Piektdiena, 28. februāris Skaidrīte, Justs, Skaidra

Krievijas jaunais ģenerālkonsuls: “Mums ir cits viedoklis”

Krievijas jaunais ģenerālkonsuls: “Mums ir cits viedoklis”
"Mēs neprasām, lai mūs mīl, taču kaimiņiem, manuprāt, vienam otrs ir jāciena un jādzīvo mierā," pauž Krievijas Federācijas jaunais ģenerālkonsuls Aleksejs Belonosovs. (Foto: Egons Zīverts)
14.02.2020 07:00

Ilze Ozoliņa

"Kurzemes Vārds"

Liepājā darbu sācis Krievijas Federācijas jaunais ģenerālkonsuls Aleksejs Belonosovs, kurš iepriekš ilgus gadus strādājis dažādos amatos Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Latīņamerikas valstīs.

Līdz iecelšanai jaunajā amatā A. Belonosovs Latviju nav apmeklējis ne reizi. Jautāts, ko viņš zinājis par šo valsti, ģenerālkonsuls skaidro – esot zinājis, ka Ventspils bija lielākā naftas un naftas produktu osta Padomju Savienībā. “Protams, zināju par dzintaru, daudz biju lasījis par Baltijas jūru, kāpām un priedēm. Zināju, ka Baltijas republikas Padomju Savienībā bija kā PSRS fasāde un seja. Mana sieva, kura savulaik bija sporta meistare peldēšanā, Rīgā piedalījusies treniņnometnēs. Viņa bija pilnīgā sajūsmā par Rīgu. Un kurš gan nezina “Rīgas balzamu”!

Liepājā A. Belonosovs ieradies pagājušā gada 14. decembrī, savukārt oficiāli ģenerālkonsula amatā viņš stājies šī gada 15. janvārī. Mūsu pilsēta iepatikusies gan viņam, gan arī viņa dzīvesbiedrei. Liepāju ģenerālkonsuls raksturo kā skaistu pilsētu ar savu īpašo atmosfēru. Ņemot vērā, ka apbūvē ir dažādu arhitektonisko stilu daudzveidība, sākot no cara laikiem līdz mūsdienām, ieskaitot padomju laiku būves, esot sajūta, ka kādreiz šeit jau ir būts, pauž ģenerālkonsuls.

“Visu šo laiku kabinetā neesmu sēdējis, bet gan aktīvi centies iepazīties ar cilvēkiem un vietu, kur man jāstrādā,” pastāsta A. Belonosovs. Kā vienu no svarīgākajiem saviem pienākumiem viņš min nepieciešamību Kurzemē turpināt sakārtot un atjaunot Otrajā pasaules karā kritušo karavīru apbedījumus. Lai pārrunātu šo jautājumu, ģenerālkonsuls jau ticies ar Saldus un Priekules novada pašvaldību vadītājiem, kā arī plāno dažādus jautājumus apspriest arī ar Liepājas domes priekšsēdētāju un Ventspils mēru.

Krievijas ģenerālkonsula funkcijas un pienākumi faktiski nav mainījušies kopš 18. gadsimta, proti, primārais uzdevums joprojām ir aizstāvēt Krievijas pilsoņu intereses. A. Belonosovs salīdzina savu konsula patentu (dokuments, kas apliecina konsula pilnvaras, I.O.) ar to dokumentu, ko imperatore Katrīna II izdevusi pirmajam konsulam Liepājā (tolaik Libavā), Leipcigā, Kēnigsbergā, Lībekā un Ķīlē majoram H. Šicam 1783. gadā.

A. Belonosova konsulārajā apgabalā ietilpst Liepāja, Ventspils, Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi.

Viens no ģenerālkonsula uzdevumiem ir veicināt tirdzniecības sakarus. Jautāts, kā to panākt situācijā, kad joprojām ir spēkā Eiropas Savienības noteiktās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, A. Belonosovs pauž: “No vienas puses, jautājums ir sarežģīts, no otras puses, vienkāršs. Esam gatavi darīt visu, kas nepieciešams, manuprāt, bumba ir Latvijas varas pusē, lai uzlabotu situāciju, vienkārši nepieciešama politiskā griba. Man ir tāda sajūta. Ne velti mēs sākām ieguldīt ļoti lielu naudu savu ostu attīstībā Visockā un Ustjulgā, taču agrāk mūsu importa un eksporta kravas galvenokārt tika sūtītas caur Baltijas valstīm. Tā ir sanācis, ka esam kaimiņi. Mēs neprasām, lai mūs mīl, taču kaimiņiem, manuprāt, vienam otru ir jāciena un jādzīvo mierā. Mums ir vairāk iespēju, jo valsts ir daudz lielāka, teiksim, novirzīt kravas uz citurieni. Latvijai diemžēl laikam šādu iespēju nav. Protams, tā var mēģināt kravu plūsmu diferencēt, bet atkārtošos – mūsu tēze ir labāk dzīvot mierā.”

Vērtēt pašreizējās Krievijas – Latvijas attiecības ģenerālkonsuls atturējās, vien norādīja, ka ir lietas kursā par Latvijas ārlietu ministrijas nostāju.

Proti, janvāra nogalē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzrunā Saeimas ārpolitikas debatēs norādīja, ka attiecībās ar Krieviju Latvija ietur divu ceļu politiku – dialogu un atturēšanu. Tāpat viņš atzīmēja, ka “mēs nevaram ignorēt Krievijas karaspēka koncentrāciju Kaļiņingradā un Krievijas Rietumu militārajā apgabalā. Tā ir izteikta Krievijas spēka demonstrācija.

Ministrs arī pauda, ka Latvija nosoda Krievijas amatpersonu un propagandas centienus attaisnot Staļina agresīvo un noziedzīgo pirmskara diplomātiju.

“Mums gluži vienkārši ir cits viedoklis,” par Latvijas ārlietu ministru Saeimas ārpolitikas debatēs saka A. Belonosovs.

Vizītkarte

Aleksejs Belonosovs

> Dzimis 1962. gada 23. oktobrī Pervouraļskā, Sverdlovskas apgabalā.

> Krievijas federācijas ģenerālkonsuls Liepājā.

> 1990. gadā absolvējis Maskavas valsts starptautisko institūtu.

> Laika posmā no 1990. līdz 2010. gadam strādājis dažādos amatos Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Latīņamerikas valstīs.

> No 2010. līdz 2019. gadam strādājis par vecāko, galveno padomnieku Krievijas Ārlietu ministrijas kadru departamentā.

> Pārvalda spāņu un angļu valodu.

> Precējies.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli