Laikapstākļi sabojā gleznu “Rokaižos”
Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Ziema, kas šogad pārvērtusies garā un lietainā rudenī, ietekmējusi arī pavisam nesen izveidoto lielformāta gleznojumu uz pansionāta “Rokaiži” sienas. “Ļoti žēl, ka tā. Baltajam ūdenim nu jau atkal cauri spīd sarkani ķieģelīši,” skumji noteic tā vadītāja Edīte Lasmane.
Ap sociālās aprūpes iestādi Kazdangas pagastā valda skaista, sakopta lauku vide, kurā rodamas arī dažas pagātnes liecības, piemēram, elektrības sadales skapis no padomju laikiem. “To nenojauca, un tā viņš te stāv. Izmantojam to kā noliktavu, tur klienti glabā savus velosipēdus un daudz ko citu. Bijām domājuši pie brīvās sienas pielikt basketbola grozu, lai jaunākie pansionāta iedzīvotāji var bumbu mētāt, bet tad radās ideja par gleznojumu,” skaidro E. Lasmane.
Mākslas darba autors ir brīvprātīgais no biedrības “Serde”, spāņu mākslinieks Aitors Klimente. “Gleznojumā ir attēlota upe, kurai visapkārt ir koki un vītols, kura zari gandrīz pieskaras upes ūdenim. Šis vītols, kuru iespējams atrast Aizputē, blakus Tebrai, atgādina manu bērnību. Mana dzimtā zeme ir Spānija, tur es ļoti daudz laika pavadīju vecvecāku mājās. Viņu mājas priekšā atradās ezers un vītols, kurš šajā gadījumā tomēr aizsniedzās līdz ezeram, izskatoties tā, it kā padzertos ūdeni. Vienas no manām pirmajām atmiņām bija iešana zem vītoliem un to lapu pieskaršanās manam ķermenim. Gleznojumā redzama saikne starp manu bērnību un Aizputes dabisko vidi,” skaidro gleznas autors. Brīvprātīgais bijis ļoti pārsteigts par darbu, ko pansionāta darbinieki iegulda veco ļaužu kopšanā: “Viņi kopīgiem spēkiem audzē dažādus dārzeņus un augus. Arī ikdienā savā uzturā viņi lieto ekoloģisku, pašu audzētu ēdienu, vistu olas, dzer pašu audzētu govju pienu un no tā gatavo krējumu, sieru, sviestu.”
Lai arī mākslas darbs ir laikapstākļu papostīts, pansionāta vadītāja par sadarbību ar jauno mākslinieku izsakās pozitīvi. “Laikam jau krāsas nebija tik izturīgas, lai šādu ilgstošu lietu pārciestu. Ļoti žēl, ka tā, bet nekas jau nav mūžīgs. Par mākslas darbu dzirdēju daudz labu atsauksmju, tajā ietvertā doma bija ļoti skaista un arī sadarbība ar mākslinieku bija brīnišķīga, mums izveidojās jauks kontakts,” saka E. Lasmane.