Lai gan 2009. gadā būvniecība apjomi Liepājā naudas izteiksmē ir samazinājušies salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr citi būvniecības rādītāji liecina, ka nozarē attīstība ir turpinājusies, uzskata Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska.

“Kritums būvniecībā ir bijis, taču noteikti ne tik dramatisks, kā pirmajā brīdī varbūt domājām. Būvniecības kopējās izmaksas tomēr 2009. gadā bijušas augstākas nekā 2007. gadā, kad bija labi nozares rādītāji,” aizvadīto gadu būvniecībā vērtē A. Kulvanovska.

Liepājā 2009. gadā ekspluatācijā pieņemti būvobjekti, kuru kopējās būvniecības izmaksas ir Ls 51 971 409. Tas ir par gandrīz 16 miljoniem latu mazāk nekā 2008. gadā, taču par 9 miljoniem latu vairāk nekā 2007. gadā (2008. gadā – Ls 67 863 742, 2007. gadā – Ls 42 865 899).

“Aizvadītajā gadā sākām atgriezties pie reālajām būvniecības un materiālu izmaksām nekā uzpūstā burbuļa gados. Celtniecība vienmērīgi turpinājās visos virzienos un neviena visai pilsētai svarīga objekta būvdarbi netika apturēti. Domāju, Liepājā krīze būvniecībā bija mazāk izjūtama nekā varbūt citās pilsētās un valstī kopumā,” piebilst A. Kulvanovska.

Aizvadītājā gadā attīstīti ne tikai ražošanas objekti, dažādi nozīmīgi infrastruktūras objekti, bet notika arī individuālo mājokļu, kā arī pašvaldības objektu celtniecība un renovācija. Pie tam individuālo mājokļu celtniecība norisinājusies ievērojami lielākos apjomos nekā iepriekšējos gados. Diemžēl dramatiskās izmaiņas nekustamo īpašumu tirgū šo projektu attīstītājiem Liepājā nav ļāvis jaunuzceltajām mājām un dzīvokļiem atrast jaunos īpašniekus.

Kā ļoti nozīmīgu attīstības tendenci aizvadītajā gadā Būvvaldes vadītāja atzīmē daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu īstenošanu. 2009. gadā, pateicoties iespējām namu apsaimniekotājiem saņemt pašvaldības līdzfinansējumu un arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, energoefektivitāte uzlabota 29 daudzdzīvokļu namos.

Atbilstoši vienkāršotās renovācijas prasībām (šādiem būvdarbu projektiem nav nepieciešamas būvatļaujas) šīm ēkām ir siltinātas fasādes, remontēti jumti, pagrabi, sakārtotas siltumapgādes sistēmas.

Kopējās daudzdzīvokļu māju siltināšanas izmaksas pēc Būvvaldes aprēķiniem 2009. gadā Liepājā sasniegušas gandrīz vienu miljonu latu.

A. Kulvanovska atzīmē, ka šie fakti liecina par pozitīvām izmaiņām cilvēku apziņā – liepājnieki arvien labāk izprot enerģijas taupīšanas pasākumu nozīmi un ieguvumus savam naudas makam, dzīves komfortam un videi. Lai iesaistītos šādu projektu īstenošanā, pirmkārt, ir nepieciešams katras mājas dzīvokļu īpašnieku atbalsts, jo viņi ir tie, kuri nosaka apsaimniekošanas līdzekļu izmantošanu.

A. Kulvanovska uzskata, ka aizvadītajā gadā Liepājā objekti visumā ir uzbūvēti labā kvalitātē. Tas izskaidrojams ar to, ka pilsētā galvenokārt strādājuši vietējie uzņēmumi, kuru mērķis ir iegūt pasūtījumus un nostiprināt savu labo vārdu ilgtermiņā. Celtnieki pasūtītāju intereses ņemot rūpīgi vērā, un šāda attieksme pret savu darbu saglabājas jau vairākus gadus.

“Šajā, 2010. gadā būvniecības tendences Liepājā noteikti ietekmēs ES struktūrfondu līdzekļu piesaistīšana. Galvenokārt tas ļaus uzlabot un sakārtot pilsētas infrastruktūru, kas savukārt būs svarīgi tiem, kuri vēlas šeit attīstīt uzņēmējdarbību un komfortablu dzīvošanas vidi,” piesardzīgi prognozē A. Kulvanovska.

2010. gadā paredzēts, ka ekspluatācijā nodos Gulbja dīķa un Stacijas laukuma rekonstrukciju, veloceliņa izbūvi – šie projekti veiksmīgi iesākti 2009. gadā. Taču plānots sākt arī pilsētas apgaismojuma rekonstrukciju, turpināt ostas padziļināšanu, notiks 26 pilsētas izglītības iestāžu siltināšana, uzņēmums “Liepājas enerģija” veiks apjomīgu siltumapgādes infrastruktūras uzlabošanu.

