Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Laba iespēja startam
Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijā sagaida dzīves līmeņa pazemināšanos nākamā gada laikā un 37% norāda, ka dažkārt nākas saskarties ar grūtībām apmaksāt rēķinus.
Tiekoties ar Liepājas Nakts patversmes pārstāvjiem, noskaidrojām, ka pieprasījums pēc patvēruma pieaug.
Kā viens no iemesliem izskanēja tieši nespēja apmaksāt mājvietu, kā arī pandēmijas vai citu iemeslu dēļ zaudēta darba vieta.
Tie, kuri apstākļu sakritības dēļ nonākuši patversmē pirmo reizi, no sarunas atteicās, esot neērti. Savukārt tie, kas šeit naktsmājas meklē regulāri, atzina, ka tur jūtas ērti un savu ikdienu mainīt nemaz nevēlas.
“Katrs mazais projektiņš mums paver iespēju jaunām lietām, respektīvi, tās problēmas, ko esam apzinājuši savā iestādē vai pašvaldībā kopumā, ar projektu līdzdalību varam uzsākt risināt, tas kalpo par palaidējmehānismu.
Iesaistoties projektos, lielākoties nākas koncentrēties uz to norises laiku, tomēr ir svarīgi skatīties, lai uzsāktais spētu darboties ilgtermiņā. Starts ir labs ievads, tomēr tā turpināšanai ārpus projekta ir jāparedz finanses.
Bieži situācija ir tāda – mēs iesaistāmies, labās lietas realizējam, apzinām mērķauditoriju, piesaistām resursus, cilvēkus, telpas, un viss beidzas.
Jautājums – kas notiks tālāk? Projekts beidzas, bet vajadzība turpinās,” par ES atbalstu stāsta Liepājas Nakts patversmes vadītāja Ilona Šlisere.
Viņa atzinīgi izsakās par to, ka ES projekti dod šo starta impulsu, tomēr vērš pašvaldību uzmanību, ka ir svarīgi plānot finanses tā, lai uzsākto būtu iespēja turpināt.
“Svarīgs ir skatījums ilgtermiņā. Darbs ar cilvēkiem ir laikietilpīgs – jāiepazīst, jāgaida, kamēr atveras iespējām, jāmotivē, jāizprot viņu vajadzības. Labklājības un sociālajā jomā strādājošie vislabāk redz konkrētās vajadzības.
Krīzes gadījumos atbalstam jābūt kompleksam – lai mēs visi mijiedarbojoties varētu atveseļoties kā sabiedrība, jāstrādā plecu pie pleca. Galu galā šie cilvēki arī ir mūsu pašvaldība, sabiedrība un mūsu valsts,” turpina I. Šlisere.
Jāspēcina pašvaldības un iedzīvotāji
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs vērš uzmanību, ka bezpajumtniecība nav tikai ļoti nabadzīgu sabiedrību īpatnība.
“Arī citās Eiropas valstīs ar to nākas saskarties. Ir Eiropas programmas, kas ar to nodarbojas un dažādos veidos atbalsta pašvaldību sociālās funkcijas, kas nav tikai finansiāla palīdzība, bet arī atbalsta projekti patversmēm vai sociālām mājām.
Mēs labi apzināmies, ka īres cenas lielajās pilsētās šobrīd ir ārkārtīgi augstas, tajā skaitā arī Liepājā.
Skaidrs, ka, esot grūtākos finansiālos apstākļos, atļauties to nevar. Tādā gadījumā pašvaldībai būtu jānodrošina sociālie dzīvokļi.
Nav laba doma attālināti, no ārpuses, risināt šādas problēmas, vienkārši dodot naudu, jo vislabāk problēmas savā vidē pārzina konkrētā pašvaldība. Tieši viņi var likt lietā tās iespējas, kas tiek nodrošinātas, izmantojot Eiropas fondu,” skaidro deputāts.
Viņš izceļ, ka šajā kontekstā būtisks ir jautājums, kādā veidā EP atbalsta pašvaldības, kurām ir jāpilda atbalsta funkcija šiem cilvēkiem, maksājot pabalstus vai minimālos ienākumus.
“Īpaši ģimenēm ar bērniem vai vecākiem cilvēkiem, lai viņi savā dzīvē nav spiesti noiet zem kāda totāla nabadzības sliekšņa.
Trūcīgie cilvēki jāatbalsta tām iestādēm, kas viņiem ir vistuvāk.
Protams, ES ir tā ekonomiskā telpa, kurā Latvijai ir jāattīstās un jācīnās pret nabadzību visos iespējamos veidos. Domāju, šī aptauja ir ļoti nopietns rādītājs.”
I. Ijabs skaidro, ka šī mandāta laikā nabadzības mazināšanai noteikti Eiropas minimālās algas standarti.
Tā gan nav absolūtā summa, tie ir procenti no vidējās algas attiecīgajā valstī, kur maksāt mazāk par minimālo algu nevar.
“Tāpat, reaģējot uz Covid-19 krīzi, ārpus budžeta tika radīts Atveseļošanas fonds (AF), kas stimulēja Latvijas ekonomiku un radīja darba vietas, vienlaicīgi veidojot nodokļu ienākumus. Tas ļāva siltināt mājas, izbūvēt infrastruktūru.
