Centrā dzīvojošie bērni dienas vada kā jebkurās citās mājās, apmeklē skolu un pulciņus, brīvajā laikā spēlē futbolu, iet uz peldēšanu.

Tāpat kopā ar aprūpētājām gatavo ēst. ”Tā arī ir galvenā doma, radīt viņiem mājīgu vidi un mācīt parūpēties pašiem par sevi pēc 18 gadu sasniegšanas,” stāsta vadītāja.

”Kas ir mīļākais ēdiens, ko bērni gatavo?” jautā E. Siliņa. ”Pelmeņi,” pārliecināti atbild viena no aprūpētājām. ”Tā ir nemainīga vērtība,” smaida ministre. Ar brokastīm bērni tiekot galā pavisam labi – brokastu pārslas vai kāda maizīte visiem ir pa spēkam.

Tāpat jaunieši apgūst iepirkšanos un daudzas citas prasmes, kas ļautu vēlāk patstāvīgi vadīt pašiem savu dzīvi.

Centra darbinieki viesiem izrāda istabiņas. Tās ir tīras, omulīgas, labi iekārtotas, katram bērnam ir sava gulta, rakstāmgalds, krēsls, plauktiņi personīgajām mantām.

Vide patiešām šķiet mājīga, arī plašā virtuve un lielais apaļais ēdamgalds atpūtas telpā rada patīkamu atmosfēru, tomēr A. Reijere atzīst, ka visiem bērniem, ko gribētos uzņemt, vietas nepietiek, tas ir sāpīgākais.

”Tāpat nepieciešami papildu pakalpojumi, kas vērsti uz bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarībām.

Kopumā Liepājā mums ir daudzi un labi pakalpojumi jauniešiem – mentors, sociālā rehabilitācija, atkarību profilakses centrs, no kura speciālisti brauc arī uz dzīvesvietām. Ir bērni, kas ar laiku aiziet uz dzīvi audžuģimenēs. Konkrēti no šīs vietas viens bērns ir devies uz jaunu ģimeni.

Situācijas gan ir dažādas, ir jaunieši, kas pēc 18 gadiem vēl nav gatavi sākt patstāvīgu dzīvi, no nākamā gada šādos gadījumos viņi varēs uzturēties centrā līdz 21 gada vecumam,” par situāciju stāsta A. Reijere.

Liepāja gan lepojas ar to, ka situācija, kad pilngadīgam bērnam nav, kur iet, nepastāv. Bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem pašvaldība ātri piešķir kādu no pašvaldības dzīvokļiem, pēc tam jaunietis saņem sociālo darbinieku atbalstu divu gadu garumā.

Tikšanās laikā tika runāts ne tikai par problemātiku, kas saistīta ar bērnu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, īpaši bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, uzvedības traucējumiem un atkarībām, bet arī par sociālo pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ilgtspēju pēc projekta ”Kurzeme visiem” noslēguma.

Delegācija apmeklēja arī sociālās aprūpes centru ”Rūre”, kā arī, lai pārrunātu nodarbinātības jautājumus, viesojās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas nodaļās.

Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apmeklēja Liepājas Reģionālo slimnīcu, lai tiktos ar tās valdi, kā arī apskatītu labiekārtotās slimnīcas telpas.