2009. gada trīs nozīmīgākie ekspluatācijā pieņemtie būvobjekti ir:
1. Veikala ēkas būvniecība Klaipēdas ielā 104C (veikals ”baata”), kopējās izmaksas – Ls 5 550 000;
2. Oskara Kalpaka tilta renovācija pār Karostas kanālu, Ls 5 239 733;
3. Disku un riteņu ražotnes būvniecība Kapsēdes ielā 2, Ls 4 796 020.

Izglītības iestāžu rekonstrukcija:
1. Pirmskolas izglītības iestādes “Saulīte” rekonstrukcija Ganību ielā 122/128, Ls 1 626 625;
2. Liepājas Universitātes telpu rekonstrukcija Kūrmājas prospektā 13, Ls 154 084.

Nozīmīgākās ielu rekonstrukcijas:
1. Klaipēdas ielas rekonstrukcija posmā no Uliha ielas līdz Vaiņodes ielai, Ls 517 673;
2. Jelgavas ielas rekonstrukcija posmā no Rīgas ielas līdz Raiņa ielai, Ls 264 934;
3. Pļavu ielas rekonstrukcija posmā no E.Veidenbauma ielas līdz Salmu ielai, Ls 264 023;
4. Brīvības un Cukura ielas krustojuma rekonstrukcija, Ls 234 259.

Inženierkomunikāciju tīkli un būves:
 1. 110 kilovoltu kabeļu un optisko kabeļu līnijas izbūve uz augstsprieguma apakšstaciju Liepājas metalurgs, Ls 2 134 018;
2. Kanalizācijas kolektora (diametrs 1500) rekonstrukcija Kuldīgas un Alsungas ielā, Ls 2 390 269;
3. 110 kilovoltu apakšstacija “Liepājas metalurgs” būvniecība Brīvības ielā 94, Ls 1 458 143;
4. Dzeramā ūdens rezervuāru un tīklu rekonstrukcija Ventas ielā 11/17, Ls 761 017;
5. Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Lībiešu ielā 33, Ls 702 824.

Ekspluatācijā pieņemtas 44 individuālās dzīvojamās mājas, tai skaitā 15 jaunbūves (2008. gadā – 32, tai skaitā 13 jaunbūves; 2007. gadā – 29, tai skaitā 15 jaunbūves).

Liepājā ekspluatācijā pieņemtas daudzdzīvokļu māju rekonstrukcija, renovācija:
1. Daudzstāvu dzīvojamās mājas rekonstrukcija Ģenerāļa Baloža ielā 1, Ls 1 396 151 (72 dzīvokļi);
2. Sociālās dzīvojamās mājas renovācija Flotes ielā 14, Ls 103 085.

2009. gadā ekspluatācijā pieņemtas jaunbūves:
1. Radioterapijas ārstēšanas bunkurs Slimnīcas ielā 25, Ls 2 005 620;
2. Ātrās ēdināšanas restorāns “Hesburger”, Ganību ielā 43, Ls 826 000;
3. Saieta nams (mormoņu draudzes) K. Valdemāra ielā 31, Ls 1 247 500.
4. Cementa pārkraušanas terminālis Zemgales ielā 4, Ls 1 598 302.

Nozīmīgākie 2009. gada ražošanas objekti ir:
1. Disku un riteņu ražotnes būvniecība Kapsēdes ielā 2, Ls 4 796 020;
2. Laboratorijas ēkas būvniecība Ventas ielā 11/17, Ls 504 133;
3. Cementa pārkraušanas terminālis Zemgales ielā 4, Ls 1 598 302.

Uzziņai
Galvenie būvniecības attīstības radītāji pēc Liepājas Būvvaldes ziņām salīdzinājumā pa gadiem:
• akceptētie būvprojekti:
374 (2002. g.), 611 (2003. g.), 635 (2004. g.), 635 (2005. g.); 842 (2006. g.); 904 (2007. g.); 821 (2008. g.), 656 – 2009. gadā;
 
• izsniegtās būvatļaujas:
312 (2002. g.), 298 (2003. g.), 318 (2004. g.), 320 (2005. g.); 320 (2006. g.) 339 (2007. g.); 276 (2008. g), 183 – 2009. gadā;
 
• ekspluatācijā nodoti objekti kopā:
224 (2002. g.), 220 (2003. g.), 231 (2004. g.), 280 (2005. g.); 249 (2006. g.). 239 (2007. g); 284 (2008. g), 248 – 2009. gadā.

Ai­gars Štāls,
Sa­bied­ris­ko at­tie­cī­bu spe­ci­ālists

Aigara Štāla foto

Viens no visai pilsētai nozīmīgākajiem celtniecības objektiem bija Kalpaka tilta rekonstrukcija pār Karostas kanālu.