Jau divus gadus kultūras nozares pamatbudžeta līdzekļus pārvalda Pilsētas domes Kultūras pārvalde. Tā nosaka, kā deputātu piešķirto un akceptēto finansējumu izmantot kultūras iestāžu attīstībai, kultūras dzīves norišu kvalitātes uzlabošanai. 2006.gadā Kultūras pārvaldes maciņā tika ielikts 4 miljoni 456 tūkstoši 509 lati, bet 2007.gadā piešķirti jau 5 miljoni 486 tūkstoši 284 lati. Pirmajā mirklī tas šķiet iespaidīgi, bet jāņem vērā arī inflācija, algu pieaugums, komunālo pakalpojumu maksas straujš palielinājums, būvmateriālu cenu kāpums utt., un beigu beigās šī kopsumma vairs nemaz tik spoža neliekas.

Un tomēr, kā uzsver Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna, ar šiem līdzekļiem jācenšas īstenot šim gadam kultūras nozarei noteiktās prioritātes. To skaitā ir gan kultūras iestāžu reorganizācijas turpināšana atbilstoši valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm, gan kultūras iestāžu infrastruktūras uzlabošana, gan to marketinga aktivitāšu uzlabošana, lai panāktu apmeklētāju skaita palielinājumu vismaz par 10 procentiem, gan kultūras darbinieku profesionalitātes veicināšanu un apmācību, gan esošo tradīciju nostiprināšanu un jaunu tradīciju ieviešanu utt.

Šie gandrīz 5,5 miljoni latu summējas no finansējuma, ko piešķīrusi pašvaldība – 1805312 lati, ko dod valsts – 3579408 lati un ko apņēmušās nopelnīt pašas iestādes – 101564 lati. Jāpiezīmē, ka koncertestrāde “Pūt, vējiņi!” tagad ir nodota Pilsētas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes apsaimniekošanā.

Bijušās Kultūras nodaļas reorganizāciju par pašvaldības iestādi “Kultūras pārvalde”, piešķirot tai tiesības pašai pārvaldīt kultūras nozares budžeta līdzekļus, kultūras iestādes vērtē visnotaļ pozitīvi. Tomēr gan pašas pārvaldes aparāta uzturēšana, gan darba apstākļu uzlabošana, lai varētu efektīvāk strādāt, prasa savus līdzekļus. Pašvaldības iestādes “Kultūras pārvalde” aparāta darbinieku algām, komandējumiem, mācībām un telpu uzturēšanai paredzēti 193396 lati. Šeit jāpieskaita vēl 16550 latu liela valsts mērķdotācija, kas paredzēta amatierkolektīvu vadītāju atalgojuma piemaksām par kvalitatīvu un aktīvu darbu.

Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai šā gada pamatbudžeta finansējums ir 356558 lati (2006.g. – 262638 lati), kas palielināts uz darba samaksas un komunālo pakalpojumu pieauguma rēķina, kā arī starptautiskās informācijas sistēmas “Alise” jaunās versijas ieviešana u.c.

Liepājas muzejam šogad atvēlēti 175755 lati (pērn – 131555 lati), no tiem 5500 latu paredzēti siltummezgla izbūvei, 2802 lati – žoga rekonstrukcijai. No 97002 latiem pērn līdz 124187 latiem šogad finansējums palielināts Liepājas domes Tautas mākslas un kultūras centram. Bet SIA “Latviešu biedrības nams” no pilsētas pamatbudžeta ēkas fasādes remontam piešķirts 31000 latu.

Pašvaldības SIA “Liepājas teātris” gada budžetu veido trīs sadaļas: pašvaldības (29,1%) un Kultūras ministrijas (55,8%) dotācijas un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem (15,1%). Pašvaldība Liepājas teātrim kopumā atvēlējusi 195219 latus, no kuriem 6250 paredzēti jaunā aktieru kursa programmai. Pašvaldības SIA “Liepājas Leļļu teātris” paredzēti 42924 lati.

Ne pirmo gadu lielu slodzi  izjūt Liepājas Simfoniskais orķestris, kuram papildus koncertaktivitātēm jāseko apjomīgā jaunās koncertzāles projekta virzīšanai. Tāpat kā Liepājas teātrim, arī Simfoniskajam orķestrim gada budžets pamatā veidots no četrām sadaļām: pašvaldības (34,4%) un Kultūras ministrijas (47,4%) dotācijas un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem (7,5%) plus speciālais budžets (10,7%). Pašvaldība orķestrim šogad iedevusi 304888 latus, valsts dotācija ir 461899 lati, bet pašu plānotie maksas pakalpojumi – 70000 latu. Projektam “Koncertzāle “Lielais dzintars” Liepājā” budžetā paredzēti 82385 lati, bet valsts mērķdotācija ir 3100959 lati.

Liepājnieki nevar nepamanīt, ka jūtami lielāks ir kultūras un izklaides sarīkojumu skaits pilsētā. Šogad pamatbudžetā tiem paredzēti 299000 latu. Procentuāli tas ir: tautas mākslas projektiem – 4,8 procenti, valsts svētkiem, atceres dienām, Liepājas svētkiem – 38,2 procenti, līdzfinansējums starptautiskiem festivāliem – 32 procenti, līdzfinansējums mazajiem oriģinālprojektiem – 11,6 procenti, dažādiem pasākumiem – 13,3 procenti. Būtībā kultūras pasākumu sadaļā ietilpst gandrīz visi sarīkojumi, festivāli, jaunu grāmatu izdošana, mākslinieku, literātu jubilejas pasākumi, muzikāli uzvedumi utt.

Kā allaž, katrai kultūras nozarei nepieciešams ievērojami lielāks finansējums ne tikai ēku uzturēšanai un darba samaksai, bet arī projektu īstenošanai un, galvenais, attīstības iespējai. Bet naudas pilsētas maciņā ir tik, cik tās ir. Tomēr nelielam sirds mierinājumam pastāv arī “Cerību saraksts”, kurā paliek tie projekti un pasākumi, kas ir ļoti nepieciešami, bet palikuši aiz svītras. Pieredze rāda, ka viena daļa šo finansējumu arī saņem uz budžeta grozījumu pamata, kas notiek gada vidū.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”