550 eiro, kas tika ielikti budžeta grozījumos.

Es negribu teikt, ka tā ir neveiksme. Jebkura produkta piedāvājums, kas varbūt ir savādāks, nāk ar līdzfinansējumu. Šis līdzfinansējums šajā brīdī bija nedaudz vairāk, nekā mēs bijām sākumā plānojuši.”

G. Ansiņš atzīmē jau visiem kultūras jomā strādājošajiem zināmo – Liepājā ir ļoti aktīva kultūras dzīve, līdz ar to plašas izvēles iespējas gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

“Cepuri nost, ko komersanti dara. Aizvadītā vasara Liepājā ir bijusi ļoti aktīva pēc būtības,” viņš vērtē. Līdz ar to kultūras piedāvājums Liepājā bija ļoti labs.

“Ar to mums visiem ir jālepojas.

Nezinu nevienu citu pilsētu, kur tik dažādi piedāvājumi pieejami tāda izmēra pilsētai kā Liepāja.”

“Protams, ir jāmeklē labākie risinājumi, kā koncertdārzu padarīt finansiāli efektīvāku un jaudīgāku,” atzīst G. Ansiņš.

Bet domāt par to, kā koncertdārzā vislabāk strādāt, kādu menedžmentu piekopt, ir sarežģīts jautājums. Mērs spriež, ka kompromiss ir kaut kur pa vidu.

“Redzam to, ka ārējie producenti spēj izdarīt ļoti labi savu darbu. Bet, vai ārējie producenti to varētu arī saspringtajos vasaras mēnešos, kad patiesībā arī Dienvidkurzemē ir daudz bezmaksas koncertu, tas ir jautājums.”

Runājot par apsaimniekotāju maiņu, G. Ansiņš teic, ka biedrības namam šis darbs ir uzticēts un pagaidām tas nemainīsies. “Ceru, ka viņiem izdosies darboties efektīvāk.”

Konkurenti – Rīga un tuvākās lielākās pilsētas

Intervija ar Jelgavas pašvaldības iestādes ”Kultūra” māksliniecisko vadītāju Lindu Reinvaldi.

– Jelgavai ir sava brīvdabas koncertzāle “Mītava”. Pastāstiet par tās darbību.

– Vadošā kultūras iestāde pilsētā ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Kultūra”, un tā tiek finansēta no pašvaldības budžeta.

Iestādes pārziņā ir vairākas pasākumu norises vietas, tai skaitā arī brīvdabas koncertzāle “Mītava”. Koncertzāles aktīvā sezona ir no maija līdz septembrim.

– Kā “Mītavā” veidojat kultūras piedāvājumu/programmu? Vai arī jūs paši producējat pasākumus?

– Brīvdabas koncertzālē “Mītava” galvenokārt notiek producentu rīkotie pasākumi. Pašu producētos organizējam saskaņā ar pašvaldības piešķirto budžetu.

Koncertzālē notiek arī ikgadēji Ledus un Smilšu skulptūru festivāli, Jelgavas pilsētas svētku koncerti. Šogad īpašs notikums bija brīvdabas koncertzāles “Mītava” piecu gadu jubilejas koncerts.

Organizējot pasākumus, papildus nepieciešams skaņas aprīkojums un teritorijas norobežošana.

– Vai arī Jelgavā notiek sīva cīņa par klausītāju, skatītāju? Liepājā ir salīdzinoši daudz kultūrvietu.

– Nē, kā jau iepriekš minēju, brīvdabas koncertzāle “Mītava” un pārējās pilsētas lielākās kultūrvietas ir vienas iestādes pārvaldībā, līdz ar to neveidojas konkurence. To veido Rīga un tuvākās lielākās pilsētas.

– “Mītavu” atklāja 2019. gadā. Kā jūs izjūtat šīs vietas nozīmi Jelgavai, jelgavniekiem?

– Brīvdabas koncertzālei “Mītava” liela pievienotā vērtība ir jumta pārsegums virs skatuves un skatītāju zālē, kas dod iespēju pasākumus organizēt jebkuros laikapstākļos.

