Pilsētā ir uzņēmumi, kuriem AS “Latvijas Krājbanka” depozītos glabājušās lielas naudas summas, un pašlaik to vadība nejūtas omulīgi, atbildot uz jautājumu, kā “Krājbankas” darbības apturēšana ietekmē uzņēmējus, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs.

“Rietumu Radio” viņš neminēja konkrētus uzņēmumus, kuru biznesu ietekmējušas “Krājbankas” problēmas, norādot, ka tiem lielākoties “ir savas saistības arī citās bankās, un uzņēmumi klusībā cer, ka, līdz ar nosacīti ātro reakciju bankas darbības apturēšanā, varētu vēl kaut ko paglābt”.

Kā atzina Kronbergs, bankas darbības apturēšana neesot bijis ļoti liels pārsteigums, “jo tā vairs nav valsts banka un pieder Krievijas investoriem. “Taču no otras puses – iepriekš nekas īpaši neliecināja, ka ar banku varētu notikt kaut kas slikts, jo tās finanšu rādītāji bija labi,” spriež Kronbergs, uzsverot, ka arī “Krājbankas” uzraudzība notikusi atbilstoši Eiropas Savienības likumiem.

LTRK Liepājas nodaļas vadītājs stāsta, ka kameras veiktā aptauja liecinot, ka “Krājbanka” pēdējos četrus piecus gadus neesot uzņēmēju “topā” un tās rekvizīti bieži neesot redzami. “Rūpnieki, kuriem ir sadarbības partneri Eiropā, Skandināvijas valstīs, lielākoties nav “Krājbankas” klienti. Arī zemnieki nesadarbojas ar šo banku, jo tā nebija īpaši draudzīga lauksaimniekiem, piemēram, tehnikas iegādē,” stāsta Kronbergs.

Viņš pieļauj, ka “Krājbankas” klienti ir daudzi mikrouzņēmumi, uzņēmumi, kas saistīti ar apkalpojošo sfēru. “Zinu, ka arī daudzi advokāti un tiesu izpildītāji “Krājbankā” uzturējuši kontus un caur tiem norēķinājušies. Ir arī uzņēmumi, kuriem bankas depozītos vai kā citādāk glabājušās lielas naudas summas, un pašlaik viņi nejūtas omulīgi,” pieļauj Kronbergs.

Vienlaikus Kronbergs norāda, ka “domājoši uzņēmēji savus riskus vienmēr sadala un sadarbojas ar bankām, kuru aizmugurē ir lielais norvēģu vai zviedru kapitāls, vai arī bankām, kuru drošību garantē valsts”.

Kā uzskata LTRK Liepājas nodaļas vadītājs, “Krājbankas” problēmas vairāk vai mazāk skars visus uzņēmējus, ne tikai tos, kuri ir “Krājbankas” klienti.