Reti kurš mūsu valsts iedzīvotājs nav iekritis trekno gadu vilinājumā un paņēmis vienu vai pat vairākus kredītus. Tagad tiek spriests, kam lielāka vaina kredītu bumā: bankām vai kredītņēmējiem, taču – kāda tam vairs nozīme?

Kopš Latvija slīgst aizvien dziļākā ekonomiskajā krīzē, cilvēki zaudē darbu un ienākumus, problēmas ar kredītu atdošanu arvien palielinās un nupat jau sasniegušas pavisam biedējošus apmērus. Tomēr, lai arī kāds pesimisms valdītu, izeja ir jāmeklē.

Viens no banku biežāk piedāvātajiem risinājumiem ir kredītu restrukturizācija. Tā var būt kredīta pamatsummas maksājumu atlikšana, samazināšana, kredīta termiņa pagarināšana, kredīta brīvdienas, kredīta valūtas maiņa un citas izmaiņas.

Vēl viens variants – refinansēšana, kas ir esošā aizdevuma vai aizdevumu nosegšana ar jaunu aizdevumu. Te gan jāsaka, ka kredīta ņemšana cita kredīta dzēšanai parasti ir kā apburtais loks un pēc kāda laika ir nepieciešams jau atkal jauns kredīts, lai segtu iepriekšējo.

Ir vēl arī citas iespējas. Piemēram, kā informēja bankas “Nordea” sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Stuķēna, bez tradicionālajiem kredīta restrukturizācijas risinājumiem “Nordea” piedāvā īpašu risinājumu bez darba palikušajiem klientiem – tā saucamās “Bezdarbnieka kredīta brīvdienas”, kad uz laiku var nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procenta maksājumus.

Tāds ir banku viedoklis, bet dzīvē bieži vien viss izrādās daudz sarežģītāk.

Par vairāku kredītu jūgā nonākušu liepājnieku pieredzi lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10.oktobra numurā.