Krievijas armija tiek turēta aizdomās, ka tā deviņdesmito gadu sākumā Baltijas jūrā, Gotlandes piekrastē, izgāzusi no Liepājas atvestus ķīmiskos ieročus un kodolatkritumus, vēstī Zviedrijas Televīzija (SVT).

Kā tika skaidrots televīzijas reportāžā, Militārās drošības dienesta MUST rīcībā ir trīs slepeni dokumenti ar informāciju par šiem atgadījumiem.

Pastāv aizdomas, ka no Krievijas armijas kuģiem bīstamās kravas jūrā izgāztas vairākkārt laika posmā no 1991. līdz 1994.gadam, teikts slepenajos ziņojumos, kas datēti ar 1999.gada novembri un decembri, kā arī 2000.gada jūniju.

Ķīmiskie ieroči un radioaktīvie materiāli uz Zviedrijas piekrasti atvesti no Liepājas Karostas flotes bāzes.

Zviedrijas aizsardzības spēku amatpersonas par iespējamo bīstamo kravu izgāšanu informējušas valdību drošības jautājumiem veltītā sanāksmē, kurā piedalījušies izlūkošanas un muitas dienestu, kā arī ieroču neizplatīšanas un eksporta uzraudzības aģentūras pārstāvji, tomēr nekāda reakcija nav sekojusi.

Ne Aizsardzības un Ārlietu ministrijās, ne premjerministra birojā amatpersonas nespēja atcerēties, ka būtu saņemti ziņojumi par bīstamo kravu izgāšanu.

Atbilstoši televīzijas informācijas avota liecībai, viens no prominentākajiem Zviedrijas izlūkiem Bertils Lundīns informāciju Ārlietu ministrijai nodevis neoficiālā kārtā.

Svens Ūlofs Petešons tolaik bija ārlietu ministres Annas Lindas politiskais padomnieks. Televīzija viņam vaicāja, kas Lindai tika pateikts. “Ka krievi Baltijas jūrā modernajos laikos izgāzuši munīciju un ķīmiskos ieročus,” viņš atbildēja.

Ministre kļuvusi “ļoti dusmīga” un gribējusi, lai lieta tiktu izmeklēta. Tomēr Aizsardzības ministrija viņai norādījusi, ka pārmeklēt plašus Baltijas jūras apgabalus būtu pārāk dārgi, nezinot precīzu bīstamās kravas atrašanās vietu.

Krievijas Stokholmas vēstniecības preses atašejs Anatolijs Kargapolovs sakarā ar šo lietu nevēlējās sniegt komentārus, līdz jautājums nebūs rūpīgi izmeklēts Maskavā.

LETA