Būtiska nozīme arī Eiropas Sociālajam fondam. Dažādi izglītojoši kursi, kas tiek finansēti, arī studentu programma “Erasmus” palīdz, lai darba tirgū viņi būtu pēc iespējas spējīgāki.”
Deputāts uzskata, ka visas šīs programmas un atbalsta iespējas Latvijas uzņēmēji varētu izmantot, lai stiprinātu konkurētspēju Eiropā.
“Uzskatu, ka ir ļoti būtiski ES dot vienlīdzīgu iespēju visiem Eiropas uzņēmumiem un visiem Eiropas uzņēmīgajiem ļaudīm godīgi konkurēt, lai vienai vai citai bagātai valstij nerodas priekšrocības,” vēl būtisku aspektu piemin I. Ijabs.
Lēmumi, kas dod drošību
EP deputāte Inese Vaidere piekrīt I. Ijaba teiktajam, ka galvenais iedzīvotāju atbalsta instruments nabadzības un sociālās atstumtības risināšanai, kā arī palīdzībai nelabvēlīgās situācijās nonākušajiem atrast darbu un jauniešu nodarbinātības veicināšanai ir tieši Eiropas Sociālais fonds.
EP deputāts Nils Ušakovs, kurš strādā arī budžeta komitejā un pārstāv sociāldemokrātu grupu, skaidro, ka EP ir institūcija, kas vistiešākajā veidā ir atbildīga par ES budžetu.
Viņaprāt, būtiskākais, ko parlaments var izdarīt, ir piedalīties jēgpilnā ES budžeta pieņemšanā.
“Tiek veidotas dažādas programmas, kas palīdz cīnīties ar sociālo nevienlīdzību un citiem sociālās jomas jautājumiem.
Nauda ir tas instruments, kurš visefektīvāk palīdz nabadzības un sociālās nevienlīdzības izskaušanā.
ES būtība ir izveidot savienību, kurā dalībvalstis attīstās līdz tādam līmenim, lai jautājumus par bezpajumtniekiem var izlemt pašu spēkiem pašvaldībās un valsts iestādēs. Protams, labs risinājums ir dalīties pieredzē – kā šādus jautājumus risina citās valstīs, kāda pieeja ir tur.
ES nefinansē regulāras lietas – pensijas, pabalstus utt. Atbalsts vairāk koncentrējas uz infrastruktūras uzlabošanu, ES palīdz attīstīties valstij kā organismam, lai varētu sakārtot tālāk arī tos jautājumus, kas pašvaldībās ir svarīgi.
No fondiem atbalstītie projekti pašvaldībām var palīdzēt kādu lokālu jautājumu risināšanai, bet tas nozīmē vairāk dalīties ar pieredzi nekā finansējumu,” skaidro N. Ušakovs.
Runājot par ekonomiku un nabadzības novēršanu, EP deputāti kā vienu no būtiskākajiem lēmumiem izceļ AF. Tajā ieguldīti 750 miljardi eiro.
“Šis fonds Latvijai grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā sniedz vairāk nekā 10 miljardus eiro.
Tieši nevienlīdzības mazināšanai ir paredzēti 370 miljoni eiro, piemēram, zemas īres mājokļu būvniecībai un sociālās iekļaušanas pasākumiem,” papildina I. Vaidere.
“Tas bija unikāls lēmums gan finansiālā apjoma, gan kopējās procedūras ziņā. Tas mums ļauj apzināties to – ja būs vēl kāda krīze, varam justies drošāk, jo pieredze rāda, kā Eiropas dalībvalstis var apvienoties un risināt aktuālās problēmas kopā.
Protams, ir arī citas jomas, kur EP ir liela nozīme, tas saistīts ar likumdošanu. Piemēram, finanšu regulācija. Tiks ieviests princips – ja kāds saņem Eiropas naudu, nedrīkst pārkāpt sociālo likumu normas, attiecīgi – maksāt algas aploksnēs vai citādākā veidā ierobežot darbinieku tiesības. Lai arī tas ir netiešs veids, kā cīnīties par sociālo vienlīdzību, tas jebkurā gadījumā ir būtisks rīks.”
Uzziņai
– 70% aptaujāto uzskata, ka ES lēmumi ietekmē viņu ikdienu. Vairāk nekā trešdaļa respondentu uzskata, ka cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (36%), kā arī sabiedrības veselība (34%) ir galvenie jautājumi, kuru risināšanai būtu jāpievēršas EP.
– Latvijā 60% aptaujāto sagaida dzīves līmeņa pazemināšanos nākamā gada laikā, bet dažkārt vai vairumā gadījumu grūtības apmaksāt rēķinus ir 37% respondentu.
– Lielākā daļa aptaujāto (53%) vēlas, lai EP nozīme būtu lielāka. Tāpat lielāko daļu eiropiešu (57%) interesē gaidāmās EP vēlēšanas.
Avots: eirobarometra 2023. gada rudens aptauja
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
