Lai makšķernieku meka nepārpurvotos
"Kurzemes Vārds"
Liepājas ezera aizaugšana allaž bijis sāpīgs temats ne tikai makšķerniekiem, bet arī cilvēkiem, kas bauda dažādas aktivitātes uz ūdens. No vienas puses, tā ir cīņa ar vējdzirnavām, bet, no otras puses, ja nekas netiks darīts, ezera eitrofikācija būs vēl jūtamāka. Labā ziņa ir tā, ka Liepājas pašvaldībai ir izdevies piesaistīt papildu finansējumu, lai pļaušanas darbi būtu efektīvāki.
Liepājas ezers ir makšķernieku iecienīta atpūtas vieta, jo būtībā nav tādas dienas, kad tajā nevarētu tik pie kāda loma. Taču daudzus ļaudis satrauc ezera apsaimniekošana. Proti, Liepājas ezera aizaugšana jeb eitrofikāciju, ar kuru biedrība “Liepājas ezeri” cīnās daudzus gadus. Ņemot vērā, ka liepājnieka platība ir 3715 hektāri, biedrībai ar esošajiem resursiem un novecojušo tehniku ir teju neiespējami parūpēties, lai ezers būtu viegli caurbraucams ar motorlaivām un arī makšķerēt varētu visās vietās.
Biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns pastāstīja, ka organizācijas kopējais gada budžets ir aptuveni 31 tūkstotis eiro, ar ko iespēju robežās tā cenšas pildīt savas funkcijas, ieskaitot ezera pļaušanu. “Šogad vairāk koncentrējāmies uz darbu ezera dienvidgalā pie Bārtas upes ietekas, jo tur situācija ir visbēdīgākā, taču pašlaik pie pļaušanas netiekam, jo kārtējo reizi ir pievīlusi novecojusī tehnika, kas jāsaved kārtībā,” viņš skaidroja. Runājot par ezera aizaugšanu, biedrības pārstāvis atzina, ka ir vairāki faktori, kas var ietekmēt Liepājas ezera pārpurvošanos. “Viens no iemesliem varētu būt tas, ka mūsu ezerā nonāk dažādas organiskās vielas, piemēram, slāpeklis un fosfors, kas veicina zāļu augšanu. Tas gan ir tikai minējums, taču pamats tam ir, jo mūsu ūdeņu tuvumā notiek intensīva lauksaimnieciska darbība, un, ja uznāk stiprāks lietus, iespējams, kaut kādas organiskās vielas aizkļūst līdz ezeram un nosēžas tā gultnē,” pauda E. Urtāns, piebilstot, ka ezera pārpurvošanās var traucēt arī migrējošajām zivīm, piemēram, vimbām, kuru populācija pēdējā laikā ir pieaugusi.
SIA “Aquastar” valdes loceklis Māris Ozarskis atzina, ka ezera pļāvēji no oktobra sākuma strādā bez brīvdienām, lai jau līdz novembra beigām darbs būtu galā. “Ezerā strādā divu veidu tehnika – darba laiva, kas tikai pļauj, un amfībija, kura spēj pildīt abas nepieciešamās funkcijas, proti, pļaušanu un ūdenszāļu savākšanu,” pauda M. Ozarskis, piebilstot, ka darbi notiek pamīšus – vienu dienu pļauj, otru – ūdensaugus savāc un nogādā atkritumu konteinerā Ezermalas ielā.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31. oktobra numurā.
#kvards-20181031-08#