liepajniekiem.lv
Pārāk daudz luksoforu
Nepilnus 86 gadus vecā Dienvidrietumu mikrorajona iedzīvotāja Irēna piesēdusi uz soliņa vienā no Klaipēdas ielas daudzstāvu namu iekšpagalmiem. Pavērsusi seju pret sauli, viņa sparīgi šūpo kājas – izvingrina tās pirms pastaigas gar jūras krastu.
“Re, kur man mugursoma, ūdens pudele, un iešu pa jūrmalu. Man jau bišķi jākopj vīrs, kurš ir pēc insulta. Bet viņš ir kustīgs, dzīvojas pa māju un nekur jau neiet. Savukārt es padaru savus darbus, un ar māsu ejam pastaigā gar jūru. Dienā noejam kādus astoņus kilometrus.”
Lai arī brīžiem sāpot gan ceļi, gan mugura, pensionāre pastaigās dodoties regulāri. “Ir jāstaigā!” seniore apņēmīgi nosaka.
Uz jautājumu, vai viņas mikrorajonā pēdējo gadu laikā veikti kādi uzlabojumi, Irēna atbild: “Kā tad! Re, kā viss te skaisti saveidots.”
Pagalms, kur uz soliņa viņa piesēdusi, tiešām priecē acis – gandrīz visas daudzdzīvokļu mājas, kas to ieskauj, ir renovētas, netrūkst ne zaļuma, ne soliņu.
“Man Liepājā nekā nepietrūkst, man visa kā ir pietiekami,”
klāsta Irēna, kura nāk no Rēzeknes, nedaudz padzīvojusi arī Rīgā, bet uz mūsu pilsētu savulaik pārcēlusies, jo abiem ar vīru, kurš bijis jūrnieks, šeit piešķirts dzīvoklis.
Liepājas domes vēlēšanās viņa noteikti balsošot, un seniore jau skaidri zina, kuru partiju atbalstīs. “Man tur viss ļoti patīk,” savu izvēli pamato Irēna.
Ezerkrastā, nelielajā tirgus teritorijā M. Ķempes un Ugāles ielas stūrī, kur vizuāli uzlabojumi, šķiet, nav piedzīvoti vairākus gadu desmitus, darba dienas pirmajā pusē pircējus gaida tikai viena tirdzniecības vieta, kur pārdod dārzeņus, zaļums, marinējumus utt.
“Nav cilvēku!” to, kāpēc pārējie tirdzniecības galdi tukši, paskaidro kioska pārdevēja Ņina.
Tikmēr ārpusē pie kioska lodziņa plastmasas kastē ērti iekārtojies un cieši iemidzis ruds runcis. “Tas mans apsargs Rūdis,” pasmejas pārdevēja.
Ņina dzimusi un augusi Liepājā, pēc tautības krieviete, bet raiti runā latviski. Taču vietvaras vēlēšanās sieviete nepiedalīsies, jo ir nepilsone.
“Daudz ko gribētu, lai Liepājā izdara.
Piemēram, man nepatīk, ka ielās ir tik daudz luksoforu. Ja brauc ar mašīnu, tad visu laiku jāapstājas, jo deg sarkans, sarkans, sarkans.
Pats pilsētas centrs pie “Kurzemes” tagad ir sakārtots, bet citviet pārmaiņas neredz. Arī Ezerkrastā, man liekas, pēdējo gadu laikā īpaši nekas nav mainījies.
Es dzīvoju mājā, ko apsaimnieko biedrība, un mums tur viss ir labi. Taču, ja paskatās uz citiem pagalmiem, tad tur nav neviena bērnu rotaļlaukumiņa. Vienīgi pie Pērkones kanāla Dunikas ielā.”
Atgriezīsies, ja būs darbs
20 gadus vecais Kristers Tomsons vienmēr bijis aktīvs jaunietis – iepriekš Liepājas Skolēnu domes prezidents, darbojās arī pašvaldības Jaunatnes lietu komisijā.
Kā jau daudzi Liepājas jaunieši, pēc vidusskolas viņš devās studēt uz Rīgu. Šobrīd Kristers ir Rīgas Tehniskās universitātes pirmā kursa students, un vismaz pagaidām pēc augstskolas absolvēšanas viņš ir apņēmības pilns atgriezties savā dzimtajā pilsētā, ja vien šeit būs darbs viņa profesijā.
“Liepājas domes vēlēšanās noteikti balsošu. Braucienu uz Liepāju speciāli saplānoju tā, lai varētu piedalīties vēlēšanās.
Man tas liekas ļoti interesants process – nekad to vēl neesmu darījis.”
Viņš vēlētos, lai Liepājā būtu vairāk darba vietu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
“Pats studēju elektroniku, tāpēc man tas ir vairāk aktuāli. Tas būtu ļoti patīkami, ja šeit būtu attiecīgs darba piedāvājums, jo noteikti sākumā darbu es meklētu tieši Liepājā,” viņš spriež.
K. Tomsons arī teic, ka Liepājā piedāvā dažādas aktivitātes jauniešiem, taču prasītos vairāk interešu klubiņu, kur jauniešiem satikties.
