Jūrmalas parka lācēna
figūras vietā piektdien iesēta zāle, bet pats lācītis aizvests uz Komunālās
pārvaldes noliktavām – pastāstīja pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls. Šādi
nolemts rīkoties pēc tam, kad žurnālisti pievērsuši pašvaldības uzmanību tam,
ka skulptūra un tās postaments ir bojāts un laikazoba sagrauzts. “Bojāts,
un ir zināma bīstamība,” teica A. Štāls.

Kas ar lācīti notiks tālāk? Tas nav izdomāts.
“Skatīsimies, varbūt ir iespējams to atjaunot,” sacīja A. Štāls
un uzsvēra, ka demontējot skulptūra nav bojāta un, iespējams, jādomā par tās
atjaunošanu, ja liepājnieki tā vēlas. Nesen kāds uzņēmums piedāvājis
pašvaldībai atliet Liepājas ģerboni betonā, savukārt pašvaldības pārstāvji
rosināšot šo uzņēmumu, ja iespējams, iesaistīties lāčuka atjaunošanā.

Viņš uzsvēra arī, ka lācēns nav nekādā
pieminekļu vai aizsargājamo objektu sarakstā bijis “visus šos gadus”
un ka tam nav mākslinieciskas vērtības. Interneta un sadzīves sarunu vidē
manāms, ka daļa pilsētnieku ir ļoti satraukti un sašutuši par to, ka skulptūras
parkā vairs nav. “Kurzemes Vārds” ir pat saņēmis aicinājumu no kādas
iedzīvotājas atvērt ziedojumu kontu gan lācēna restaurācijai, gan arī
Rokkafejnīcas ģitāras atgūšanai (jau rakstīts, ka ģitāra ir privāts īpašums un
īpašnieki to aizveda uz savu Rīgas Rokkafejnīcu).

“Esmu pārsteigts, ka daļai cilvēku ir
sabojāts priekšstats par to, kas ir māksliniecisks un vērtīgs, vēl no tā laika,
kad štancēja betona pionierus ar taurēm, Staļina galvas un lāčus,” savas
personiskās domas izteica A. Štāls, “varbūt lāci ir iespējams
atjaunot, bet varbūt šādus objektus nevajag likt vidē? Varbūt tā ir tikai
nostaļģija atsevišķos cilvēkos pēc senām bērnības gaitām.”