Klāt rudens ar drēgnajiem vakariem. Līdz ar to klāt laiks, kad kārojam siltuma. Ekonomiski spiedīgajos apstākļos, taupot līdzekļus, daudzi novilcina apkures pieslēgšanu, tā vietā izmantojot alternatīvās sildīšanās metodes. Līdz ar to palielinās ugunsbīstamība. Ugunsdzēsēji aicina būt uzmanīgiem, lai sildīšanās neizvēršas par gluži pretēju efektu – lai nepaliekam bez jumta virs galvas.

Nežēlīgā statistika

Liepājā un rajonā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laikposmu, ugunsgrēku skaits samazinājies – kopš gada sākuma mūspusē reģistrēti 473 (pērn – 541) ugunsgrēki. Ugunsnelaimēs gājuši bojā 3 cilvēki (pērn – 3), cietuši 7 cilvēki (pērn – 16). Tomēr nemainīgs arī mūspusē paliek ugunsgrēku galvenais izcelšanās iemesls – cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni. Šā iemesla dēļ Liepājā un rajonā izcēlušies 326 ugunsgrēki. Otrajā vietā ir ugunsgrēku skaits no bojātām elektroierīcēm vai to nepareizas ekspluatācijas – Liepājā un rajonā bijuši 28 gadījumi. Trešais būtiskākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza dūmvadu izbūve, pārkurinātas krāsnis un citas ar apkuri saistītas problēmas.

Ekonomija izvēršas antiekonomijā

Iestājoties vēsākam laikam, aizvien biežāk ugunsdzēsēji saņem izsaukumus uz mazdārziņu rajoniem, kur ugunsgrēks izcēlies kādā no daudzajām dārzu mājiņām. Kā rāda statistika, šogad pieaudzis dārza mājiņu degšanas gadījumu skaits: Liepājā un rajonā šogad reģistrēti 13 šo objektu degšanas gadījumi, pērn – 16.

VUGD apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā apkures sezonā dažādu apkures ierīču neatbilstoša ekspluatācija bija par iemeslu lielai daļai ugunsgrēku.

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīces, jāatceras, ka reizi trijos gados jāpārbauda dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis.

Nereti ugunsgrēks izceļas it kā drošu iekārtu – elektrisko sildītāju un citu sadzīves ierīču, pat ledusskapju un datoru – dēļ.

Glābēji atgādina, ka nedrīkst: darbināt elektroierīces, ja ir redzams pat it kā nenozīmīgs to bojājums; lietot pašdarinātus vai labotus drošinātāju ieliktņus; mainīt spuldzes un tīrīt gaismekļus, ja nav atslēgts spriegums; dzīt naglas vai urbt caurumus sienās un griestos, nepārbaudot, vai tur nav elektroinstalāciju vadu. Ērtai un drošai ekspluatācijai veco drošinātāju vietā ieteicams uzstādīt automātslēdžus.

Nesabojājiet sev svētkus!

Tuvojas gada nogale, Adventes laiks un Ziemassvētki, kad sveces būs īpašā cieņā. Lai neizceltos ugunsgrēks, dedzinot sveces, jāatceras pašsaprotamas lietas: sveci novieto uz nedegošas virsmas; svece jānoliek stabili, lai tā nevar apgāzties; sveci nenovieto aizkaru tuvumā; nevar sveci likt bērniem un mājdzīvniekiem pieejamā vietā; nedrīkst degošas sveces atstāt bez uzraudzības utt.

Plašāk par ugunsdrošības pasākumiem lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28.oktobra pielikumā “Mājoklis” Itas Cērmanes publikācijā.

Kad laiks kļūst vēsāks, bieži vien ugunsnelaimes izceļas neapsaimniekotos namos, kur patvērumu raduši bezpajumtnieki.