Jau ierasts, ka vasaras sezonā Liepājā tiek slēgti vairums pirmsskolas izglītības iestāžu. Vecāki ar to rēķinās, tomēr daļai nākas krietni palauzīt galvu, kur savu mazo ķiparu likt, un atzīst: “Tā ir problēma!” Pašvaldībā gan norāda, ka iespēju ir, un problēmu nesaskata, arī pārmetumi par līdzšinējo kārtību no vecākiem neesot saņemti.

Bērnu ņem līdzi uz darbu

Liepājniecei Laurai par to, kur šovasar likt savu bērnudārznieci, atšķirībā no citiem gadiem, nebija jādomā. Viņa ir otrā bērniņa gaidībās. “Jā, šogad situācija ir citādāka, jo esmu dekrētā un varu pavadīt laiku ar meitu pati. Iepriekš izvēlējos dežūrgrupiņas, ko meita veiksmīgi arī pieņēma. Sagatavoju viņu pārmaiņām jau mājās, izrunājoties, kas un kā būs. Tur bija arī daži pazīstami bērni, bet audzinātājas gan svešas,” atminas sieviete, un turpina: “Man ir paveicies, ir pretimnākošs darba devējs. Pēdējos gadus atvaļinājumā – četras nedēļas – varēju iet tieši vasarā. To laiku pavadīju ar meitiņu. Un man ir mamma, kura savukārt atlikušo vasaru pieskatīja gan manu, gan arī māsas meitu.”

Domājot par nākotni, kad beigsies kopābūšanas laiks, mazais būs piedzimis, atsāksies darbs un dārziņš, Laura jau paredz, ka problēma atkal kļūs aktuāla.

“Mana mamma jau vairs arī nav tik jauna, lai pilnībā vasarā uzņemtos rūpes par mazu bērniņu,” zina teikt Laura, un atminas, ka vēl bijis tā, ka meitu gan pati, gan arī tētis šad tad ņēmuši līdzi uz darbu.

Viņa paskaidro, ka tas bijis reizēs, kad vienkārši nav bijis citu iespēju. Tas gan noticis reti.

Laura piekrīt, ka bērnudārzu slēgšana vasarā vecākiem rada lielas problēmas, ja nav kur un kam atstāt savu atvasi vai atvasītes. “Parasti jau darbā atvaļinājums ir divas nedēļas,” spriež Laura, “bez tam, ja otra pusīte ņem atsevišķi, lai ilgāk būtu, kas pieskata mazo, tad kad lai ģimene pavada laiku kopā? Un kāda jēga vispār no ģimenes, ja nav kopābūšana?” retoriski jautā sieviete, priecājoties, ka tāda situācija līdz šim neesot bijusi jāpiedzīvo, bet zina, ka citiem vecākiem gan tik ļoti nav paveicies.

Galvā juceklis

To, ka daļa vecāku brīdi, kad bērnudārzi tiek slēgti, gaida ar satraukumu, apstiprina arī kāda Liepājā strādājoša aukle, kura gan vēlējās palikt anonīma. “Un kā vēl! Tā patiešām ir ļoti liela problēma!” atklāj sieviete ar vairāku gadu pieredzi aukles darbā. Vecāki meklējot dažādus risinājumus. Arī pie aukles šajā laika periodā, kad dārziņi ir ciet, nonāk pērnā gada bērniņi. Tā nu sanāk, ka šobrīd tiek pieskatīti gan tie, kas vēl tikai gaida rindu uz bērnudārzu, gan arī tie, kuriem šobrīd dārziņš ir ciet.

“Man šobrīd viss ir pilns,” aukle stāsta, ka, piemēram, nākas atteikt tiem vecākiem, kas vēlas savu atvasi atvest, lai viņu pieradinātu pie nākotnē gaidāmā režīma, – ka mamma ies uz darbu, bet bērniņam tikmēr būs jāpaliek ar aukli, kamēr tiks sagaidīta uzņemšana pašvaldības dārziņā.

“Jaunus es varēšu pieņemt tikai augusta otrajā pusē, kad būšu pabeigusi ar šo grupiņu,” aukle atzīst, ka fiziski vienkārši to nespēj un pašai galvā valdot īsts juceklis – kāds iet prom, kāds nāk klāt. Šis laiks neesot no vieglajiem. “Strādājot ar jaunajiem bērniņiem, man tomēr arī jāpārslēdzas uz citu režīmu. Ir jāstrādā savādāk. Tāpēc es vēl divas nedēļas pagaidīšu un tikai tad sākšu pieņemt pilnīgi jaunus bērniņus, jo liela daļa veco jau būs prom, – pašvaldības dārziņos.” Kādu no vecākiem tas apmierina, bet kādam, protams, tas neder, ja darbā jāatgriežas, piemēram, jau septembrī.

“Tad, kad nav variantu, kur to bērnu likt, nu tad vecākus īstenībā pārņem izmisums,” zina stāstīt sieviete. “Jo situācijas ģimenē ir dažādas. Kāds tikko ir sācis strādāt, un atvaļinājums nepienākas. Citam omītes vai opīšu šeit nav, jo uz Liepāju pārcēlušies no citurienes. Ir arī tādas specifiskas darba vietas, kur atvaļinājumus vasarā nemaz nedod,” ar stāstiem dalās aukle. “Vēl ir vecāki ar nestandarta darba laikiem. Tādi, piemēram, ir pārdevējiem, kas strādā lielveikalos, arī ārstiem, jo viņiem ir diennakts dežūras. Tie, kuri var atļauties, speciāli algo cilvēku, lai kāds tikai pieskatītu mazo. Bet ne visi tam var atlicināt līdzekļus. Tad nu tiek domāts – kādas vēl ir iespējas.”

