Sestdien Pētertirgū notika tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus, kura apmeklētību diemžēl krietni ietekmēja lietus. Mazāk nekā citkārt sabrauca tirgotāju, mazāk sanāca pircēju, bet tie, kas bija nākuši ar konkrētu mērķi kaut ko nopirkt, tukšā nepalika.

Ap pulksten 11 lietus pierimās un, vairoties no peļķēm, varēja ērtāk staigāt garām uzslietajām teltīm, jo netraucēja pircēju lietussargi.

Zivju, maizes, konditorejas izstrādājumu un piparkūku pārdevēji savu preci slēpa zem polietilēna plēvēm, lai nesamirkst. Tāpat bija spiesti darīt apģērbu un galantērijas preču piedāvātāji.

No Otaņķu puses atbraukusī “Ceļmalnieku” māju saimniece Aija Kundziņa kopā ar jaunāko dēlu Raimondu bija iekārtojusi atsevišķu vietu līdzi atvestajiem gaiļiem, vistām un pundurtrušiem. Dažubrīd pēc lauku vistiņu dētajām olām stāvēja pat rinda.

Saimniece rādīja līdzi paņemtās olas ar gaiši zaļu čaumalu, kuras nākot no gluži parastām raibām vistiņām. A. Kundziņa: “Lieldienās Pētertirgū bijām un liepājniekiem rādījām vistu ar nesen izperētiem cālīšiem. Uz Miķeļdienas tirgu atvedām to pašu cāļu māti ar tiem pašiem bērniem, kas nu jau krietni paaugušies un paši dēj olas.”

Pulksten divos naktī bija cēlušies un jau sešos Liepājā ieradās stādaudzētavas “Meristemas” direktors Aivars Vindelis ar palīdzi Renāti Brakmani.

Uz Liepājas gadatirgiem braucot jau otro gadu, jo interese pēc augiem liela. Tas, ka līst lietus, ogrēniešus pārāk nesatrauca, jo ļaudis, kas skaidri zina, ka jānopērk koku, krūmu stādi, ceļu uz tirgu tik un tā atraduši.

Protams, mazāk tādu, kas nākuši tikai pastaigāties un laiku pakavēt. Kā stāstīja A. Vindelis, viņš pārstāv stādaudzētavu un laboratoriju, kāda Baltijas valstīs joprojām viena vienīga, jo stādi – patsakņi – tiek audzēti ar mikro pavairošanas metodi šūnu līmenī. Tas ļauj izvairīties no visdažādākajām slimībām, un jaunais augs ieguvis visas labās mātesauga īpašības.

Vairums citu audzētāju šķirnes stādus uzpotē uz potcelmiem.

“Beku bodes” pārdevēja uz Liepāju bija mērojusi vēl tālāku ceļu – no Lēdmanes, līdzi ņemot liepājnieku labi ieredzēto plaucēto, bez rauga cepto maizīti.

Vairāki amatnieki piedāvāja izstrādājumus no koka, adītāji saadījuši raibu raibās šalles un cimdus. Tirgotāji bija sabraukuši ne tikai no dažādām Latvijas vietām, bet arī no Lietuvas un Baltkrievijas.

Kā, uzrunājot Miķeļdienas gadatirgus apmeklētājus, sacīja Mārcis Grīnbarts: “Uz Pētertirgu šodien var atnākt kails, bet mājās aiziet bagāts: gan apģērbies, gan ēdamo priekšdienām sagādājis. Tikai naudiņai gan jābūt līdzi!”

17Skatīt galeriju