Vairākos vēlēšanu iecirkņos Liepājā cilvēkiem bija jāuzgaida rindā tāpēc, ka balsotāji ilgāku laiku uzturējās kabīnē, izdarot savu izvēli. “Sarakstu ir daudz, ne visi mājās ir tos izstudējuši,” pieļāva 224. iecirkņa priekšsēdētāja Signe Buce.

Arī citviet vēlētāji meklējuši sarakstos cilvēkus, kurus redzējuši reklāmās, taču šādu uzvārdu tur nebija. Nācies arī skaidrot, ka saraksti vēlēšanu apgabalos nav vienādi un Liepājā nevar nobalsot par politiķi, kas startē Rīgā.

Daudzi liepājnieki iecirkņos ieradās ar pārliecību. “Nemaz nebija grūti izvēlēties,” teica pie 959. iecirkņa Jaunliepājā uzrunātie Andra un Valdis.

Viņus pārliecinot izraudzītā politiskā spēka padarītie darbi, ģimenē par to esot vienādas domas.

“Visu mūžu balsojam, kas tad te grūti,” smaidīja Anita, kura nobalsojusi Valsts tehnikumā. Guntis priecājās par šā gada lielo aktivitāti. “Citādi mēs pasakām, ka nav jau jēgas iet vēlēt, bet krievvalodīgie visi aiziet nobalsot. Mēs tik sēžam un ņaudam,” viņš pauda.

“Jāvēl ir, tā taču ir mūsu Latvija, mēs te dzīvojam un gribam labi dzīvot, nevis kaut kā,” teica Vineta. Vispirms jaunajai Saeimai esot jādod cilvēkiem cilvēka cienīga dzīve, viņa uzsvēra. “Lai mēs varam dzīvot, nevis domāt, ko ēdīs, kā nopirks malku.” “Es gribētu, lai miers ir,” piebilda Vaira, “lai tas, kurš prātiņu izkūkojis, nenāk virsū.”

“Par savējiem – liepājniekiem!” – šāda atbilde uz jautājumu, par ko balsojāt, iecirkņos Liepājas centrā un vairākos mikrorajonos izskanēja gana bieži. Par “savējiem” šie vēlētāji dēvē “Apvienoto sarakstu”, kura Kurzemes listē kandidēja liels skaits liepājnieku. Taču mūsu pilsētā balsotāju simpātijas izpelnījās arī esošās varas partijas.

Senioru pāris Ausma un Ēriks katrs balsoja par savu sarakstu – Ausma atbalstīja “Jauno vienotību”, kas ir “pārbaudīta partija”. Turklāt viņas izvēli par labu šim politiskajam spēkam ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi pasaulē.

“Par “Konservatīvajiem”, jo es viņiem ticu. Viņi savu solījumu jeb plānu “3×500″ ir izpildījuši,” savukārt pauž Ēriks.

Karostā, iecirknī 3. pamatskolā, ap pulksten 13 sastājusies tik gara rinda, ka brīžiem tās gals pavīd ārpus skolas teritorijas uz ielas.

Tur sastaptā Karīna no Tosmares saka: “Balsoju tikai par jauniem cilvēkiem. Man patīk 12. saraksts (“Latvija pirmajā vietā”).

Vēlos, lai viss šis murgs beidzas. Lai ir darbavietas, nav stulbās potēšanas, lai jaunie nemuktu prom no šejienes.”

Līdzīgu viedokli pauž viņas draudzene Laima, kura arī atbalstījusi Aināra Šlesera partiju. “Jo viņš [Šlesers] mums daudz ko sola. Un domāju, ka kādus 50% no tā viņš arī izdarīs.”

Pie 3. pamatskolas savu vīru Kasparu iznākam no iecirkņa gaidīja Ilona. Pati ir nepilsone, balsot nevar, taču vīrs atbalstījis partiju “Suverēnā vara”. Šo izvēli abi iepriekš apsprieduši. “Neuzskatu, ka esošā valdība ir kas labs. Šobrīd visi dzīvojam uz pulvera mucas. Mēs no Ukrainas esam tālu, un uzskatu, ka Latvijai jābūt savai nostājai.

Manuprāt, Latvijā nevajag obligāto militāro dienestu, jauniem puišiem nav jādodas uz Ukrainu karot. Lai arī pati esmu ukrainiete, man ar visu sirdi un dvēseli būtu jāiestājas par Ukrainu, taču neuzskatu, ka tas ir normāli, ka kuru katru mirkli jebkuru, arī manu vīru, var iesaukt armijā un nosūtīt uz karstajiem punktiem,” pauž sieviete.

23 gadus vecā Anastasija, kuru uzrunājam brīdī, kad viņa stāv garajā rindā pie vēlēšanu iecirkņa 3. pamatskolā, teic, ka Saeimas vēlēšanās piedaloties pirmo reizi. Jautāta, par kuru politisko spēku grasās vēlēt, viņa apjūk. “Par piekto, ja? Mammu, kurš saraksts tas bija?” – viņa pajautā savai mātei, ar kuru kopā atnākusi balsot. “Devītais!” atbild sieviete. Ar 9. numuru šajās vēlēšanās startēja partija “Tautas varas spēks”, kuras līderis ir Valentīns Jeremejevs. Viņu 2020. gada nogalē policija aizturēja aizdomās par viltus ziņu izplatīšanu. Kāpēc tāda izvēle? “Ģimenē izrunājām, par ko balsot. Galvenais, lai nav Kariņš [premjers Krišjānis Kariņš],” pamato jauniete.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.