Apmeklētāji šo kultūrvietu ir iecienījuši, tā gūst arvien lielāku atsaucību. Vēlamies, lai mums būtu vairāk iespēju organizēt pašu veidotus pasākumus, kuri asociētos tieši ar šo kultūrvietu.

Uzziņai

Koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”:

• sēdvietu skaits – 1400
• stāvkoncertu maksimālā ietilpība – līdz 1441 apmeklētājam
• noma vienreizējam pasākumam: 1 diena (no 901 sēdvietas) – 3388,00 eiro (ar PVN)
• noma vienreizējam korporatīvajam pasākumam: 1 diena (no 901 sēdvietas) – 3726,80 eiro (ar PVN)
• noma regulārām nodarbībām (1 stunda) – 12,70 (ar PVN)

Avots: www.putvejini.com

Aizvadītā sezona skaitļos:

• uzņemti ap 24 tūkstoši apmeklētāju
• notikuši kopumā 27 pasākumi, no tiem 7 pašu producēti (2023. gadā bija 16 pasākumi)
• uz koncertskatuves svinētas vairākas nozīmīgas jubilejas: grupai “Credo”, “Hameleoni”, “A-Eiropa” u.c.
• vairākiem koncertiem bija izsludināti papildkoncerti
• līdzfinansējums no pašvaldības koncertciklam “Tikšanās zem abažūriem” – 15 550 tūkstoši eiro

Avots: Liepājas Latviešu biedrības nams

​Es domāju tā: Vai esat bijis koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”?

​Dace – strādā:

– Jā, gan šogad, gan pagājušajā gadā. Gāju uz koncertiem. Neko sliktu nevaru pateikt. Varbūt arī tādēļ, ka ar šo vietu saistās gaišas, nostalģiskas atmiņas.

Kad es apmeklēju koncertus, klausītāju bija daudz. Nekad nav bijis tā, ka zāle pustukša.

Jānis Vītols-Vītoliņš – bezdarbnieks:

– Tikai pirms rekonstrukcijas vecajos labajos laikos, jaunībā. Tad uz turieni bieži gāju. Festivāli, dejas… Tolaik bija pareizais vecums!

Šobrīd neuzrunā nekas, kas tur notiek. Laikam pārgājusi vēlēšanās skraidīt apkārt!

Katrā normālā pilsētā estrādi tomēr vajag. Jāsaprot, ka kultūra pati sevi nekad pilnībā neatpelna.

Baiba Bērziņa – radošs cilvēks:

– Neesmu bijusi. Gribēju aiziet uz jaunās estrādes atklāšanas koncertu, bet nedabūju biļetes. Tas palicis prātā, un nu ir sajūta, ka nav ko mēģināt, biļetes noteikti būs izpirktas…

Šķiet, ka estrādē ir maz vietu. Ja būs tāda programma, kas skatītājus, klausītājus piesaista, tad jau cilvēki gribēs biļetes pirkt un estrādi apmeklēt.

Jānotiek kam tādam, kā dēļ es gribētu iekšā tikt un pat kājās stāvēt!

Laimdota Eglina – liepājniece:

– Biju pērn uz koncertiem, arī šogad nopirku biļetes, bet neaizgāju, jo tieši tajā laikā piedāvāja aizbraukt neplānotā ceļojumā.

Ja pašvaldība negrib palīdzēt, tad jau viss būs uz pašu cilvēku pleciem un maciņiem. Ja biļešu cenas uzliks lielākas, tad kas tās varēs nopirkt?

Vasaras nedēļas nogalēs estrāde ļoti atdzīvina atmosfēru parkā. Varbūt jāorganizē dažādi Dienvidkurzemes pašdarbības ansambļu koncerti, teātra izrādes, festivāli.

Dzintra Doniņa – pensionāre:

– Biju šogad uz koncertiem, jo tie jāapmeklē. It sevišķi brīvā dabā. Tad jūtos kā cilvēks. Ja pensionāre tikai sēdēs mājās, kas tad ar mani notiks? Tad nāks dullums virsū!

Ļoti patika, kā kādreiz estrādē rīkoja Jāņu ielīgošanu, balles, teātra izrādes. Tur var rīkot dažādus saietus Latvijas pensionāriem.