“Tas nav normāli, ka šī kritērija atcelšanai bija nepieciešams savākt vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu,” situāciju komentē Liepājas Universitātes (LiepU) rektore Dace Markus. “Šāds kritērijs ir pilnīgi nepieņemams.”

Ministre norāda uz robiem kvalitātē

Taču Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nesen notikušajā Kurzemes reģiona plānošanas sanāksmē, kurā tika apspriesti jautājumi par augstskolu reformu un augstākās izglītības pieejamību Kurzemē, norādīja, ka kvantitātes kritērijs nebūt nav vienīgais rādītājs, kāpēc LiepU nepieciešamas reformas.

“Ja nekādu reformu nav bijis kopš 1995. gada, ja divas reizes likuma grozījumi ir skatīti Saeimā, bet tomēr nav apstiprināti,

tas liecina, ka nozarē ir nepieciešamas būtiskas strukturālas izmaiņas, lai sasniegtu mērķi.

“Augstskolu likuma” apstiprinājums gan nav saistīts nedz ar kādas izglītības institūcijas statusa maiņu, nedz citām būtiskām tūlītējām izmaiņām attiecībā pret konkrētām iestādēm. Katrai augstākās izglītības iestādei tiek doti trīs gadi, kuru laikā jāapstiprina padome, jāizvēlas izcilības attīstības stratēģiskie virzieni.”

Otrs solis, par ko I. Šuplinska runāja, ir saistīts ar akadēmisko personālu – ar tā stiprināšanu.

“Ir skaidri redzams, ka ļoti spēcīgai institūcijas kapacitātei primāri pietrūkst skaidru pētniecības virzienu un cilvēku resursu.

Liepājas gadījumā, izņemot humanitāro un mākslas zinātnes virzienu, pārējos tas ir viens no būtiskākiem iemesliem, kāpēc attīstība nav notikusi.”

Ministre arī norādīja, ka universitātei svarīgi ir trīs līdz četri izcilības virzieni, kādu Liepājā diemžēl nav.

Nākamais solis – būtiskas izmaiņas akadēmiskā personāla slodzes un karjeras modelī: no docētāja, kas nodod zināšanas, primāri uz pētnieku, kas tās rada un tad nodod studējošajiem.

Tāpat kopā ar padomes izveidošanu tiks iedarbināts un uzlabots finansēšanas modelis, kurā pakāpeniski palielināsies snieguma finansējuma daļa.

“Latvijai tas ļautu paaugstināt konkurētspēju līdzekļu piesaistē projektiem un veltīt lielāku uzmanību zināšanu pārnesei,” sacīja ministre.

Gatavi problēmu risinājumiem

Savukārt LiepU rektore Dace Markus uz šiem visnotaļ neglaimojošiem izteikumiem par kvalitātes līmeni atbild ar pretargumentiem:

“Ja viens no reformas uzdevumiem ir īstenot valdības deklarācijā ierakstīto, ka vismaz vienai no Latvijas universitātēm jāiekļūst 500 augstskolu topā, tad ir skaidrs, ka tā būs kāda zinātnē spēcīgi balstīta universitāte.

Šobrīd pēc IZM informācijas nevienai no Latvijas universitātēm pēdējais vidējais aritmētiskais vērtējums zinātnē nav ne 4, ne 5, un ar visu Latvijas augstākās izglītības finansējumu nepietiks, lai tur nokļūtu vairākas universitātes. Nebūs visas Latvijas universitātes vienādas ne pēc lieluma, ne kapacitātes, ne arī stratēģijas.”

D. Markus arī norāda, ka LiepU ir būtiski papildināta ar jauniem doktorantiem, kuri pilnveido darbu, lai tuvāko divu gadu laikā kļūtu par personāla locekļiem. Zinātņu doktoru skaits Liepājā kopumā pārsniedzot universitātēm noteikto.

“2020. gadā saņēmām “Eurostars 2” projekta “UP-CEMS”apstiprinājumu, tāpat esam viena no Latvijas trim universitātēm, kas pagājušajā gadā tika iekļauta Pasaules zaļo universitāšu reitingā,” viņa turpina.

Rektore gan nenoliedz, ka augstskolai ir arī problēmas, kuras jāturpina risināt. Lielākā problēma esot resursu piesaiste pētniecībai (izmantojot arī sadarbību), aktuāla ir arī stratēģiskās specializācijas virzienu definēšana, tādēļ universitāte veic iepriekšējā darba izvērtējumu un strādā pie jaunas stratēģijas izveides.

“Bet mana līdzšinējā dzīves pieredze jebkurā, bet jo īpaši izglītības jomā ir mācījusi, ka pazemošana nesekmē attīstību.

Aizrautīga cenšanās aizliegt, ierobežot, atņemt ir regresa ceļabiedre,” viedokli par ministres izteikumiem pauž rektore.

Lai veicinātu attīstību, LiepU ir plānotas pārmaiņas. “Bet pasacīsim tad arī to, cik desmitiem reižu mazāks ir Latvijas mazo universitāšu finansējums, salīdzinot kaut vai ar pašu vismazāko Eiropas universitāti. Ja tik ļoti mainām visu sistēmu, tad ir arī jāatbalsta un jāsekmē,” saka rektore.

Viņu neapmierina arī noteiktais pārejas posma ilgums – no diviem līdz trīs gadiem.

“Tas ir neloģisks, droši vien tas radīs nākamos balsu vākšanas protestus. Līdzšinējā pieredze rāda, ka pirmais reformas gads paies, tikai gatavojot pamatdokumentāciju, izvēloties kandidātus padomēm. Būs vajadzīgs laiks, kamēr tās sapratīs, kas universitātē vai augstskolā vispār notiek. Finansējums padomēm tiek paredzēts diviem gadiem, pēc tam augstskolām nāksies no saviem līdzekļiem atlicināt ne mazu summu. Redzot, kā notiek vecu datu vērtēšana, pagaidām neticu attīstības reālistiskai analīzei, piemēram, ziņojums par zinātnisko darbību no 2019. līdz 2024. gadam būs jāsniedz tikai 2025. gadā. Institucionālās akreditācijas jautājums ir tikpat miglains. Manuprāt, optimāls vidējas plānošanas periods ir pieci gadi,” spriež D. Markus.