Pats savukārt apmeklējis pulciņu, un tas viņam devis lielu izaugsmi tieši inženierijas jomā.
Velnciemā laikraksts aprunājas ar vairākiem iedzīvotājiem – viņiem visiem kopīga sāpe – grants ielas! Velnciemnieks, kurš sākotnēji nepakam nevēlas atklāt savu vārdu, taču pēdīgi stādās priekšā kā Jānis, vēlēšanās noteikti balsošot, zinot arī, par kuru sarakstu.
“Pati pirmā pārmaiņa, kuru es gribētu sagaidīt Liepājā ir, lai noasfaltē grantētos ceļus. Kā tas nākas, ka pusi ielas noasfaltē, bet otru pusi ne?”
Tieši tāds pats jautājums ir arī Haraldam, kurš dzīvo Riņķu ielā, turklāt tajā ielas daļā, kur asfalta joprojām nav.
“Nu, redziet, lūk, tur ir Jāņa Asara iela, un tā visa ir noasfaltēta. Riņķu ielas daļā, kur ir Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāle, arī ir asfalts, bet tur (rāda ar roku uz ielas otro pusi) mazs gabaliņš līdz autobusa pieturai palicis nenoasfaltēts. Meitenes uz skolu nāk pa dubļiem, putekļu mākoņi iet pa gaisu.
Citur skatos, ka ieliņas asfaltē, piemēram, Ābeļu ielu. Tur priekšnieki dzīvo. Bet šeit – līdz skolai varēja, tālāk nevar. Taču tepat netālu Ziemeļu ielā ir autobusu pietura un pa šo ielu staigā daudzi cilvēki – gan uz skolu nāk, gan parku.
Ielu jau it kā greiderē, bet atkal – kā kurš greiderētājs. Cits izrauj tādus akmeņus, ka ar plānākām čībiņām paiet nevar – akmeņi spiežas pēdā.”
Haralds vēl nav izlēmis, vai nākamnedēļ balsos vēlēšanās, vēl padomāšot.
Uz jautājumu, kādi vēl uzlabojumi pilsētā prasītos, vīrietis prāto: “Kultūras pasākumu Liepājā ir daudz, bet par cenām gan nerunāsim.”
Viņaprāt, nav jau slikti, ka esošā domes vadība daudz domā par rūpniecību, bijušā “Metalurga” teritorijas attīstību, par to, lai cilvēkiem būtu darbs, taču gribētos, lai iedzīvotājiem nav “jādzīvo putekļos”.
Vēl laiks iekarot simpātijas
“Kur ir Jaunliepājas promenāde?” jautā Inta, kuru sastopam pilsētas centrā. Sieviete dzīvojot netālu no ledushalles, un, viņasprāt, Jaunliepājas pusē pēdējo četru gadu laikā nekādi būtiski uzlabojumi nav sagaidīti, vien, rekonstruējot tramvaja sliedes, daudzmaz sakārtota Rīgas iela.
“Bet pirms iepriekšējām vēlēšanām stāstīja, ka mums būs šika promenāde, kas došot jaunu enerģiju otrpus kanālam. Jā, arī tagad to sola, bet kāpēc man ticēt, ka šoreiz tiešām vārdiem sekos darbi?” skeptiska ir jaunliepājniece.
Viņa atklāj, ka šoreiz esot diezgan šaubīga par to, vai ies balsot, jo no visiem partiju piedāvājumiem vēl nav spējusi izvēlēties vienu favorītsarakstu, kuru atbalstīt.
“Nu, padomāšu – kandidātiem vēl ir laiks, lai iekarotu manas simpātijas,”
viņa smaidot koķeti nosaka.
Pensionārs Aivars par savu izvēli vēlēšanās galvu nelauza, jo esot piederīgs vienai no partijām, kas startē Liepājas domes vēlēšanās.
Pats gan nav vēlējies kandidēt, jo uzskata, ka tam jau par vecu – šovasar senioram apritēs 86 gadi.
Kādas pārmaiņas tad viņš gribētu sagaidīt Liepājā? “Lai nebūtu tādi brāķi ielu pārbūves projektos, ka pēc tam desmit reizes jāpārtaisa.”
Seniors dzīvo Klaipēdas ielas apkaimē un pastāsta, ka šajā mikrorajonā uzlabojumi ir.
Arī šobrīd tur pārbūvē ielu infrastruktūru, un liepājnieks priecājas, ka turpmāk vairs nebūs jāmet līkums, jo ar auto varēs braukt taisni – pāri Klaipēdas ielai uz Kandavas ielu. “Es jau vienreiz tur norāvos sodu,” viņš saka.
Aivars arī uzteic plašo kultūras un sporta pasākumu pieejamību Liepājā. Arī viņš apmeklējot basketbola spēles un koncertus “Lielajā dzintarā”.
“Un arī pats piedalos – dziedu korī “Līva” pie Jēkaba Ozoliņa. Pēc aiziešanas pensijā var jau gulēt mājās, taču vajag tomēr dzīvot aktīvi!”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
