liepajniekiem.lv
Nepietiekamā valsts finansējuma dēļ laboratorijas, kas veic ārstu nozīmētos izmeklējumus par valsts budžeta līdzekļiem, tajā skaitā arī ”Centrālā laboratorija”, tos turpmāk sniegs valsts apmaksātu kvotu ietvaros, un iedzīvotājiem tie būs pieejami rindas kārtībā.
Dienā, kad jau sākusies elektroniskā pieteikšanās analīžu nodošanai, dodamies uz ”Centrālo laboratoriju”, lai paskatītos, kā rīts iesācies ar jaunajiem noteikumiem.
Atveras laboratorijas durvis, un no kabineta izsteidzas sarūgtināta sieviete. Kad vaicājam, vai izdevās nodot analīzes, Ausmas kundze atmet ar roku – nekas neesot sanācis, tagad iešot mājās.
”Meitenes tur sēž, viņām nav, ko darīt, bet analīzes pieņemt nevar, jo noteikumi tagad, redz, kādi.
Nezināju par izmaiņām, nācu kā parasti. Liela vilšanās, protams. Nu nākšu atkal oktobrī,” saka Ausma.
Tur strādājošā laboratorijas darbiniece portālam liepajniekiem.lv atklāj, ka tā šodien arī iet – cilvēki nāk, valda apjukums.
”Būtībā to vien darām, kā stāstām pacientiem, veicam pierakstus uz oktobri. Protams, jūtam klientu neapmierinātību, pārmaiņas vienmēr sākumā nes kādas neērtības,” novērojusi darbiniece.
Kā noskaidrojam, pārmaiņas vieglāku nepadara arī ģimenes ārstu ikdienu. ”Jau tā, katru rītu atverot e-pastu, jaunumu un informācijas gūzma veļas virsū, katru pacientu par pilnīgi katrām izmaiņām informēt nespējam, bet, ja cilvēks nāk ar konkrētu vajadzību – nodot analīzes, pastāstām, ka šobrīd noteikumi mainīti,” saka ģimenes ārste Līga Zeltiņa un neslēpj, ka ārstu ikdienu noteikti tas neatvieglo.
”Turklāt cilvēkiem arī tas ir sarežģīti – visas tās pierakstīšanās.
Nenoliedzu, ka ir cilvēki, kas pārāk daudz taisa analīzes, sak’, kaimiņš aizgāja, tad es ar iešu.
Iespējams, no tā kāds neliels deficīts izveidojies, bet tas noteikti nenoveda līdz šim,” pārliecināta ir daktere.
Lai viestu lielāku skaidrību, kā šobrīd notiek pieteikšanās analīžu nodošanai, procesu detalizēti skaidro ”Centrālās laboratorijas” valdes locekle Jeļena Storoženko.
”Mainījies ir tas, ka no vakardienas iespējams pierakstīties uz valsts apmaksātu izmeklējumu elektroniski un rinda sākas no 1. oktobra. Jau no 15. septembra valsts apmaksātu apmeklējumu oktobrī ir iespējams pieteikt telefoniski. Ja nav ērti ne zvanīt, ne pieteikties elektroniski, to var izdarīt, atnākot uz vietas, iesakām gan izvēlēties dzīvesvietai tuvāko laboratoriju.
Tas viss attiecas uz valsts kvotām, kur nepieciešams iepriekšējs pieraksts,”
skaidro valdes locekle.
Ja pacients vēlas saņemt maksas pakalpojumu, nāk uz vietas un veic analīzes kā parasti.
Bez iepriekšēja pieraksta var nākt arī tie pacienti, kuriem izmeklējumi jāveic ārpus kvotām, bez maksas: grūtnieces, ar ļaundabīgiem audzējiem, diagnostiskie izmeklējumi utt. ”Bez iepriekšēja pieraksta var nākt arī pacienti, kuriem ģimenes ārsts iedevis nosūtījumu, uz kura veicis atzīmi – steidzami! Arī viņi pakalpojumu saņems bez maksas,” papildina J. Storoženko.
Vēl svarīgi minēt, ka tie pacienti, kuriem nosūtījums izsniegts līdz 15. septembrim, var nāk ārpus pieraksta un saņemt pakalpojumu kā iepriekš – bez maksas.
Finansējums pirmajam pusgadam
Veselības ministrija zina teikt, ka šogad pacientu skaits, kuriem nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, ievērojami pieaudzis, tāpēc laboratorijas veic lielāku izmeklējumu apjomu, nekā tas bija plānots gada sākumā.
Lai segtu izdevumus par veiktajiem papildu izmeklējumiem, Veselības ministrija šim mērķim pieprasīja papildu finansējumu – 11,2 miljonus eiro, kas sadalīti uz visām laboratorijām.
”Centrālā laboratorija” pēdējos gados strādājusi ārpus kvotām, cik pacientus ģimenes ārsti nosūtīja, tik arī apkalpoja.
”Valsts mums ir parādā krietnu summu, tāpēc esam spiesti pieņemt šādus ierobežojumus.
Sarunas turpinām un darām visu, lai pacienti varētu saņemt visus pakalpojumus,” skaidro J. Storoženko.
Veselības ministrijas preses sekretāre Barbara Ālīte stāsta, ka ”Centrālā laboratorija” analīžu veikšanai jau līdz augusta beigām bija izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023. gadam.
Iemesls tam esot valsts budžeta nepārdomātā plānošana, nepiešķirot veselības aprūpes iestādēm, ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem finansējumu, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieprasījuma statistikas analīzi.
Tā kā finansējums 2023. gadā piešķirts reālajam iedzīvotāju pieprasījumam acīmredzami nepietiekamā apmērā, valsts apmaksātajiem pakalpojumiem nauda beidzas katra mēneša 10.–15. datumā.
”Lai kliedētu mītus, paskaidrojam, ka ”Centrālā laboratorija” valsts apmaksātās analīzes sniedz par valsts noteiktu tarifu, kas ir vienāds valstij piederošajām laboratorijām un privātajām laboratorijām.
Šobrīd ”Centrālā laboratorija” joprojām nav saņēmusi pilnu samaksu par 2022. gadā veiktajām analīzēm,”
papildina B. Ālīte.
Pēc piešķirtā budžeta sadalīšanas ”Centrālā laboratorija” saņēmusi 3 176 637 eiro. ”Ar to pietiek vien pirmajam pusgadam. Redzēsim, kā noslēgsies pārrunas, gadījumā, ja turpmāk valsts nevarēs piešķirt papildu finansējumu, būs jāturpina strādāt kvotu ietvaros,” nobeigumā saka J. Storoženko.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.