Attiecībā uz dežūgrupiņām aukle zina stāstīt, ka ne visi bērni uz to parakstās. Tikko kāds tētis piedzīvojis, ka meitiņa ieķērusies kājā un neesot laidusi viņu vaļā, – tik liels bijis protests. “Un tas ir tikai saprotams, jo tā ir sveša vide, sveši cilvēki,” tāpēc aukle uzskata, dežūrgrupiņu radīšana ir tikai tāda pašvaldības atrunāšanās, kas neatrisina problēmu. “Visi runā par psiholoģisko attīstību, ko un kā vajadzētu darīt, kā ar bērnu būtu jāapietas. Bet te, lūk, piemērs, kas liecina par pilnīgi pretējo. Ne visiem bērniem ir viegli iejusties dežūrgrupā. Daudz kas atkarīgs no pieaugušā. Ja audzinātājas nepalīdz, tas mazajam var būt diezgan traumatiski.”

Problēmu nesaskata

Visu vasaru Liepājā strādājušas tikai četras pirmsskolas izglītības iestādes – “Dzintariņš”, “Saulīte”, “Liesmiņa” un “Margrietiņa”, redzams Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes mājas lapā lip.lv. Vairums pārējo dārziņu slēgti jau no 27.jūnija, un ierasto darbu atsāks tikai ar nākamo nedēļu, 1.augustu.

Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone uzsver, ka bērnu vecāki jau savlaikus tiekot informēti un brīdināti par dārziņu slēgšanu, kā arī tiekot piedāvātas iespējas pieteikties kādā no tām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas vasaras periodā turpinās strādāt.

“Tā tas notiek visā Latvijā,” norāda G.Jākobsone, un bilst, ka ne pirmo gadu Liepājā. “Piemēram, pēdējos trīs četrus gadus nodrošinām to, lai kāds no dārziņiem būtu vaļā lielākajos pilsētas mikrorajonos. Bet tik un tā, protams, vecākiem ir jārēķinās, ka bērns varbūt būs jāpaved tālāk, nekā tas bijis līdz šim. Taču parasti iepriekš tiek izpētīts, kurš būtu dzīvesvietai vistuvāk.”

G.Jākobsone nesaskata bērnudārzu slēgšana vasarā par problēmu, un arī Izglītības pārvaldes neesot saņēmusi tādēļ vecāku pārmetumus. “Visi tiek savlaikus informēti, un arī tiek piedāvātas iespējas,” G.Jākobsone norāda, ka nevajadzētu būt situācijai, ka bērnu neesot kur likt. Piemēram, bērnudārzā “Dzintariņš” arī darbojusies rotaļu grupa, kur bērnu varēts atstāt uz pusi dienas. “Tā kā informējam laikus, arī laikus vecāki izdomā, kur bērns paliks laikā, kamēr dārziņš ir ciet,” zina teikt sabiedrisko attiecību speciāliste.

Pirmsskolas izglītības iestādes “Margrietiņa” vadītāja Jana Rūce uzskata, ka šovasar ar četriem dežūrdārziņiem pilnībā pieticis.

“Mums bija piepildīts. Varējām uzņemt 120 bērnus, sanāca 118,” pastāsta J.Rūce, un uzsver, ka visi, kuri vēlējušies, arī tikuši uzņemti. Nevienam neesot atteikts. Grupiņā bijuši pārstāvji no septiņiem astoņiem pilsētas dārziņiem. J.Rūce priecājas, ka “Margrietiņa” neesot bijusi atstāta vaļā velti. Citus gadus pirmsskolas izglītības iestādēs ir pieredzēts, ka piesaka 150 bērnus, bet reāli atnākuši tikai 80, kas atkal apliecina, – visiem vietas tiek nodrošinātas.

“Protams, bērnu baida nezināmais. Arī mēs, pieaugušie, kad mainām darbavietu, sākumā ejam ar bailēm. Tas ir normāli,” J.Rūce piekrīt, ka ne visiem bērndārzniekiem pieņemt jaunos apstākļus bijis viegli, kādu arī vecāki izlēmuši nelaist, redzot, cik grūti viņam iejusties, un rasts cits variants. “Bet vairums tomēr pārmaiņas pieņem un uz mēneša beigām jau viss ir kārtībā.”

J.Rūce “Margrietiņu” vada jau 18 gadu, un šī ir pirmā reize, kad dārziņš strādājis bez pārtraukuma. “Pienāca mūsu kārta,” vadītāja paskaidro, ka parasti katru gadu tiekot mainīts, kura pirmsskolas izglītības iestāde tiekot izvēlēta par dežūrdārziņu. “No pērnā gada augusta līdz šā gada 1.martam bijām slēgti dēļ renovācijas. Tā laikā tika izdarīts ļoti daudz, tā kā šovasar varam iztikt bez kādiem krasiem remondarbiem, ko ir ierasts veikts laikā, kad vasarā dārziņš ir slēgts,” norāda J.Rūce. “Tie ir milzu izdevumi,” “Margrietiņas” vadītāja uzskata, ka turēt varēt vaļā pilnīgi visas pirmsskolas izglītības iestādes pilsētā būtu nesaimnieciski.