Krievu kopienas prioritātes ir krievu valoda, ticība un kultūra, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bijušais 10.Saeimas “Saskaņas centra” deputāts Valērijs Kravcovs, kurš vada Liepājas Krievu kopienu un 16.novembrī tika ievēlēts arī par Latvijas Krievu kopienas prezidentu.

Kravcovs skaidroja, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.-1991.gadā Latvijas krievi pievērsās ne tikai vēsturisko tradīciju atjaunošanai, bet arī nacionālās identitātes jautājuma risināšanai jaunajos apstākļos, savu interešu un tiesību aizstāvībai. Radās desmitiem jaunu nevalstisku organizāciju. Patlaban Latvijā reģistrēts vairāk nekā 50 organizāciju, kuru nosaukumā ir vārds “krievu”, bet patiesībā krievu nevalstisko organizāciju esot daudz vairāk.

Lielākā daļa no tām par savu galveno mērķi uzskata krievu kultūras saglabāšanu un attīstīšanu Latvijā, atzina Kravcovs. Lai gan dažādo organizāciju veikums esot atšķirīgs, kopumā tās dod jūtamu ieguldījumu krievu kopienas tapšanā un palīdz Latvijas krieviem pašrealizēties daudzās jomās.

Liepājas Krievu kopienā, kuru Kravcovs vada, ir apmēram 3000 biedru, kuriem ir izsniegtas biedra kartes. Latvijas Krievu kopiena ir jumta organizācija, kurā ir 18 teritoriālās organizācijas ar kopumā 7500 biedriem.

Krievu kopienai ir trīs galvenie darbības virzieni, kuri ir fiksēti organizācijas oficiālajos dokumentos. Tie ir krievu valoda, ticība un kultūra. “Mēs iestājamies par to, ka krievu valodai Latvijā jāļauj brīvi funkcionēt visās jomās, tas nomierinātu sabiedrību,” uzsvēra Kravcovs.

Veidojot Liepājas Krievu kopienu, daudz ticis diskutēts par ticības jautājumiem. Tomēr beigās nolemts, ka kopiena iestāsies, pirmkārt, par pareizticību, kaut arī krievvalodīgie tikpat labi var būt citu reliģisko konfesiju biedri.

Tiekot regulāri organizēti dažādi kultūras pasākumi – festivāli, koncerti, izstādes. Liepājā visi zina, ka Krievu kopiena noteikti rīkos Jaungada pasākumu bērniem. Pērn tajā piedalījās 1200 bērnu. 9.maijā noteikti būšot uguņošana. Tiek svinēta arī Masļenica ar pankūku cepšanu un visu cienāšanu. Trīs gadus pēc kārtas Liepājā ir notikušas Krievu kultūras dienas. 16.martā kopienas aktīvisti cenšas apturēt sev nepieņemamo bijušo leģionāru gājienu, pastāstīja Kravcovs.

Jautāts, vai Krievijas vēstniecība palīdz Latvijas Krievu kopienai, Kravcovs atbildēja apstiprinoši. “Bet es teiktu tā: uz vēstniecību ceri, bet arī pats rosies. Mēs Liepājā pelnām paši. Ar Krievijas konsulātu esam vienojušies, ka palīdzēsim interesentiem sagatavot dokumentus Krievijas pilsonības iegūšanai. Tas ir maksas pakalpojums, kas dod līdzekļus vietējās krievu kopienas darbības nodrošināšanai, un nav jāskraida uz vēstniecību, lai lūgtu finansiālu atbalstu dažādiem pasākumiem,” pastāstīja Kravcovs.