Monitoringa darbu angļu valodā (kā arī vācu vai franču valodā) skolēni jau kārtojuši aprīļa vidū – gan rakstisko, gan mutvārdu daļu.

Šim darbam netiek piemērots minimālais 15% slieksnis, un tā rezultāti neietekmē apliecības par pamatizglītību iegūšanu.

Angļu valodas metodiķe Kristīna Račinska neslēpj, ka eksāmena atcelšanu svešvalodā kopumā vērtē negatīvi.

“Ja ņemam vērā, ka vidusskolā svešvalodas eksāmens ir obligāts, tad šāda pārbaudes darba atcelšana pamatskolas posmā ir grūti izskaidrojama,”

viņa atzīst.

Sarunās ar kolēģiem, kas šogad strādā ar 9. klasēm, izskanot līdzīgs viedoklis.

Skolotāji nesaprotot, kāda jēga ir nosaukuma maiņai, ja darbs joprojām tiek vērtēts centralizēti, turklāt visa organizēšana ir līdzīga, kā būtu eksāmenā.

K. Račinska: “Tiek maksāts vērtētājiem, notiek standartizācijas sapulces par monitoringa darba vērtēšanu, pirms tam pilsētā organizēta mutvārdu daļas vērtēšanas standartizācija.

Būtībā darbs tiek vērtēts tikpat nopietni kā iepriekš eksāmens.

Ja runājam par mutvārdu daļu, to vērtē citas skolas skolotājs – tieši tāpat kā iepriekš. Tātad resursi ir tie paši, tikai darba nozīme ir mazāka.”

K. Račinska, kura strādā Draudzīgā aicinājuma vidusskolā, norāda, ka monitoringa darbu laikā mācību process faktiski tiek traucēts līdzīgi kā eksāmenu dienās.

“Jau minēju – kā novērotāji uz citām skolām dodas arī citu priekšmetu skolotāji, tāpat kā darbu vadītāji tiek norīkoti skolotāji no citām jomām. Notiek tie paši organizatoriskie darbi: tiek līmēti kodi, kārtoti galdi, drukāti materiāli, vērtas aploksnes.

Būtībā nekas neatšķiras no eksāmena,”

viņa uzsver.

“Skolās noslēdz atsevišķus stāvus, lai nodrošinātu klusumu, kas rada sarežģījumus stundu un kabinetu plānošanā. Tāpēc loģiski rodas jautājums, ko uzdod gan skolotāji, gan skolēni, – kāds īsti ir šī darba mērķis un jēga?”

Uz jautājumu, vai skolēnu motivācija nav mazinājusies, zinot, ka svešvalodā eksāmens aizstāts ar monitoringa darbu, K. Račinska teic, jaunieši monitoringa darbam gatavojušies tikpat nopietni kā eksāmenam. Taču

daļa tiešām sacījuši, ka neredz tam jēgu, ja rezultāts neietekmē gala vērtējumu.

“Bet par skolēnu sagatavotību es negribētu uzburt negatīvu ainu. Mūsu skolotāji turpina strādāt tikpat nopietni un sagatavot 9. klases beigšanai, cik līdz šim. Lai kā šis darbs tiktu nodēvēts, skolotāji dara visu, kas ir viņu spēkos, lai skolēnus sagatavotu turpmākajām mācībām vidusskolā.”

19. maijā devītklasnieki kārtos latviešu valodas eksāmenu, bet matemātikā tas plānots 26. maijā.