Viena no Liepājas Neredzīgo biedrības telpām. Gari galdi. Uz tiem spoža papīra aplīši un sagataves, no kurām salokāmas kārbiņas. Ap galdiem cilvēki. Tie, kurus ikdienā mēdz saukt par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viņi noplēš no aplīšiem baltās maliņas, saloka kastīti un aplīšus liek kastītēs. Pēc tam uzliek pašu sagatavotu vāciņu. Darbs nav pārāk grūts un ne visai sarežģīts. Darbinieku rokas kustas veikli. Pavisam strādā 42 cilvēki. Starp viņiem gan pilnīgi neredzīgi, gan tādi, kas paši savām kājām līdz darbavietai nav spējīgi atnākt.

Skaidrīte Jēkabsone par otrās grupas invalīdi kļuvusi pēc autoavārijas. Četrus gadus pavadījusi mājās. Par iespēju strādāt ir ļoti gandarīta un pateicīga gan firmai “IG Latvija”, gan Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājam Mārim Ceirulim, kurš ar savu uzņēmību un neatlaidību šo iespēju invalīdiem ir sagādājis. Viņai tas nozīmē ne tikai papildu ienākumus invaliditātes pensijai, bet arī iespēju redzēt ko vairāk par sava dzīvokļa sienām, kontaktēties ar citiem cilvēkiem.

“Pats galvenais, ka esam starp cilvēkiem,” saka Skaidrīte Jēkabsone. “Te mēs neesam invalīdi, te nav pirmās vai otrās šķiras cilvēku, te visi esam vienādi. Te nejūtamies, ka esam par nastu citiem. Darbs – tā ir labākā palīdzība, ko kāds var sniegt tādiem cilvēkiem kā mēs.”

Iepretim Skaidrītes Jēkabsones darba vietai pie tā paša galda strādā Rita Alksne. Absolūti neredzīgs cilvēks kopš bērnības. Taču viņas rokas, lokot kastīti, kustas tikpat veikli kā Skaidrītei.

“Nav izsakāms, ar kādu apņēmību, ar kādu prieku strādā Rita,” stāsta Skaidrīte Jēkabsone. “Mēs viena otru papildinām. Man ir acis, viņai kājas. Viena otrai palīdzam. Tā ir lieliska sajūta – strādāt,” viņa saka un Ritai pa rokai noliek kaudzīti ar kastīšu sagatavēm.

Līdzās Ritai Alksnei strādā jauns puisis Ivars Starks. Arī neredzīgs kopš dzimšanas. Arī viņa rokas kustas veikli. “Tas nav grūti, ja kāds parāda, kas jādara,” viņš saka. Parādīt nozīmē, ka šās nelielās darbnīcas meistare – uzraudze Inga Dzeguze pieliek puiša rokas pie vajadzīgajām locījuma vietām, palīdz ar pirkstiem vien saskatīt, kas darāms.

Šī jau ir otrā reize, kad invalīdiem ir iespēja strādāt. Līdzīgu darbu viņi darīja jau pagājušā rudenī. Kad atkal firma piesolījusi darbiņu, bijuši gan priecīgi, gan nobažījušies, jo sacīts, ka būs jāstrādā ar citu meistaru. Bet, kad pirmajā darba dienā mācību klasē ienākusi Inga Dzeguze, sagaidījuši viņu ar sirsnīgiem aplausiem. “Ļoti pretimnākoša, sirsnīga,” cits caur citu viņu raksturo strādātāji. Inga Dzeguze atzīstas, ka līdz šim saskarsme ar invalīdiem viņai nav bijusi, tāpēc bijusi mazliet satraukta, vai izdosies viņiem darbu iemācīt, taču viss izdevies.

Diemžēl šis darbiņš būs tikai līdz rudenim, jo tiek gatavota produkcija Ziemassvētkiem. Taču arī tas visiem 42 strādājošajiem ir gan materiāls, gan morāls atspaids. Kastītes ar apsveikumu kartītēm tiek sūtītas uz ārzemēm – Angliju, Zviedriju un citām Eiropas valstīm. Inga Dzeguze ir gandarīta, ka visi darbinieki strādā ļoti kvalitatīvi.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Visi darbinieki strādā ar lielu rūpību un neatlaidību, lai attaisnotu uzrakstu uz iesaiņojuma kastītēm – “Zviedrijas kvalitāte”.

Kompānijas “IG Latvija” uzraudze Inga Dzeguze vienmēr ir līdzās, lai varētu sniegt atbalstu vai padomu.