Uzņēmums “Lattelecom” un citi lielie elektronisko sakaru nodrošinātāji, kuri atsaka pat policijai iespēju identificēt iespējamo noziedzīga nodarījuma veicējus interneta vidē, augstprātīgi pa savam interpretē likuma pantus, tādējādi apgrūtinot policijas darbu, bet ļaunprātīgie ķengātāji par to tikai gavilē.

Šāds secinājums izriet no “Kurzemes Vārda” aptaujāto juristu skatījuma uz to, ka interneta pakalpojumu sniedzēji ignorē policijas pieprasījumu par IP adresēm, kamēr nav ierosināts kriminālprocess. 

“Lattelecom”  Regulēšanas lietu nodaļas direktors Aivars Kreilis “Kurzemes Vārdam” uzsver, ka saglabājamie dati bez lietotāja vai abonenta piekrišanas ir izsniedzami: pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu; pēc tiesas pieprasījuma, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.

A. Kreilis apgalvo, ka “Lattelecom” “tikai un vienīgi ievēro un pilda tādu Latvijas Republikā pieņemtu un spēkā esošu likumu normas, kādas tās ir pieņemtas, ievēro un nodrošina savu pakalpojumu lietotāju un abonentu personu datu un cilvēktiesību aizsardzību”. 

“Kur “Elektronisko sakaru likumā” minēts, ka saglabājamie dati sniedzami tikai kriminālprocesa ietvaros? Tur ne vārda par to nav minēts. Toties ir rakstīts, ka tie izsniedzami operatīvās darbības subjektiem, kas policija bez šaubām ir, lai tā aizsargātu “sabiedrisko drošību”. Un par aizskarošiem komentāriem var uzsākt arī administratīvu lietvedību,” norāda zvērināta advokāte Viktorija Borina. Turklāt, kā var prasīt jau uzsāktu kriminālprocesu, ja vēl nemaz nav notikusi lietas pārbaude, ko veic, pamatojoties uz konkrēta cilvēka iesniegumu un nopratinot iesaistītās personas?

Arī vairāki citi juristi sarunā ar “Kurzemes Vārdu” pauda izbrīnu par to, ka personu dati tik cītīgi tiek sargāti no policijas, kurai… tie jau sen ir un pieejami jebkurā brīdī. Par jebkuru personu. Bet runa ir par konkrētas personas identificēšanu.

Uzziņai
– Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), – soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

– Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī – soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Krimināllikuma 157. pants

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. janvāra numurā.
#kvards-20130117-03#