Jau gadiem bērnu skolā saņemtās atzīmes un piezīmes vecāki bieži vien nemeklē dienasgrāmatās, bet gan “e-klasē”. Tā ir elektroniska dienasgrāmata, kuru aizpilda skolotāji un tās saturs ir pieejams gan bērniem, gan vecākiem. Daudziem vecākiem tas rada neizpratni, kādēļ bērniem vēl nepieciešamas parastās dienasgrāmatas.

“Dēlam jāsaraksta stundas, mājasdarbi, kas, manuprāt, ir lieki, jo viss tomēr pieejams “e-klasē”. Tajā profils ir gan pašam bērnam, gan mums. Kādēļ jādara lieks darbs? Mūsdienās bērniem ir ļoti liela atbildība, dažādi pulciņi, daudz mājasdarbu. Uzskatu, ka to laiku, ko bērns velta dienasgrāmatas sakārtošanai, viņš varētu pavadīt lietderīgāk,” uzskata 4.klases skolnieces mamma Sigita.

Viņas bērna dienasgrāmata nepildot savu funkciju, jo to dēls atver tikai tad, kad jāsaraksta stundas vai arī to jāiedod parakstīt vecākiem.

Citi vecāki uzskata, ka tas bērnam rada atbildības sajūtu. 3.klases skolēna mamma Laila atbalsta parastās dienasgrāmatas izmantošanu. ”Tā bērnam rada atbildības sajūtu – tas ir viņa pirmais nopietnais dokuments. Nesaprotu, kādēļ sākumskolas vecuma posma bērniem nepieciešama pieeja ”e-klasei”. Es uzskatu tā – dienasgrāmata ir paredzēta bērnam, ”e-klase” vecākiem!”

Viņas dēlam dienasgrāmatas uzturēšana kārtībā problēmas nesagādājot. ”Viņš zina, ka svētdienā jāsaraksta stundas un mājasdarbi jāpieraksta, lai zinātu pats, ko pildīt. Nevar vienmēr visu pateikt priekšā!”

Arī Ministrija jau iepriekš skaidrojusi, ka skolēna dienasgrāmata ir pielīdzināma tādiem dokumentiem kā izglītojamā personas lieta, klases žurnāls, liecība, izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmata un citi.

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas direktore Inta Korņējeva portālam skaidroja, ka katram vecuma posmam viņu skolā ir citādi. ”Parasti mācību gada sākumā vai arī iepriekšējā mācību gada beigās klases sapulcē vecāki nolemj, ko saviem bērniem gribētu – tikai ”e-klasi” vai abus divus veidus, jo parasto papīra dienasgrāmatu skola piedāvā.”

Viņa atzīsta, ka vairākums izvēlas gan ”e-klasi”, gan dienasgrāmatu.

”Es uzskatu, ka noteikti bērniem ir nepieciešama arī parastā dienasgrāmata, īpaši tad, ja skolai tā ir speciāli veidota – ar informāciju par iekšējās kārtības noteikumiem, vērtēšanas sistēmu, kā arī citu būtisku informāciju.”

Šāda izvēle bērnu vecākiem tiek dota no 5. līdz 9.klasei, jo sākumskolā dienasgrāmata ir obligāta, taču vidusskolā dienasgrāmata netiek piedāvāta.

”Parasti 5.,6.klašu skolēnu vecāki grib arī parastās dienasgrāmatas, taču 7.,8.klasēs tikai elektronisko. Savukārt 9.klasē atkal skolēni bieži atgriežas pie parastajām dienasgrāmatām,” novērojumos dalās direktore: ”Tad, ja vienu gadu bērniem ir bijis tikai elektroniskais formāts, 90% atzīst, ka vajadzīga ir arī tā papīra dienasgrāmata.”

Zandas meita ir 6.klases skolniece Liepājas Raiņa 6.vidusskolā, kur 5.klases sākumā vecāki ir vienojušies, ka bērniem dienasgrāmatas nav nepieciešamas. ”Meita pati izmanto ”e-klasi”, taču reizēm šķiet, ka tai nav diži lielas jēgas, jo stundu izmaiņas tur neredzam. Vienmēr ir jāapmeklē skolas mājaslapa.”

Viņa uzskata, ka ir labi bērnu radināt pie viena plānotāja veida, taču, ja tā saturs nav pilnvērtīgs, tas rada problēmas.

Savukārt Liepājas Centra sākumskolas 3.klases audzinātāja Ilona Grišmanauska stāsta, ka tikai daļai no viņas audzināmās klases skolēniem ir izveidota piekļuve ”e-klasei”.

”Ja vecāki tā vēlas, lai jau bērns apgūst ”e-klases” lietošanu, taču dienasgrāmata tomēr ir bērnu pirmais dokuments. Vecākiem bērniem tas ir citādi – ja skolotāji tajā liek vērtējumus, tā var būt nepieciešama arī vēlāk. Ja dienasgrāmata ir tikai tāpēc, lai bērns tajā sarakstītu stundas un skolotājs nedēļas beigās parakstītu, tad tai nav jēgas,” atzīst skolotāja.

”Domāju, ka sākumskolā ir jābūt gan dienasgrāmatai, gan ”e-klasei”, taču vēlāk pietiktu arī tikai ar elektronisko dienasgrāmatu. Arī mūsu skolā pēc sākumskolas bērniem tā vairs nav obligāta.”

Viņa novērojusi, ka bērni dienasgrāmatu tiešām uztver kā dokumentu. Viņi pieraksta tajā stundu izmaiņas, mājasdarbus, mācoties paši sevi organizēt un sekot līdzi ikdienišķajām lietām.